animittocetosamādhi
無相心定

animitto:無相の + ceto: + samādhi:特相なき心の定

animitto samādhi:無相の定と略して表現されることもあります。

●モッガッラーナ尊者の言葉です。

‘‘‘Animitto cetosamādhi, animitto cetosamādhī’ti vuccati.「『無相心定無相心定』と言われる。
Katamo nu kho animitto cetosamādhīti? いったい無相心定とは何か?』と。
Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi . 友よ、そのとき私に、この(思い)がありました。
‘idha bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati.『ここに比丘は、一切特相の不作意により無相心定成就して住する。
Ayaṃ vuccati animitto cetosamādhī’ti. これが無相心定と呼ばれる』と。
出典: sn40.9


類語 saññāvedayitanirodha:想受滅


Idha, bhante, bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. 尊者よ、ここに比丘は、一切特相の不作意により無相心定成就して住します。
Ayaṃ vuccati, bhante, animittā cetovimutti. 尊者よ、これが無相心解脱と呼ばれます。
出典: sn41.7
‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha; そして無相の(定を)修養せよ 随眠を捨てよ
Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī’’ti. 現観、それにより 静寂者として歩むだろう」と。
出典: sn8.4
‘‘Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā –  比丘たちよ、これら三種の不善、 
kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.  悪意があります。 
Ime ca bhikkhave, tayo akusalavitakkā kva aparisesā nirujjhanti?  では比丘たちよ、これら三種の不善はどこで残りなく滅するのか? 
Catūsu vā satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato animittaṃ vā samādhiṃ bhāvayato.  四念処がよく確立して住するなら、あるいは無相修養するなら(滅します)。 
出典: sn22.80
‘‘Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṃ amanasikārā ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, phāsutaro [phāsutaraṃ (sabbattha)], ānanda, tasmiṃ samaye tathāgatassa kāyo hoti [tathāgatassa hoti (bahūsu)]. アーナンダよ、如来一切特相の不作意ゆえに、一部の諸受ゆえに、無相心定成就して住するとき、アーナンダよ、そのとき如来はさらに安らかになります。
出典: sn47.9