mn56(3) 『優波離経(3)』 (うぱりきょう、 Upālisuttaṃ、ウパーリ・スッタ)

「尊者よ、善きかな、タパッシンは善きかな
 既聞の弟子により正しく、その師の教えが了知されるがごとく、まさにそのようにニガンタ派のディーガ・タパッシンにより世尊へ解答されました。
 いったいどうして卑小な罰が、このように粗大なこの罰に比べて輝くだろうか。
 そのとき悪い行為の所作、悪い行為の転起については、まさに罰がより大きな有罪であり、語罰はそうではなく、罰はそうではないのです」と。
 
居士よ、もしあなたが真実拠り所として、談話するならば、ここに我々の対談があるだろう」と。
 
『尊者よ、私は真実拠り所として談話します。
 ここに我々の対談があるように。』」と。
居士よ、これをどう思うだろうか。ここに(ある)ニガンタ派患いしみ、激しくみ、冷たいを拒み、熱いを受用するとしよう。
 彼は冷たい水を得ないまま最期を迎える。1)
 さて居士よ、ニガンタ・ナータプッタは、(彼の)どこへの再生告知するのか?」と。
 
「尊者よ、マノーサッタと言う天があり、彼はそこに再生します。」
 
「それはなぜか?」
 
「なぜなら尊者よ、かの者はに縛り付けられて最期を迎えるからです」と。
 
居士よ、作意しなさい。居士よ、作意してから解答しなさい。


 君の前と後の(論)、後と前の(論)は結びついていない。
 居士よ、君によってこの言葉られたではないか、
『尊者よ、私は真実拠り所として談話します。ここに我々の対談があるように。』」と。
 
「尊者よ、たとえいかに世尊がそのように言ったとしても、しかし悪い行為の所作、悪い行為の転起については、まさに罰がより大きな有罪であり、罰はそうではなく、罰はそうではないのです」と。
 
居士よ、これをどう思うだろう。ここにニガンタ・ナータプッタは四つの禁制防護により防護されている。(すなわち)一切がから妨げられ、一切が専念され、一切がから一掃され、一切がから行き渡る。2)
 彼は前進しつつ、後退しつつ、多くの小さい生命の殺害に陥る。

 それでは居士よ、ニガンタ・ナータプッタは、これには何の果報告知するだろう?」と。
 
「尊者よ、ニガンタ・ナータプッタは意図的でないことを大きな有罪とは告知しません」と。
 
居士よ、もし彼が意図するなら?」と。
 
「尊者よ、大きい有罪です」と。
 
「それでは居士よ、ニガンタ・ナータプッタは、意図を(三罰のうち)いずれのものと告知するのか?」と。
 
「尊者よ、罰のうちにあるものです」と。
 
居士よ、作意しなさい。居士よ、作意してから解答しなさい。
 君の前と後の(論)、後と前の(論)は結びついていない。
 居士よ、君によってこの言葉られたではないか、
『尊者よ、私は真実拠り所として談話します。
 ここに我々の対談があるように。』」と。
 
「尊者よ、たとえいかに世尊がそのように言ったとしても、しかし悪い行為の所作、悪い行為の転起については、まさに罰がより大きな有罪であり、罰はそうではなく、罰はそうではないのです」と。
居士よ、これをどう思うだろうか。このナーランダーは富み栄え、人が多く、人々が混雑しているだろうか?」と。
 
「尊者よ、その通りです。このナーランダーは富み栄え、人が多く、人々が混雑しています」と。
 
居士よ、これをどう思うだろうか。そこに、剣を引き抜いた男が来るとする。
 彼はこのように言う、
『おれはこのナーランダーにいる限りの生き物、それらを一刹那、一瞬で、ひとつののひと山になそう』と。
 居士よ、これをどう思うだろうか。いったいその男はこのナーランダーにいる限りの生き物、それらを一刹那、一瞬で、ひとつののひと山になすことはできるだろうか?」と。
 
「尊者よ、十人でも、二十人でも、三十人でも、四十人でも、五十人の男でも、このナーランダーにいる限りの生き物、それらを一刹那、一瞬で、ひとつののひと山になすことはできません。

 どうしてたった一人の卑小な男が輝くでしょうか」と。
 
居士よ、これをどう思うだろうか。そこに神通ある、自在を得た沙門あるいは婆羅門が来るとする。
 彼はこのように言う、
『わたしはこのナーランダーを、ひとつの憎悪により、灰となそう』と。
居士よ、これをどう思うだろうか。いったいその神通ある、自在を得た沙門あるいは婆羅門は、このナーランダーを、ひとつの憎悪により、灰となすことはできるだろうか?」と。
 
「尊者よ、十のナーランダーでも、二十のナーランダーでも、三十のナーランダーでも、四十のナーランダーでも、五十のナーランダーでも、その神通ある、自在を得た沙門あるいは婆羅門はひとつの憎悪により、灰となすことができます。
 どうしてたったひとつの卑小なナーランダーが輝くでしょうか」と。
 
居士よ、作意しなさい。居士よ、作意してから解答しなさい。
 君の前と後の(論)、後と前の(論)は結びついていない。
 居士よ、君によってこの言葉られたではないか、
『尊者よ、私は真実拠り所として談話します。
 ここに我々の対談があるように。』」と。
 
