私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
さてその時、元鷹匠のアリッタという比丘にこのような悪見解が生じていた、
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』と。
多くの比丘たちは聞いた、
「元鷹匠のアリッタという比丘にこのような悪見解が生じたそうだ。
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』と。1)
さてその比丘たちは、元鷹匠のアリッタ比丘に近づいた。
元鷹匠のアリッタ比丘に近づくとこう言った。
「友アリッタよ、あなたにこのような悪見解が生じたそうだが本当だろうか?
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』と。
「友よ、まさにこのように、私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない」と。
そこでかの比丘たちも元鷹匠のアリッタ比丘を、この悪見解から遠離させようと欲し、審問し、問い詰め、こんこんと語った。
「友アリッタよ、そのように言ってはならぬ。世尊を貶めてはならぬ。
世尊の毀損はじつに善くない。世尊はそのようには説かれないだろうから。
友アリッタよ、さまざまな理をもって、障害となる諸法は障害であり、またそれらは受用する者に当然、障害になると、世尊により説かれた。
諸欲は楽味少なく、苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は骨と骸骨のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。2)
諸欲は肉片のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は草の松明のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は燃える穴のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は夢のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は借り物のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は木の果実のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は屠殺場のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は刃物と槍のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は蛇の頭のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた」と。
このように元鷹匠のアリッタ比丘は、かの比丘たちに審問され、問い詰められ、こんこんと語られても、その悪見解を執拗な執取ゆえに、執持して表明した。
「友よ、まさにこのように、私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない」と。
かの比丘たちは元鷹匠のアリッタ比丘をこの悪見から遠離させることができなかったため、そこでかの比丘たちは世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座ったその比丘たちは、世尊にこう言った。
「元鷹匠のアリッタという比丘にこのような悪見解が生じました。
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』と。
尊者よ、我々は聞いたのです、
『元鷹匠のアリッタという比丘にこのような悪見解が生じたそうだ。
”私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない”』と。
尊者よ、さて我々は元鷹匠のアリッタ比丘に近づきました。
元鷹匠のアリッタ比丘に近づくとこう言いました。
『友アリッタよ、あなたにこのような悪見解が生じたそうだが本当だろうか?
”私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない”と。
尊者よ、このように言われた元鷹匠のアリッタ比丘は、我々にこう言いました。
「友よ、まさにこのように、私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない」と。
そこで尊者よ、我々も元鷹匠のアリッタ比丘を、この悪見解から遠離させようと欲し、審問し、問い詰め、こんこんと語りました。
『友アリッタよ、そのように言ってはならぬ。世尊を貶めてはならぬ。
世尊の毀損はじつに善くない。世尊はそのようには説かれないだろうから。
友アリッタよ、さまざまな理をもって、障害となる諸法は障害であり、またそれらは受用する者に当然、障害になると、世尊により説かれた。
諸欲は楽味少なく、苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
諸欲は骨と骸骨のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた。
… 中略 …
諸欲は蛇の頭のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれた』と。
尊者よ、このように元鷹匠のアリッタ比丘は、我々に審問され、問い詰められ、こんこんと語られても、その悪見解を執拗な執取ゆえに、執持して表明しました。
『友よ、まさにこのように、私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』と。
尊者よ、我々は元鷹匠のアリッタ比丘をこの悪見から遠離させることができなかったため、そこで我々はこの意義を世尊にお伝えするのです」と。
そこで世尊は、とある比丘に呼びかけられた。
「さあ比丘よ、君は私の言葉をもって元鷹匠のアリッタ比丘に呼びかけなさい。
『友、アリッタよ、師があなたをお呼びです』と。
「はい、尊者よ」と、その比丘は世尊に応えて、元鷹匠のアリッタ比丘に近づいた。
元鷹匠のアリッタ比丘に近づくとこう言った。
『友、アリッタよ、師があなたをお呼びです』と。
「そのように、友よ」と、元鷹匠のアリッタ比丘は、その比丘に応えて世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座った元鷹匠のアリッタ比丘に、世尊はこう言われた。
「アリッタよ、君にこのような悪見解が生じたそうだが本当だろうか、
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』」と。
「尊者よ、まさにこのように、私は世尊により説かれた法をこのように了知します。
『世尊によって示された障害となる諸法、それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』というように」と。
「愚か者よ、君は何のために私により説かれた法をこのように了知するのか?
愚か者よ、さまざまな理をもって、障害となる諸法は障害であり、
またそれらは受用する者に当然、障害になると、私により説かれたのではないか?
