| paritassati | parittāsī |
| 動揺する | 動揺する人 |
ふるえる, おそれる, 悩む
to be excited, to be tormented, to show a longing after, to be worried
類語 vikampati:揺れ動く、 kampati:震える、 calati:揺れる、 iñjati:動く、 paritassati:動揺する
| na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; | 鉢食を因として不適切な邪求に陥らず、 |
| aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati; | 鉢食を得なくても動揺せず、 |
| Anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto na kiñci loke upādiyati; | 為作せず為思念しない者は、世間で何であれ取着せず、 |
| anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. | 取着しない者は動揺せず、動揺しない者はまさに各々で般涅槃し、 |
| ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. | 『生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します。 |
| Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. | 彼の色の変壊により随転して生じた動揺と共起した法が心を遍取してとどまります。 |
| Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. | 心の遍取ゆえに戦慄ある困惑ある願望ある者となり、取着して動揺します。 |
| Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccatī’’ti. | それらの断ゆえに彼は動揺せず、動揺しない者は楽住し、楽住する比丘は『その部分が鎮火された者』と言われます」と。 |
| Vimuttattā ṭhitaṃ. | 解脱したゆえにとどまり、 |
| Ṭhitattā santusitaṃ [santussitaṃ (ka. sī. pī. ka.)]. | とどまるゆえに満足し、 |
| Santusitattā na paritassati. | 満足したゆえに動揺せず、 |
| Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. | 動揺しない者はまさに各々で般涅槃し、 |
| ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. | 『生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します」と。 |
| Paritassanā upādānaṃ uppajjati; | 動揺と取が生じ、 |
| paccudāvattati mānasaṃ . | 心意が元に戻る、 |
| ‘atha ko carahi me attā’ti? | 『それでは何が私の我なのか?』と。 |
| ‘‘Yo ca saddaparittāsī, vane vātamigo yathā; | そして林のかもしかのように 声に動揺する者 |
| Lahucittoti taṃ āhu, nāssa sampajjate vata’’nti. | 彼は心が軽いと言われる 彼の務めは成功しない」と。 |