sn12.19『愚賢経』Bālapaṇḍitasuttaṃ

Sāvatthiyaṃ viharati…pe… (世尊は)サーヴァッティーに住されていた。…中略…
‘‘avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato.「比丘たちよ、無明(おおい)ある、渇愛結びついた愚者には、このようなこのが生じた。
Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ, itthetaṃ dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca phasso saḷevāyatanāni [saḷāyatanāni (ka.)], yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedayati etesaṃ vā aññatarena’’. かくしてこの、そして外に名色、ここでこの二つがある。二つに縁りてがあり、それら、あるいはどれかに触れた愚者が苦楽体験するような六処がある。
‘‘Avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, paṇḍitassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato. 比丘たちよ、無明(おおい)ある、渇愛結びついた賢者には、このようなこのが生じた。
Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ, itthetaṃ dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca phasso saḷevāyatanāni, yehi phuṭṭho paṇḍito sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedayati etesaṃ vā aññatarena’’. かくしてこの、そして外に名色、ここでこの二つがある。二つに縁りてがあり、それら、あるいはどれかに触れた賢者苦楽体験するような六処がある。
‘‘Tatra, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso [adhippāyo (sī. pī. ka.), adhippāyaso (syā. kaṃ.) adhi + pa + yasu + ṇa + sī = adhippayāso] kiṃ nānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālenā’’ti? 比丘たちよ、そのとき愚者と比べて賢者には何の卓越、何の特性、何の差異があるのか?」と。
‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṃnettikā, bhagavaṃpaṭisaraṇā.「尊者よ、我々のは世尊を根本とし、世尊を導き手とし、世尊を頼みとします。
Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 尊者よ、どうか世尊はこの所説の意味を、明らかにされますように。
Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti. 世尊の(法を)聞いて、比丘たちは保持するでしょう」と。
‘‘Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī’’ti.「それでは比丘たちよ、君たちは聞き、充分に作意しなさい。私は語ろう」と。
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.「尊者よ、そのように」と、比丘たちは世尊に応じた。
Bhagavā etadavoca . 世尊はこう言われた。
‘‘Yāya ca, bhikkhave, avijjāya nivutassa bālassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṃ kāyo samudāgato, sā ceva avijjā bālassa appahīnā sā ca taṇhā aparikkhīṇā.「比丘たちよ、無明により覆われ、そして渇愛結びついた愚者にはこのが生じた。しかし愚者のその無明じられず、そしてその渇愛尽き果てない。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Na, bhikkhave, bālo acari brahmacariyaṃ sammā dukkhakkhayāya. 比丘たちよ、愚者は尽滅のため梵行を正しく行じなかったから。
Tasmā bālo kāyassa bhedā kāyūpago hoti, so kāyūpago samāno na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. それゆえ、愚者は身の崩壊より、身に至るものが存在し、その身に至るものがあるので悲嘆から解放されず、
Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. から解放されないと私は説く。
‘‘Yāya ca, bhikkhave, avijjāya nivutassa paṇḍitassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṃ kāyo samudāgato, sā ceva avijjā paṇḍitassa pahīnā, sā ca taṇhā parikkhīṇā. 比丘たちよ、無明により覆われ、そして渇愛結びついた賢者にはこのが生じた。しかし賢者のその無明じられ、そしてその渇愛尽き果てた。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Acari, bhikkhave, paṇḍito brahmacariyaṃ sammā dukkhakkhayāya. 比丘たちよ、賢者尽滅のため梵行を正しく行じたから。
Tasmā paṇḍito kāyassa bhedā na kāyūpago hoti. それゆえ、賢者身の崩壊より、身に至るものが存在しない。
So akāyūpago samāno parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. その身に至るものがないので悲嘆から解放され、
Parimuccati dukkhasmāti vadāmi. から解放されると私は説く。
Ayaṃ kho, bhikkhave, viseso, ayaṃ adhippayāso, idaṃ nānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālena yadidaṃ brahmacariyavāso’’ti. 比丘たちよ、愚者と比べて賢者にはこの卓越、この特性、この差異、すなわち梵行住がある」と。