| pipāsati | pipāsita | pipāsā |
| 渇く | 渇いた | 渇き |
渇, かわき; 渇望, 欲求; 大酒家
1. thirst 2. longing (for food), hunger 3. desire, craving, longing
類語 tasinā:渇求
| Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṃ udapānaṃ olokeyya. | そこに猛暑に焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇求し、渇いた男がやって来て、彼はその井戸を眺めます。 |
| Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī; | 物惜しみの者がそのために恐れるのは餓えと渇きである |
| Tameva bālaṃ phusati, asmiṃ loke paramhi ca. | 愚者はこの世と他世界で まさにそれに触れる |
| Nimuggā kuṇapamhete, khuppipāsasamappitā. | 飢え渇きを有し 死骸のうちに沈むこれらの者 |
| ‘‘Kiṃ nu tesaṃ pihayasi, anāgārāna vāsava; | いったい 家なき彼らの何を羨むのか ヴァーサヴァよ |
| Ācāraṃ isinaṃ brūhi, taṃ suṇoma vaco tavā’’ti. | 仙人たちの常行を述べたまえ 我々はあなたのその言葉を聞こう』と。 |
| ‘‘Kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadetha? | それでは比丘たちよ、なぜ色と言うのか? |
| Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpa’nti vuccati. | 比丘たちよ、『悩まされる(ruppati)』それゆえ『色(rūpa)』と言われます。 |
| Kena ruppati? | 何により悩まされるのか? |
| Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassenapi [… siriṃsapasamphassenapi (sī. pī.)] ruppati. | 寒さによっても悩まされ、暑さによっても悩まされ、飢えによっても悩まされ、渇きによっても悩まされ、あぶ、蚊、熱、風、爬虫類との触によっても悩まされます。 |
| ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, tissa, rūpe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’’ti? | 「ティッサよ、これをどう思いますか。色への貪が離れず、欲が離れず、愛情が離れず、渇きが離れず、熱悩が離れず、渇愛が離れない者には、その色の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じますか?」と。 |
| ‘‘Seyyathāpi, rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā paṃsvāgārakehi kīḷanti. | たとえばラーダよ、少年や少女たちは小さい泥の家で遊びます。 |
| Yāvakīvañca tesu paṃsvāgārakesu avigatarāgā honti avigatacchandā avigatapemā avigatapipāsā avigatapariḷāhā avigatataṇhā, tāva tāni paṃsvāgārakāni allīyanti keḷāyanti dhanāyanti [manāyanti (sī. pī. ka.)] mamāyanti. | どれほどであれ、それら小さい泥の家への貪が離れず、欲が離れず、愛情が離れず、渇きが離れず、熱悩が離れず、渇愛が離れない間は、彼らは小さい泥の家に粘着し、愛玩し、宝物にし、わが物とします。 |
| kucchismiṃ sati jighacchā pipāsā paññāyati. | 腹があるとき、飢え、渇きが知られます。 |