ユーザ用ツール

サイト用ツール


sakkaya-diṭṭhi
sakkāya-diṭṭhi
有身見

sakkāya:有身 + diṭṭhi:

伝統的な訳語を採用しますが、注意すべきは、有身見の”有”bhavaではないということです。
また五下分結の最初の項目です。
以下のように定義されており、定型句として頻出です。

‘‘Kathaṃ nu kho, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī’’ti?「尊者よ、いったいどのように有身見がありますか?」と。
‘‘Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ;「比丘よ、ここに聖者たちをず、聖法熟知せず、聖法にて教導されず、善人たちをず、善人法熟知せず、善人法にて教導されない無聞凡夫見なし、あるいはあるものと、
attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; のなかにあると、のなかにあると(見なします)。
vedanaṃ… を …
saññaṃ… を …
saṅkhāre… を …
viññāṇaṃ… attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; を … 見なし、あるいはあるものと、
attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. のなかにあると、のなかにあると(見なします)。
Evaṃ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotī’’ti. 比丘よ、このように有身見があります」と。
出典: sn22.82

‘‘Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjatī’’ti?「比丘たちよ、いったい何があるとき、何を取して何に執持して、有身見生じるのでしょうか?」と。
出典: sn22.155
‘‘kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato sakkāyadiṭṭhi pahīyatī’’ti? 「尊者よ、いったいどのように知りどのように見る者の有身見じられるのですか?」と。 
‘‘Cakkhuṃ kho, bhikkhu, dukkhato jānato passato sakkāyadiṭṭhi pahīyati. 「比丘よ、と知り見る者の有身見じられます。 
出典: sn35.166
sakkaya-diṭṭhi.txt · 最終更新: by h1roemon