身, 身体; 舎利, 遺身, 遺骸, 遺骨
1. the (physical) body 2. a dead body, a corpse
肉体としての体(body)、または遺体のことです。当wikiではkāya:身と訳語を使い分けて、体としています。
類語 kāya:身、kaḷevara:死体
| imesu kho me, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī’’ti. | 友よ、私は、これら四念処に心がよく確立して住するとき、体に生じた苦受が心を遍取してとどまることはありません」と。 |
| ‘kāmaṃ taco ca nhāru [nahāru (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upasussatu [avasussatu ma. ni. 2.184] maṃsalohitaṃ. | 『体にある血肉は干上がり、骨皮筋は残れ。なるようになれ。 |
| Yaṃ taṃ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī’’’ti. | 人の根気、人の精進、人の奮闘により達せられるべきこと、それに達せずに精進の止息はない。』」と。 |
| Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. | あるいは比丘よ、『命と体は同一である』という見があるなら梵行住はありません。 |
| Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. | あるいは比丘よ、『命と体は異なる』という見があるなら梵行住はありません。 |
| Ete te, bhikkhu, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti . | 比丘よ、この両端、それらに近づくことなく、如来は中央により法を示します。 |
| ‘‘So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānāti. | そして身の終極までの受を感受しているなら『私は身の終極までの受を感受している』と了知し、命の終極までの受を感受しているなら『命の終極までの受を感受している』と了知します。 |
| Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti, sarīrāni avasissantīti pajānāti. | 身の崩壊、命の遍取から後に、ここにおいて、すべての感受されるものは歓喜されることなく、冷たくなり、遺体が残るであろうと了知します。 |
| ‘‘Rūpaṃ na jīvanti vadanti buddhā, kathaṃ nvayaṃ vindatimaṃ sarīraṃ; | 「『色は命ではない』と諸仏は説く これはこの体をどのように知るのか |
| Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍameti, kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmi’’nti. | この肝臓や骨はどこから来るのか いったいこれは大洞窟(母胎)にどのように執するのか」と。 |
| ‘‘Evameva manussesu, daharo cepi paññavā; | まさにそのように人間のうちで たとえ幼くても智慧ある者 |
| So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravā’’ti. | そのなかで彼こそ偉大であり けっして体格ある愚者ではない」と。 |
| Bhusā sudaṃ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā [tippā (sī. syā. kaṃ. pī.)] kharā kaṭukā asātā amanāpā; | 世尊へとても強い苦痛が起きた。体の苦受は激しく凄まじく、辛く不快で、嫌なものであったが、 |
| Assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. | 比丘たちよ、無聞の凡夫は体の苦受に触れているとき、悲しみ、疲労し、悲嘆し、胸を叩いて嘆き、迷妄に陥ります。 |