「尊者よ、たとえいかに世尊がそのように言ったとしても、しかし悪い行為の所作、悪い行為の転起については、まさに罰がより大きな有罪であり、罰はそうではなく、罰はそうではないのです」と。
居士よ、これをどう思うだろうか。君はダンダキー林、カーリンガ林、マッジャ林、マータンガ林といった林が(かつて町だったのに)、林野となったと聞いたことがあるか?」と。
 
「はい尊者よ、私はダンダキー林、カーリンガ林、マッジャ林、マータンガ林といった林が(かつて町だったのに)、林野となったと聞きました」と。
 
居士よ、これをどう思うだろうか。君は、なぜ、何ゆえ、そのダンダキー林、カーリンガ林、マッジャ林、マータンガ林といった林が(かつて町だったのに)、林野となったと聞いたのか?」と。
 
「尊者よ、私は仙人たちの憎悪により、そのダンダキー林、カーリンガ林、マッジャ林、マータンガ林といった林が(かつて町だったものが)、林野となったと聞きました」と。
 
居士よ、作意しなさい。居士よ、作意してから解答しなさい。
 君の前と後の(論)、後と前の(論)は結びついていない。
 居士よ、君によってこの言葉られたではないか、
『尊者よ、私は真実拠り所として談話します。
 ここに我々の対談があるように。』」と。

‘‘sādhu sādhu, bhante tapassī!
Yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena evamevaṃ dīghatapassinā nigaṇṭhena bhagavato byākataṃ.

Kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṃ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya?
Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo’’ti.

‘‘Sace kho tvaṃ, gahapati, sacce patiṭṭhāya manteyyāsi siyā no ettha kathāsallāpo’’ti.

‘‘Sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo’’ti.
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaṭikkhitto uṇhodakapaṭisevī.

So sītodakaṃ alabhamāno kālaṅkareyya.
Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto katthūpapattiṃ paññapetī’’ti?


‘‘Atthi, bhante, manosattā nāma devā tattha so upapajjati’’.

‘‘Taṃ kissa hetu’’?

‘‘Asu hi, bhante, manopaṭibaddho kālaṅkarotī’’ti.


‘‘Manasi karohi, gahapati [gahapati gahapati manasi karohi (sī. syā. kaṃ.), gahapati manasi karohi (ka.), gahapati gahapati (pī.)], manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā .
‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’’’ti.

‘‘Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo’’ti.


‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho nāṭaputto cātuyāmasaṃvarasaṃvuto sabbavārivārito sabbavāriyutto sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo.

So abhikkamanto paṭikkamanto bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādeti.
Imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kaṃ vipākaṃ paññapetī’’ti?


‘‘Asañcetanikaṃ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto no mahāsāvajjaṃ paññapetī’’ti.

‘‘Sace pana, gahapati, cetetī’’ti?

‘‘Mahāsāvajjaṃ, bhante, hotī’’ti.

‘‘Cetanaṃ pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kismiṃ paññapetī’’ti?


‘‘Manodaṇḍasmiṃ, bhante’’ti.

‘‘Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā .
‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo’’’ti.

‘‘Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo’’ti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, ayaṃ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā’’ti?

‘‘Evaṃ, bhante, ayaṃ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā’’ti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko.
So evaṃ vadeyya .
‘ahaṃ yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ karissāmī’ti.

Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kātu’’nti?

‘‘Dasapi, bhante, purisā, vīsampi, bhante, purisā, tiṃsampi, bhante, purisā, cattārīsampi, bhante, purisā, paññāsampi, bhante, purisā nappahonti yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kātuṃ.
Kiñhi sobhati eko chavo puriso’’ti!

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idha āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto.
So evaṃ vadeyya .
‘ahaṃ imaṃ nāḷandaṃ ekena manopadosena bhasmaṃ karissāmī’ti.

Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto imaṃ nāḷandaṃ ekena manopadosena bhasmaṃ kātu’’nti?

‘‘Dasapi, bhante, nāḷandā, vīsampi nāḷandā, tiṃsampi nāḷandā, cattārīsampi nāḷandā, paññāsampi nāḷandā pahoti so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasmaṃ kātuṃ.
Kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandā’’ti!


‘‘Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā .
‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo’’’ti.

‘‘Kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo’’ti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sutaṃ te daṇḍakīraññaṃ [daṇḍakāraññaṃ (sī. pī.)] kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ [mejjhāraññaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūta’’nti?

‘‘Evaṃ, bhante, sutaṃ me daṇḍakīraññaṃ kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūta’’nti.


‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, kinti te sutaṃ kena taṃ daṇḍakīraññaṃ kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūta’’nti?

‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante, isīnaṃ manopadosena taṃ daṇḍakīraññaṃ kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūta’’nti.

‘‘Manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi.
Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.
Bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā .
‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi;
hotu no ettha kathāsallāpo’’’ti.

1)
ジャイナ教の教義では、冷水の中に は生物がいるとされ、一切の冷水の使用が禁じられています。
2)
当時のジャイナ教の意味不明な禁制。注釈によると、最初の句が冷を飲まないことだそうです。