sn22.59『無我相経』Anattalakkhaṇasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. ある時、世尊はバーラーナシーのイシパタナ鹿園に住されていた。
Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi . そのとき世尊は五比丘衆に呼びかけられた。
‘‘bhikkhavo’’ti.「比丘たちよ」と。
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.「尊者よ」と、かの比丘たちは世尊に応じた。
Bhagavā etadavoca . 世尊はこう言われた。
‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, anattā.「比丘たちよ、無我です。
Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe . 比丘たちよ、であるならば、患いをもたらすことはなく、君たちはに対して(こう)できるでしょう、
‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’ti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati rūpe . しかし比丘たちよ、無我であるので、それゆえに患いをもたらし、に対して(こう)できません、
‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’’ti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
‘‘Vedanā anattā. 無我です。
Vedanā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca vedanāya . 比丘たちよ、であるならば、患いをもたらすことはなく、君たちはに対して(こう)できるでしょう、
‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’ti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati vedanāya . しかし比丘たちよ、無我であるので、それゆえに患いをもたらし、に対して(こう)できません、
‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’’’ti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
‘‘Saññā anattā…pe… 無我です。 …中略…
saṅkhārā anattā. 無我です。
Saṅkhārā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissaṃsu, nayidaṃ saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ, labbhetha ca saṅkhāresu . 比丘たちよ、であるならば、患いをもたらすことはなく、君たちはに対して(こう)できるでしょう、
‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’nti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṃvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu . しかし比丘たちよ、無我であるので、それゆえに患いをもたらし、に対して(こう)できません、
‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’’’nti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
‘‘Viññāṇaṃ anattā. 無我です。
Viññāṇañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca viññāṇe . 比丘たちよ、であるならば、患いをもたらすことはなく、君たちはに対して(こう)できるでしょう、
‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’ti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati viññāṇe . しかし比丘たちよ、無我であるので、それゆえに患いをもたらし、に対して(こう)できません、
‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’’’ti.『私のはこのようになれ、私のはこのようになるな』と。
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? 比丘たちよ、これをどう思いますか。常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’.無常です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?「では無常なもの、それはですか、ですか?」と。
‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ .「では無常なるなる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、
‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’.「いいえ、尊者よ。」
‘‘Vedanā… は …
saññā… は …
saṅkhārā… は …
viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’.無常です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?「では無常なもの、それはですか、ですか?」と。
‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ .「では無常なるなる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、
‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’.「いいえ、尊者よ。」
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ .「それゆえここに比丘たちよ、過去・未来・現在のいかなるであれ、内の外の粗雑な、微細な、劣った、優れた、遠く、近くのあらゆるを、
‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā…pe… 過去・未来・現在のいかなる受であれ、内の外の、 …中略…
yā dūre santike vā, sabbā vedanā . 遠く、近くのあらゆるを、
‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。
‘‘Yā kāci saññā…pe… いかなるであれ、 …中略…
ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā…pe… 過去・未来・現在のいかなる想であれ、内の外の、 …中略…
ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā . 遠く、近くのあらゆるを、
‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。
‘‘Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ . 過去・未来・現在のいかなるであれ、内の外の粗雑な、微細な、劣った、優れた、遠く、近くのあらゆるを、
‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。
‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. 比丘たちよ、このように見る既聞聖弟子は、についても厭いについても厭いについても厭いについても厭いについても厭い
Nibbindaṃ virajjati; 厭うので離貪し、
virāgā vimuccati. 離貪ゆえに解脱し、
Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 解脱したとき、解脱したというがあります。
‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti.尽き梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します」と。
Idamavoca bhagavā. 世尊はこう言われた。
Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ [abhinandunti (ka.)]. 意に適った五比丘衆は、世尊の所説に歓喜した。
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. そしてこの明言が説かれたとき、五比丘衆のは、取着せず諸漏より解脱したという。