mn38(1) 『愛尽大経(1)』 (あいじんだいきょう、 Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ、マハータンハーサンカヤ・スッタ)
私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
さてその時、漁師の息子サーティという比丘にこのような悪見解が生じていた、
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する』と。1)
多くの比丘たちは聞いた、
「漁師の息子サーティという比丘にこのような悪見解が生じたそうだ。
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する』」と。
さてその比丘たちは、漁師の息子サーティ比丘に近づいた。
漁師の息子サーティ比丘に近づくとこう言った。
「友サーティよ、あなたにこのような悪見解が生じたそうだが本当だろうか?
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する』と?
「友よ、まさにその通り。私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する」と。
そこでかの比丘たちは漁師の息子サーティ比丘を、この悪見解から遠離させようと欲し、審問し、問い詰め、こんこんと語った。
「友サーティよ、そのように言ってはならぬ。世尊を貶めてはならぬ。世尊の毀損はじつに善くない。世尊はそのようには説かれないだろうから。
友サーティよ、世尊はさまざまな理をもって識は縁生なりと説かれた。縁なしに識の生成はない」と。
このように猟師の息子アリッタ比丘は、かの比丘たちに審問され、問い詰められ、こんこんと語られても、その悪見解を執拗な執取ゆえに、執持して表明した。
「友よ、まさにその通り。私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する」と。
かの比丘たちは猟師の息子アリッタ比丘をこの悪見から遠離させることができなかったために、かの比丘たちは世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座ったその比丘たちは、世尊にこう言った。
「尊者よ、漁師の息子サーティという比丘にこのような悪見解が生じました。
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する』と。
尊者よ、私たちは聞きました。漁師の息子サーティという比丘にこのような悪見解が生じたそうですと。
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する』と。
尊者よ、そこで我々は漁師の息子サーティ比丘に近づきました。
近づくと、かの比丘にこう言いました。
「友サーティよ、君にこのような悪見解が生じたそうだが本当だろうか?
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する』と。
尊者よ、そう言われてサーティ比丘は、我々にこう言いました。
「友よ、まさにその通り。私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する」と。
そこで尊者よ、我々は漁師の息子サーティ比丘を、この悪見解から遠離させようと欲し、審問し、問い詰め、こんこんと語りました。
「友サーティよ、そのように言ってはならぬ。世尊を貶めてはならぬ。世尊の毀損はじつに善くない。世尊はそのようには説かれないだろうから。
友サーティよ、世尊はさまざまな理をもって識は縁生なりと説かれた。縁なしに識の生成はない」と。
尊者よ、このように漁師の息子サーティ比丘は、我々に審問され、問い詰められ、こんこんと語られても、その悪見解を執拗な執取ゆえに、執持して表明しました。
「友よ、まさにその通り。私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する」と。
尊者よ、我々は漁師の息子サーティ比丘をこの悪見から遠離させることができなかったため、そこで我々はこの意義を世尊にお伝えするのです。
そこで世尊は、とある比丘に呼びかけられた。
「さあ比丘よ、君は私の言葉をもって漁師の息子サーティ比丘に呼びかけなさい。
『友サーティよ、師があなたをお呼びです』」と。
「はい、尊者よ」と、その比丘は世尊に応えて、漁師の息子サーティ比丘に近づいた。
近づくと、かの比丘にこう言った。
「友サーティよ、師があなたをお呼びです」と。
「そのように、友よ」と、漁師の息子サーティ比丘は、その比丘に応えて世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座った漁師の息子サーティ比丘に、世尊はこう言われた。
「サーティよ、君にこのような悪見解が生じたそうだが本当か?
『私は世尊により説かれた法をこのように了知する。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する』と。
「尊者よ、まさにその通りです。私は世尊により説かれた法をこのように了知します。他ならぬ、この識だけが流転し輪廻する」と。
「サーティよ、それはいずれの識か?」と。
「尊者よ、この話すもの、感受されるものが、そのそれぞれにおいて諸善・悪業の果報を体験するのです」と。
愚か者よ、いったい君は何のために私により説かれた法をこのように了知するのか?
愚か者よ、いったい私はさまざまな理をもって、識は縁生であり、縁なしに識の生成はないと説かなかったか?
