不浄の impure, unpleasant, bad, ugly, nasty; nt. °ṁ nastiness, impurity.
a:否定接頭辞 + subha:美しい、浄 = 美しくない、不浄な
以下のような瞑想法を指す場合があります。
| ‘etha tumhe, bhikkhave, imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatha . | 『さあ比丘たちよ、君たちは、足裏から上へ、髪の頂から下へ、皮膚を限りとして、さまざまな形態の汚物で満ちているこの身を精査しなさい。 |
| atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī. syā. kaṃ. pī.)] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ [aṭṭhimiñjā (sī.)] vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’nti. | この身には髪、毛、爪、歯、皮膚、肉、筋、骨、骨髄、腎臓、心臓、肝臓、肋膜、脾臓、肺、腸、腸間膜、胃の内容物、大便、胆汁、痰、膿、血、汗、脂肪、涙、膏、唾液、鼻汁、関節液、尿がある』と。 |
| ‘‘Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, vaṇṇaṃ katvā subhāsubhaṃ; | 「長い間 輪廻しつつ 浄と不浄の容姿をなして |
| Alaṃ te tena pāpima, nihato tvamasi antaka. | 悪しき者よ お前のそれはもう十分だ 死神よ お前は打ち負かされている |
| Yāyaṃ, bhikkhu, subhadhātu . | 比丘よ、この浄界というもの、 |
| ayaṃ dhātu asubhaṃ paṭicca paññāyati. | この界は、不浄に縁りて知られます。 |
| ‘‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ; | 不浄により心を修養せよ 一境によく入定して |
| Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bha. | 君には身至念あれ 厭離多くあれ |
| Appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasi karissāmīti [manasi karissāmāti (sī. syā. kaṃ. pī.)] subhatova [subhato vā (sī.), subhato ca (syā. kaṃ.)] āgacchati. | 友バーラドヴァージャよ、時には『私は不浄として作意しよう』としても、それはただ美しいものとして近づいてきます。 |
| Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ. | 比丘たちよ、不浄の特相があり、 |
| Tattha yonisomanasikārabahulīkāro . | そこでの如理作意の多修。 |
| ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. | これが未生の欲望の生起の、また既生の欲望の増大・繁栄の食なきことです。 |
| Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati. | さてその時、世尊は比丘たちに、さまざまな理をもって不浄の話を説かれ、不浄の称賛を語られ、不浄修養の称賛を語られた。 |