ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn35.240

sn35.240『亀比喩経』Kummopamasuttaṃ

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, kummo kacchapo sāyanhasamayaṃ anunadītīre gocarapasuto ahosi.「比丘たちよ、昔あるとき、亀が夕刻に川沿いの岸でを探していました。1)
Siṅgālopi [sigālopi (sī. syā. kaṃ. pī.)] kho, bhikkhave, sāyanhasamayaṃ anunadītīre gocarapasuto ahosi. 比丘たちよ、ジャッカルも夕刻に川沿いの岸でを探していました。
Addasā kho, bhikkhave, kummo kacchapo siṅgālaṃ dūratova gocarapasutaṃ. 比丘たちよ、亀は遠くから、を探すジャッカルを見ました。
Disvāna soṇḍipañcamāni aṅgāni sake kapāle samodahitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. 見ると、首を第五とする自分の肢体を甲羅に収め、動かず沈黙してじっとしました。
Siṅgālopi kho, bhikkhave, addasa kummaṃ kacchapaṃ dūratova gocarapasutaṃ. 比丘たちよ、ジャッカルもまた、遠くからを探している亀を見ました。
Disvāna yena kummo kacchapo tenupasaṅkami; 見ると、亀に近づきました。
upasaṅkamitvā kummaṃ kacchapaṃ paccupaṭṭhito ahosi . 亀に近づくと目前に立って、(こう思いました。)
‘yadāyaṃ kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṃ aṅgānaṃ aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgaṃ abhininnāmessati, tattheva naṃ gahetvā uddālitvā khādissāmī’ti.『この亀が、首を第五とする肢体のうち、いずれかの肢体を向けてくるとき、まさにそのときにそれをつかみ、引きちぎって食おう』と。
Yadā kho, bhikkhave, kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṃ aṅgānaṃ aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgaṃ na abhininnāmi, atha siṅgālo kummamhā nibbijja pakkāmi, otāraṃ alabhamāno. (しかし)比丘たちよ、亀は首を第五とする肢体のうち一つも肢体を向けてきません。すると、付け入る隙を得られないジャッカルは厭い、亀から立ち去りました。
‘‘Evameva kho, bhikkhave, tumhepi māro pāpimā satataṃ samitaṃ paccupaṭṭhito . まさにそのように比丘たちよ、悪魔もまた常にいつでも君たちの目前に立って、(こう思います)
‘appeva nāmāhaṃ imesaṃ cakkhuto vā otāraṃ labheyyaṃ…pe…『きっと私はこれらの者のから付け入る隙を得られるだろう、 …中略…
jivhāto vā otāraṃ labheyyaṃ…pe… から付け入る隙を得られるだろう、 …中略…
manato vā otāraṃ labheyya’nti. から付け入る隙を得られるだろう』と。
Tasmātiha, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. それゆえ比丘たちよ、ここで君たちは諸根においてが護られた者として住しなさい。
Cakkhunā rūpaṃ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. を見て、特相をつかむ者、随相をつかむ者であってはならない。
Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatha. 防護されず住する者には羨望悪しき不善諸法が流れ込みます。その理由によりその防護のため行道しなさい。を守り、において防護に至りなさい。
Sotena saddaṃ sutvā… を聞いて、 …
ghānena gandhaṃ ghāyitvā… を嗅いで、 …
jivhāya rasaṃ sāyitvā… を味わって、 …
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… 接触に触れて、 …
manasā dhammaṃ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. って、特相をつかむ者、随相をつかむ者であってはならない。
Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatha, rakkhatha manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjatha. 防護されず住する者には羨望悪しき不善諸法が流れ込みます。その理由によりその防護のため行道しなさい。を守り、において防護に至りなさい。
Yato tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharissatha, atha tumhehipi māro pāpimā nibbijja pakkamissati, otāraṃ alabhamāno . 比丘たちよ、君たちが諸根においてが護られた者として住するならば、そのとき、付け入る隙を得られない悪魔厭い、君たちから立ち去るでしょう。
kummamhāva siṅgālo’’ti. ジャッカルが亀から去ったように」と。
‘‘Kummo aṅgāni sake kapāle,「亀が自分の甲羅に肢体を(収めるように)
Samodahaṃ bhikkhu manovitakke; 比丘がによる諸尋を収めるならば
Anissito aññamaheṭhayāno, 頼らず 他者を悩ませず
Parinibbuto nūpavadeyya kañcī’’ti. 涅槃に達して 誰をも責めることはない」と。
1)
kacchapoは亀の種類だと思われますが、不明なので除外して訳しました。
sn35.240.txt · 最終更新: by h1roemon