しかしそれなのに愚か者よ、君は自己で誤ってつかんだことにより我々を貶め、自己を傷つけ、そして多くの非福を生みだした。
愚か者よ、それは君にとって長い間、不利と苦になるだろう」と。
そして世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ、これをどう思うだろうか。この漁師の息子サーティ比丘は、この法と律において(智慧の)熱ある者だろうか?」と。
「どうして(そのような)ことがあるでしょうか、尊者よ。
そうではありません、尊者よ」と。
このように説かれて、漁師の息子サーティ比丘は、沈黙しながら当惑し落胆して俯いて落ち込み応答できずに座った。
さて世尊は、漁師の息子サーティ比丘が沈黙しながら当惑し落胆して俯いて落ち込み応答できないと知って、漁師の息子サーティ比丘にこう言われた。
「愚か者よ、この自らの悪見解によって君は知られるであろう。
ここに私は比丘たちに問い返そう」と。
そして世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ、君たちもまた私によってこのように説かれた法を、この漁師の息子サーティ比丘が自ら誤ってつかんだことにより我々を貶め、自己を傷つけ、そして多くの非福を生み出したように了知するのか?」と。
「いいえ、尊者よ。
尊者よ、なぜなら世尊は我々へ、さまざまな理をもって識は縁生なりと説かれました。縁なしに識の生成はない」と。
「比丘たちよ、善きかな、善きかな。
比丘たちよ、善きかな、君たちは私により説かれた法を、このように了知している。
比丘たちよ、なぜなら私は君たちへ、さまざまな理をもって、識は縁生なりと説いた。縁なしに識の生成はないと。
しかしそれでも、この漁師の息子サーティ比丘は自ら誤ってつかんだことにより我々を貶め、自己を傷つけ、そして多くの非福をくりかえし生み出した。
それはじつに長い間、その愚か者の不利と苦になるだろう。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tena kho pana samayena sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti .
‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anañña’’nti.
Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū .
‘‘sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’’’nti.
Atha kho te bhikkhū yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamiṃsu;
upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavocuṃ .
‘‘saccaṃ kira te, āvuso sāti, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’’’nti?
‘‘Evaṃ byā kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’’nti.
Atha kho te bhikkhū sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti .
‘‘mā evaṃ, āvuso sāti, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya.
Anekapariyāyenāvuso sāti, paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo’’ti.
Evampi kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati .
‘‘evaṃ byā kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anañña’’nti.
Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ .
‘‘sātissa nāma, bhante, bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’nti.
Assumha kho mayaṃ, bhante, sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’nti.
Atha kho mayaṃ, bhante, yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamimha;
upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavocumha .
‘saccaṃ kira te, āvuso sāti, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’’nti?
Evaṃ vutte, bhante, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhe etadavoca .
‘evaṃ byā kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’nti.
Atha kho mayaṃ, bhante, sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha .
‘mā evaṃ, āvuso sāti, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya.
Anekapariyāyenāvuso sāti, paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo’ti.
Evampi kho, bhante, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmasā abhinivissa voharati .
‘evaṃ byā kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’nti.
Yato kho mayaṃ, bhante, nāsakkhimha sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemā’’ti.
Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi .
‘‘ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ āmantehi .
‘satthā taṃ, āvuso sāti, āmantetī’’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavoca .
‘‘satthā taṃ, āvuso sāti, āmantetī’’ti.
‘‘Evamāvuso’’ti kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ bhagavā etadavoca .
‘‘saccaṃ kira, te, sāti, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ .
‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’’’nti?
‘‘Evaṃ byā kho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anañña’’nti.
‘‘Katamaṃ taṃ, sāti, viññāṇa’’nti?
‘‘Yvāyaṃ, bhante, vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedetī’’ti.
‘‘Kassa nu kho nāma tvaṃ, moghapurisa, mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi?
Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti?
Atha ca pana tvaṃ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi, bahuñca apuññaṃ pasavasi.
Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nāyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi imasmiṃ dhammavinaye’’ti?
‘‘Kiñhi siyā bhante?
No hetaṃ, bhante’’ti.
Evaṃ vutte, sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho bhagavā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavoca .
‘‘paññāyissasi kho tvaṃ, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena.
Idhāhaṃ bhikkhū paṭipucchissāmī’’ti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘tumhepi me, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha yathāyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṃ pasavatī’’ti?
‘‘No hetaṃ, bhante!
Anekapariyāyena hi no, bhante, paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, bhikkhave!
Sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha.
Anekapariyāyena hi vo, bhikkhave, paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ mayā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavoti.
Atha ca panāyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṃ pasavati pasavati.
Tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.
