ekagga:一点の、一境の calm; tranquil
ekaggatā: 一境性 [f.] tranquillity of mind; onepointedness
ekaggatā = eka:一つの + gatā:向かった、行った
完全に精神統一された禅定の状態を指すようです。
| ‘‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ; | 不浄により心を修養せよ 一境によく入定して |
| Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bha. | 君には身至念あれ 厭離多くあれ |
| Cetaso apariyādānā āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā [apammuṭṭhā (sī.), appamuṭṭhā (syā. kaṃ.)], passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. | 心の遍取なきゆえに沈滞なき精進が始まり、念は現前して忘失されず、身は情熱なく軽安となり、心は一境に定まります。 |
| sammādiṭṭhi…pe… | 正見 …中略… |
| sammāsati [sammāsamādhi (sī. syā. kaṃ. ka.)]. | 正念があり、 |
| Yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā saparikkhāratā [saparikkhatā (sī. pī.)] . | 比丘たちよ、これら七支分による、資具を備えた心の一境性です。 |
| Etha tumhe, āvuso, kāye kāyānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa yathābhūtaṃ ñāṇāya; | 『さあ友よ、君たちは身において身を随観しつつ住しなさい。熱意ある正知者として、統一し心を澄み切らせ、定まった一境心ある者として、身の如実の智のために。 |
| Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ. | 比丘たちよ、ここに聖弟子は棄捨を所縁として、定を得、心の一境性を得ます。 |