sn8.7『自恣経』Pavāraṇāsuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. ある時、世尊はサーヴァッティーの東園、鹿母(ろくも)講堂に、すべて阿羅漢の比丘五百人ほどの大比丘僧伽と共に住しておられた。
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. さてその時、世尊はその布薩の十五日の自恣において、比丘僧伽に囲まれて野外に坐っておられた。
Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi . すると世尊は沈黙した比丘僧伽見回されて、比丘たちに呼びかけられた。
‘‘handa dāni, bhikkhave, pavāremi vo.「さあ比丘たちよ、いま君たちへ自恣を行おう。
Na ca me kiñci garahatha kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti. 君たちは、私の身体的なことや言葉的なことで、何か咎めませんか」と。
Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca . このように言われたときサーリプッタ尊者は、座から起き上がり上衣を一肩にかけ世尊に合掌を向け、世尊にこう言った。
‘‘na kho mayaṃ, bhante, bhagavato kiñci garahāma kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā.「尊者よ、我々は、世尊の身体的なことや言葉的なことで、何も咎めません。
Bhagavā hi, bhante, anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. 尊者よ、なぜなら世尊は現れてないの創出者、生じていないを生じさせる方、告げられてない道を告げる方、を識る方、知者熟知者だからです。
Maggānugā ca, bhante, etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā; 尊者よ、そしていまに従う弟子たちは、後に随行し住しています。
ahañca kho, bhante, bhagavantaṃ pavāremi. 尊者よ、私も世尊へ自恣を行います。
Na ca me bhagavā kiñci garahati kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti. 世尊は、私の身体的なことや言葉的なことで、何か咎めませんか」と。
‘‘Na khvāhaṃ te, sāriputta, kiñci garahāmi kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā.「サーリプッタよ、私は、君の身体的なことや言葉的なことで、何も咎めません。
Paṇḍito tvaṃ, sāriputta, mahāpañño tvaṃ, sāriputta, puthupañño tvaṃ, sāriputta, hāsapañño tvaṃ, sāriputta, javanapañño tvaṃ, sāriputta, tikkhapañño tvaṃ, sāriputta, nibbedhikapañño tvaṃ, sāriputta. サーリプッタよ、君は賢者です。サーリプッタよ、君は大智慧者です。サーリプッタよ、君は広い智慧者です。サーリプッタよ、君は機敏な智慧者です。サーリプッタよ、君は迅速な智慧者です。サーリプッタよ、君は鋭い智慧者です。サーリプッタよ、君は貫通智慧者です。
Seyyathāpi, sāriputta, rañño cakkavattissa jeṭṭhaputto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ sammadeva anuppavatteti; サーリプッタよ、たとえば転輪王の第一子が、父により転ぜられた車輪をじつに正しく随転するように、
evameva kho tvaṃ, sāriputta, mayā anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavattesī’’ti. サーリプッタよ、まさにそのように君は私により転ぜられた無上の法輪をじつに正しく随転します」と。
‘‘No ce kira me, bhante, bhagavā kiñci garahati kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā.「尊者よ、もし世尊が、私の身体的なことや言葉的なことで、何も咎めないのでしたら、
Imesaṃ pana, bhante, bhagavā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ na kiñci garahati kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti. では尊者よ、世尊は、これら五百の比丘の身体的なことや言葉的なことで、何か咎めませんか」と。
‘‘Imesampi khvāhaṃ, sāriputta, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ na kiñci garahāmi kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā.「サーリプッタよ、私は、これら五百の比丘の身体的なことや言葉的なことで、何も咎めません。
Imesañhi, sāriputta, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ saṭṭhi bhikkhū tevijjā, saṭṭhi bhikkhū chaḷabhiññā, saṭṭhi bhikkhū ubhatobhāgavimuttā, atha itare paññāvimuttā’’ti. なぜならサーリプッタよ、これら五百の比丘のうち、六十の比丘は三明者、六十の比丘は六神通者、六十の比丘は両分解脱者、そして他は慧解脱者です」と。
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca . するとヴァンギーサ尊者は、座から起き上がり、上衣を一肩にかけ、世尊へ合掌を向けて世尊にこう言った。
‘‘paṭibhāti maṃ bhagavā, paṭibhāti maṃ sugatā’’ti.「世尊よ、私にひらめきました。善逝よ、私にひらめきました」と。
‘‘Paṭibhātu taṃ, vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca.「ヴァンギーサよ、それを表しなさい。」と、世尊は言われた。
Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi . そこでヴァンギーサ尊者は、世尊の面前でふさわしい偈をもってほめ称えた。
‘‘Ajja pannarase visuddhiyā, bhikkhū pañcasatā samāgatā;清浄なる十五日の今 五百の比丘が来集した
Saṃyojanabandhanacchidā, anīghā khīṇapunabbhavā isī. 結縛拘束を切断した 苦悩なき、再有尽滅された仙人たち
‘‘Cakkavattī yathā rājā, amaccaparivārito; 転輪王のごとく 側近に囲まれた方は
Samantā anupariyeti, sāgarantaṃ mahiṃ imaṃ. この大地を海辺まで あまねく巡り続ける
‘‘Evaṃ vijitasaṅgāmaṃ, satthavāhaṃ anuttaraṃ; このような戦いの勝利者 無上の隊商主に
Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino. 三明ある を捨てた弟子たちは列座する
‘‘Sabbe bhagavato puttā, palāpettha na vijjati; みな世尊の息子であり ここに無駄話はない
Taṇhāsallassa hantāraṃ, vande ādiccabandhuna’’nti. 渇愛の破壊者を 太陽の親族(日種)たちを 私は拝する」と。