sn35.232
sn35.232『倶絺羅経』Koṭṭhikasuttaṃ
| Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. | ある時、サーリプッタ尊者とマハーコッティカ尊者はバーラーナシーのイシパタナ鹿園に住していた。 |
| Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; | さてマハーコッティカ尊者は、夕刻に独坐より立ち上って、サーリプッタ尊者のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. | 近づいてサーリプッタ尊者と挨拶を交わした。 |
| Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. | 喜ばしい挨拶の話を交わしてから一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca . | 一隅に座ったマハーコッティカ尊者は、サーリプッタ尊者にこう言った。 |
| ‘‘Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ…pe… | 「友サーリプッタよ、いったい眼が諸色の結縛ですか、諸色が眼の結縛ですか? …中略… |
| jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, rasā jivhāya saṃyojanaṃ …pe… | 舌が諸味の結縛ですか、諸味が舌の結縛ですか? …中略… |
| mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, dhammā manassa saṃyojana’’nti? | 意が諸法の結縛ですか、諸法が意の結縛ですか?」と。 |
| ‘‘Na kho, āvuso koṭṭhika, cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ. | 「友コッティカよ、眼は諸色の結縛ではなく、諸色は眼の結縛ではなく、 |
| Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ…pe… | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 …中略… |
| na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, na rasā jivhāya saṃyojanaṃ. | 舌は諸味の結縛ではなく、諸味は舌の結縛ではなく、 |
| Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ…pe… | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 …中略… |
| na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ. | 意は諸法の結縛ではなく、諸法は意の結縛ではなく、 |
| Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 |
| ‘‘Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo [balivaddo (sī. pī.), balibaddo (syā. kaṃ. ka.)] odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā assu. | たとえば友よ、黒い牛と白い牛が一本の縄か綱で結ばれているとします。 |
| Yo nu kho evaṃ vadeyya . | さて、誰かがこのように語るなら、 |
| ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṃyojana’nti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā’’ti? | 『黒い牛が白い牛の結縛であり、白い牛が黒い牛の結縛である』と。いったい彼は語り手として正しく語っているでしょうか?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, āvuso’’. | 「いいえ、友よ。」 |
| ‘‘Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ, na odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṃyojanaṃ. | 「友よ、黒い牛は白い牛の結縛ではなく、白い牛は黒い牛の結縛ではなく、 |
| Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā taṃ tattha saṃyojanaṃ. | それによって、それら(の牛)が結ばれている一本の縄か綱。それがそこでの結縛です。 |
| ‘‘Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ. | まさにそのように友よ、眼は諸色の結縛ではなく、諸色は眼の結縛ではなく、 |
| Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ…pe… | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 …中略… |
| na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ…pe… | 舌は諸味の結縛ではなく、 …中略… |
| na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ. | 意は諸法の結縛ではなく、諸法は意の結縛ではなく、 |
| Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 |
| ‘‘Cakkhu vā, āvuso, rūpānaṃ saṃyojanaṃ abhavissa, rūpā vā cakkhussa saṃyojanaṃ, nayidaṃ brahmacariyavāso paññāyetha [paññāyati (ka.)] sammā dukkhakkhayāya. | 友よ、眼が諸色の結縛である、あるいは諸色が眼の結縛であるならば、正しき苦の尽滅のために梵行住は決して知られなかったでしょう。 |
| Yasmā ca kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ; | しかし友よ、眼は諸色の結縛ではなく、諸色は眼の結縛ではなく、 |
| yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya…pe…. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛であるゆえに、正しき苦の尽滅のために梵行住が知られるのです。 …中略… |
| ‘‘Jivhā, āvuso, rasānaṃ saṃyojanaṃ abhavissa, rasā vā jivhāya saṃyojanaṃ, nayidaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. | 友よ、舌が諸味の結縛である、あるいは諸味が舌の結縛であるならば、正しき苦の尽滅のために梵行住は決して知られなかったでしょう。 |