諸欲は楽味少なく、苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は骨と骸骨のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は肉片のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は草の松明のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は燃える穴のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は夢のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は借り物のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は木の果実のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は屠殺場のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は刃物と槍のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は蛇の頭のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
しかしそれなのに愚か者よ、君は自己で誤ってつかんだことにより我々を貶め、自己を傷つけ、そして多くの非福を生み出した。
愚か者よ、それは君にとって長い間、不利益と苦になる」と。
そして世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ、これをどう思うだろうか。この元鷹匠のアリッタ比丘は、この法と律において(智慧の)熱ある者だろうか?」と。
「どうして(そのような)ことがあるでしょうか、尊者よ。
そうではありません、尊者よ」と。
このように説かれて、元鷹匠のアリッタ比丘は、沈黙しながら当惑し落胆して俯いて落ち込み応答できずに座った。
さて世尊は、元鷹匠のアリッタ比丘が沈黙しながら当惑し落胆して俯いて落ち込み応答できないと知って、元鷹匠のアリッタ比丘にこう言われた。
「愚か者よ、この自らの悪見解により君は知られるだろう。
ここに私は比丘たちに問い返そう」と。
そして世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ、君たちもまた私によってこのように説かれた法を、この元鷹匠のアリッタ比丘が自己で誤ってつかんだことにより我々を貶め、自己を傷つけ、そして多くの非福を生み出したように了知するのか?」と。
「いいえ、尊者よ。
なぜなら尊者よ、我々には、さまざまな理をもって障害となる諸法は障害となり、
またそれらは受用する者に当然、障害になると世尊により説かれました。
諸欲は楽味少なく、苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれました。
諸欲は骨と骸骨のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれました。
… 中略 …
諸欲は蛇の頭のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれました」と。
「善きかな、善きかな、比丘たちよ、善きかな比丘たちよ、君たちは私により説かれた法をこのように了知している。
比丘たちよ、さまざまな理をもって、障害となる諸法があり、またそれらは受用する者に当然、障害になると、私により説かれた。
諸欲は楽味少なく、苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
諸欲は骨と骸骨のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
… 中略 …
諸欲は蛇の頭のごとく苦多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、私により説かれた。
しかしそれなのに、この元鷹匠のアリッタ比丘は自己で誤ってつかんだことにより我々を貶め、自己を傷つけ、そして多くの非福を生み出した。
それはじつに長い間、その愚か者の不利と苦になるだろう。
比丘たちよ、じつに彼が諸欲なくても、欲想なくても、欲尋なくても諸欲を受用するだろうという、
この道理はありえない。」
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa [gandhabādhipubbassa (ka.)] evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti .
‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti.
Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū .
‘‘ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’’ti.
Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṃsu;
upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocuṃ .
‘‘saccaṃ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’’ti.
‘‘Evaṃbyākho [evaṃ kho (?) bhagavato sammukhāyevassa ‘‘evaṃbyākho’’ti] ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti.
Atha kho tepi bhikkhū ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti [samanuggāhanti (syā.)] samanubhāsanti .
‘‘mā hevaṃ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi;
na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ [abbhācikkhanaṃ (ka.)], na hi bhagavā evaṃ vadeyya.
Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya.
Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā…pe…
maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā…
sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’’ti.
Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno [samanuggāhiyamāno (syā. vinayepi)] samanubhāsiyamāno tadeva [tatheva taṃ (vinaye)] pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati .
‘‘evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti.
Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ .
‘‘ariṭṭhassa nāma, bhante, bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti.
Assumha kho mayaṃ, bhante .
‘ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti.
Atha kho mayaṃ, bhante, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamimha;
upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocumha .
‘saccaṃ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti?
‘‘Evaṃ vutte, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhe etadavoca .
‘evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti.
Atha kho mayaṃ, bhante, ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha .
‘mā hevaṃ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi;
na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya.
Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya.
Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā…pe…
sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti.
Evampi kho, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati .
‘evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti.
Yato kho mayaṃ, bhante, nāsakkhimha ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemā’’ti.
Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi .
‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ āmantehi .
‘satthā taṃ, āvuso ariṭṭha, āmantetī’’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavoca .
‘‘satthā taṃ, āvuso ariṭṭha, āmantetī’’ti.
‘‘Evamāvuso’’ti kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ bhagavā etadavoca .
‘‘saccaṃ kira te, ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’’ti?
‘‘Evaṃbyākho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi .
‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’’ti.
‘‘Kassa kho nāma tvaṃ, moghapurisa, mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi?
Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā?
Alañca pana te paṭisevato antarāyāya.
Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā…
maṃsapesūpamā kāmā vuttā mayā…
tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā…
aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā…
supinakūpamā kāmā vuttā mayā…
yācitakūpamā kāmā vuttā mayā…
rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā…
asisūnūpamā kāmā vuttā mayā…
sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā…
sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Atha ca pana tvaṃ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khanasi, bahuñca apuññaṃ pasavasi.
Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkatopi imasmiṃ dhammavinaye’’ti?
‘‘Kiñhi [kiṃti (ka.)] siyā, bhante;
no hetaṃ, bhante’’ti.
Evaṃ vutte, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho bhagavā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavoca .
‘‘paññāyissasi kho tvaṃ, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena.
Idhāhaṃ bhikkhū paṭipucchissāmī’’ti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘tumhepi me, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha yathāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṃ pasavatī’’ti?
‘‘No hetaṃ, bhante.
Anekapariyāyena hi no, bhante, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā;
alañca pana te paṭisevato antarāyāya.
Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā…pe…
sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu, kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha.
Anekapariyāyena hi kho, bhikkhave, antarāyikā dhammā vuttā mayā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya.
Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā…pe…
sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Atha ca panāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṃ pasavati.
Tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.
So vata, bhikkhave, aññatreva kāmehi aññatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi kāme paṭisevissatīti .
netaṃ ṭhānaṃ vijjati’’.