| ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti [uttāniṃ karissanti (ka.), uttānikarissanti (pī.)], uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’’’ti. | 『悪しき者よ、それまで私は般涅槃することはありません —— 私の弟子の比丘たちが聡明で、教導され、熟達者、多聞者、法の保持者、法の随法の行道者、相応しい行道者、随法行者となり、彼らが自分の師匠(の教え)を把握し、述べ、示し、告知し、確定し、開示し、分別し、明白にし、生じた異説を法に則ってよく論破し抑止して、奇跡ある法を説くようにならない限り』と。 |