| vijānati | viññeyya [grd] |
| わかる or 識る | 識られる(べき) |
了知する、了別する、識知する
to have discriminative (dis=vi°) knowledge, to recognize, apprehend, ascertain, to become aware of, to understand, notice, perceive, distinguish, learn, know
vi:分、離、別、異、反、強調 + jānati:知る
識る、わかるという意味です。識別の意味が含まれるようです。
頻出語viññāṇa:識はvijānatiの名詞形です。情報が多すぎるので別ページとしました。
| Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇa’nti vuccati. | 比丘たちよ、『識る(vijānāti)』それゆえ『識(viññāṇa)』と言われます。 |
類語 viññāpeti[使役]:知らせる/わからせる 、 ājānati:理解する 、 pajānāti:了知する
| ‘‘Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. | 「ミガジャーラよ、眼で識られる、望ましい、所愛の、好ましい、愛しい、欲を近寄せ、魅了する諸色があります。 |
| Api [api (sī.)]ca dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā. | そしてさらに法句を識って行道するなら 我々の恩恵となるだろう |
| Kiṃ me purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, | 私の昔の務め、戒禁が何か |
| Ācikkha me taṃ yamahaṃ vijaññā’’ti. | 私がわかるそれを 私へ告げよ」と。 |
| ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo tassa bhagavato vādaṃ āropeyya arahato sammāsambuddhassa. | 「婆羅門よ、神々、魔、梵天を含む世界、沙門、婆羅門、王を含む人々のうちに、かの阿羅漢・正等覚者たる世尊を論破できる者を、私は見ません。 |
| Api ca tvaṃ, brāhmaṇa, gaccha, gantvā vijānissasī’’ti [gantvāpi jānissasīti (syā. kaṃ.)]. | でも婆羅門よ、あなたは行きなさい、行けばわかるでしょう」と。 |
| ‘‘Na paccanīkasātena, suvijānaṃ subhāsitaṃ; | 「善く語られたことも 反論好きによって よくわからなくなる |
| Upakkiliṭṭhacittena, sārambhabahulena ca. | 敵意多き 不純な心によって |
| ‘‘Suṇāti na vijānāti, āloketi na passati; | 彼は聞いてもわからず 前を見ても見ない |
| Dhammasmiṃ bhaññamānasmiṃ, atthaṃ bālo na bujjhati. | 法が説かれても 愚者は意義を覚らない |
| ‘‘Upamā kho myāyaṃ, tissa, katā atthassa viññāpanāya. | ティッサよ、私がこの比喩を使ったのは意味をわからせるためです。 |
| ‘‘Yampidaṃ [yamidaṃ (aññattha)] diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「また、この見られ、聞かれ、思われ、識られ、得られ、探求され、意により随伺されたこと。それも常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. | 「そのときマールキャプッタよ、あなたにより見られ聞かれ(鼻舌身で)感知され識られるべき諸法について、見られたとき見られたままになり、聞かれたとき聞かれたままになり、(鼻舌身で)感知されたとき感知されたままになり、識られたとき識られたままになります。 |
| manindriyaṃ asaṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṃ na hoti. | 比丘たちよ、意で識られる諸法に意根が防護されず住する者の心は散漫になります。心が散漫になった彼には悦はなく、 |
| Santike na vijānanti, maggā [magā (sī.)] dhammassa akovidā. | 近くにいても、法の熟知なき愚人たちはわからない |