| Yasmā ca kho, āvuso, na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, na rasā jivhāya saṃyojanaṃ; | しかし友よ、舌は諸味の結縛ではなく、諸味は舌の結縛ではなく、 |
| yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya…pe…. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛であるゆえに、正しき苦の尽滅のために梵行住が知られるのです。 …中略… |
| ‘‘Mano vā, āvuso, dhammānaṃ saṃyojanaṃ abhavissa, dhammā vā manassa saṃyojanaṃ, nayidaṃ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. | 友よ、意が諸法の結縛である、あるいは諸法が意の結縛であるならば、正しき苦の尽滅のために梵行住は決して知られなかったでしょう。 |
| Yasmā ca kho, āvuso, na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ; | しかし友よ、意は諸法の結縛ではなく、諸法は意の結縛ではなく、 |
| yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛であるゆえに、正しき苦の尽滅のために梵行住が知られるのです。 |
| ‘‘Imināpetaṃ, āvuso, pariyāyena veditabbaṃ yathā na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ. | 友よ、これはこの理によっても知られるべきです。すなわち『眼は諸色の結縛ではなく、諸色は眼の結縛ではなく、 |
| Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ…pe… | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 …中略… |
| na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ…pe… | 舌は諸味の結縛ではなく、 …中略… |
| na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ. | 意は諸法の結縛ではなく、諸法は意の結縛ではなく、 |
| Yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 |
| ‘‘Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu. | 『友よ、世尊の眼があり |
| Passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ. | 世尊は眼で色を見る |
| Chandarāgo bhagavato natthi. | 世尊には愛着はなく |
| Suvimuttacitto bhagavā. | 世尊はよく心が解脱している |
| Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato sotaṃ. | 友よ、世尊の耳があり |
| Suṇāti bhagavā sotena saddaṃ. | 世尊は耳で声を聞く |
| Chandarāgo bhagavato natthi. | 世尊には愛着はなく |
| Suvimuttacitto bhagavā. | 世尊はよく心が解脱している |
| Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato ghānaṃ. | 友よ、世尊の鼻があり |
| Ghāyati bhagavā ghānena gandhaṃ. | 世尊は鼻でにおいを嗅ぐ |
| Chandarāgo bhagavato natthi. | 世尊には愛着はなく |
| Suvimuttacitto bhagavā. | 世尊はよく心が解脱している |
| Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato jivhā. | 友よ、世尊の舌があり |
| Sāyati bhagavā jivhāya rasaṃ. | 世尊は舌で味を味わう |
| Chandarāgo bhagavato natthi. | 世尊には愛着はなく |
| Suvimuttacitto bhagavā. | 世尊はよく心が解脱している |
| Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato kāyo. | 友よ、世尊の身があり |
| Phusati bhagavā kāyena phoṭṭhabbaṃ. | 世尊は身で接触に触れる |
| Chandarāgo bhagavato natthi. | 世尊には愛着はなく |
| Suvimuttacitto bhagavā. | 世尊はよく心が解脱している |
| Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato mano. | 友よ、世尊の意があり |
| Vijānāti bhagavā manasā dhammaṃ. | 世尊は意で法を識る |
| Chandarāgo bhagavato natthi. | 世尊には愛着はなく |
| Suvimuttacitto bhagavā. | 世尊はよく心が解脱している』 |
| ‘‘Iminā kho etaṃ, āvuso, pariyāyena veditabbaṃ yathā na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ; | 友よ、これはこの理によっても知られるべきです。すなわち『眼は諸色の結縛ではなく、諸色は眼の結縛ではなく、 |
| yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojanaṃ. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 |
| Na sotaṃ… | 耳は … |
| na ghānaṃ… | 鼻は … |
| na jivhā rasānaṃ saṃyojanaṃ, na rasā jivhāya saṃyojanaṃ; | 舌は諸味の結縛ではなく、諸味は舌の結縛ではなく、 |
| yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です。 |
| Na kāyo… | 身は … |
| na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ; | 意は諸法の結縛ではなく、諸法は意の結縛ではなく、 |
| yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṃ tattha saṃyojana’’nti. | そこでその双方に縁りて生じる愛着、それがそこでの結縛です」と。 |
1)
sn41.1参照
sn35.232.txt · 最終更新: by h1roemon
