sn47.46『波羅提木叉防護経』Pātimokkhasaṃvarasuttaṃ

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… さて、ある比丘が世尊のもとに近づいた。 …中略…
ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca . 一隅に座ったその比丘は、世尊にこう言った。
‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti.「どうか尊者よ、世尊は私に簡略を示して下さい。私が世尊のそのを聞いてひとり引き離れ不放逸に熱心に自ら勤め住せるように」と。
‘‘Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu.「ではここで比丘よ、君は諸善法における起点を清浄にしなさい。
Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? では、諸善法の起点とは何か?
Idha tvaṃ, bhikkhu, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharāhi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesu. 比丘よ、ここに君はパーティモッカ防護によって防護されて住しなさい。常行行処を具え、微小な罪過にも恐怖を見る者として、諸学処受持して学びなさい。
Yato kho tvaṃ, bhikkhu, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissasi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhissu sikkhāpadesu; 比丘よ、君がパーティモッカ防護によって防護されて住し、常行行処を具え、微小な罪過にも恐怖を見る者となり、諸学処受持して学ぶならば、
tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi’’. そのとき比丘よ、君は依止し、確立して、四念処修養しなさい。
‘‘Katame cattāro? 四とは何か?
Idha tvaṃ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; 比丘よ、ここに君は、において随観し熱意と正知念ある者として住しなさい。世間における羨望調伏しつつ。
vedanāsu…pe… 諸受において …中略…
citte…pe… において …中略…
dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. 諸法において随観し熱意と正知念ある者として住しなさい。世間における羨望調伏しつつ。
Yato kho tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāvessasi, tato tuyhaṃ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī’’ti. 比丘よ、君が依止し、確立して、この四念処をこのように修養するならば、比丘よ、君には、昼夜が来るたび、善法衰退でなく成長だけが予期されます」と。
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. するとその比丘は世尊の所説に歓喜随喜して、座から起き上がり世尊に礼拝し右回りの礼をして立ち去った。
Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva . そしてその比丘は、ひとり引き離れて、不放逸に熱心に、自ら勤め住していたが、やがてついに、
yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ . 良家の子息たちがその正しい目的のため俗家から家無き者へと出家する、
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. その無上の梵行完了現法で自ら証知して、実証して、具足して住した。
‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi.尽き梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない。」と証知した。
Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. かくしてその比丘は阿羅漢のひとりとなったという。