私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
そのとき世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ」と。
「尊者よ」と、その比丘たちは世尊へ応じた。
世尊はこう言われた。
「比丘たちよ、私が等覚以前、まだ現等覚していなかった菩薩であったとき、ふと思った。
『私は尋について、それぞれ二種になして住してはどうか』と。
比丘たちよ、その私はこの欲尋というもの、悪意尋というもの、害尋というもの、
これを一つ目の部分となし、
そしてこの離欲尋というもの、無悪意尋というもの、無害尋というもの、
これを二つ目の部分となした。
比丘たちよ、そのように不放逸に熱心に自ら勤め住するその私に欲尋が生じると、
その(私)はこのように了知した、
『私にこの欲尋が生じた。
そしてこれは自己の加害に転じ、他者の加害に転じ、双方の加害に転じる、智慧を滅する、困惑の側の、涅槃に転じないものである』と。
比丘たちよ『自己の加害に転じる』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ『他者の加害に転じる』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ『双方の加害に転じる』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ『智慧を滅する、困惑の側の、涅槃に転じないもの』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ、その私は生じては生じる欲尋を断じつつ排除しつつ、それを終結させた。
比丘たちよ、そのように不放逸に熱心に自ら勤め住するその私に悪意尋が生じると、 … 中略 …
比丘たちよ、そのように不放逸に熱心に自ら勤めて住するその私に害尋が生じると、
その私はこのように了知した。
『私にこの害尋が生じた。
そしてこれは自己の加害に転じ、他者の加害に転じ、双方の加害に転じる、智慧を滅する、困惑の側の、涅槃に転じないものである』と。
比丘たちよ『自己の加害に転じる』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ『他者の加害に転じる』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ『双方の加害に転じる』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ『智慧を滅する、困惑の側の、涅槃に転じないもの』と私が熟慮するなら(それは)没滅した。
比丘たちよ、その私は生じては生じる害尋を断じつつ排除しつつ、それを終結させた。
比丘たちよ、比丘が何度も随尋し随伺するそれぞれのもの、そのようにそれぞれ心の傾向となる。
比丘たちよ、もし比丘が欲尋を何度も随尋し随伺し、離欲尋を断じ、欲尋を何度もなしたら、彼のその心は欲尋へ傾く。
比丘たちよ、もし比丘が悪意尋を … 中略 …
比丘たちよ、もし比丘が害尋を何度も随尋し随伺し、無害尋を断じ、害尋を何度もなしたら、彼のその心は害尋へ傾く。
たとえば比丘たちよ、雨安居の最終月、穀物畑で繁忙な秋頃に、牛飼いが牛たちを守るとしよう。
彼はそれらの牛たちをそれぞれ棒でたたき、反対に打ち、停止させ、(穀物畑から)抑止するだろう。
それはなぜか?
なぜなら比丘たちよ、その牛飼いはそれに起因した処刑や拘束や没収や咎め立てを見るから。
まさにそのように比丘たちよ、私は不善諸法の危難、下卑、汚染を、善諸法の離欲における益と純化の側面を見た。
比丘たちよ、そのように不放逸に熱心に自ら勤め住するその私に離欲尋が生じると、
その(私)はこのように了知した。
『私にこの離欲尋が生じた。
そしてこれは決して自己の加害に転じず、他者の加害に転じず、双方の加害に転じず、智慧の成長、困惑なき側の、涅槃に転じるものである。』
比丘たちよ、もし私が一夜、それを随尋し随伺するなら、それに起因して、恐怖を見出すことは決してない。
比丘たちよ、もし私が日中、それを随尋し随伺するなら、それに起因して、恐怖を見出すことは決してない。
比丘たちよ、もし私が一昼夜、それを随尋し随伺するなら、それに起因して、恐怖を見出すことは決してない。
けれども私があまりに長く随尋し随伺するなら、身は疲労するだろう。
身が疲労するとき、心は乱れるだろう。
心が乱されたとき、心は定から遠ざかる』と。
比丘たちよ、その私はひたすら内に心を住立させ、静め、統一をなし、入定した。
それはなぜか?
『私の心は乱れるなかれ』と(いう思いから)。
比丘たちよ、そのように不放逸に熱心に自ら勤め住するその私に無悪意尋が生じると、 … 中略 …
その私はこのように了知した。
『私にこの無害尋が生じた。
そしてこれは決して自己の加害に転じず、他者の加害に転じず、双方の加害に転じず、智慧の成長、困惑なき側の、涅槃に転じるものである。』
比丘たちよ、もし私が一夜、それを随尋し随伺するなら、それに起因して、恐怖を見出すことは決してない。
比丘たちよ、もし私が日中、それを随尋し随伺するなら、それに起因して、恐怖を見出すことは決してない。
比丘たちよ、もし私が一昼夜、それを随尋し随伺するなら、それに起因して、恐怖を見出すことは決してない。
けれども私があまりに長く随尋し随伺するなら、身は疲労するだろう。
身が疲労するとき、心は乱れるだろう。
心が乱されたとき、心は定から遠ざかる』と。
比丘たちよ、その私はひたすら内に心を住立させ、静め、統一をなし、入定した。
それはなぜか?
『私の心は乱れるなかれ』と(いう思いから)。
比丘たちよ、比丘が何度も随尋し随伺するそれぞれのもの、そのようにそれぞれ心の傾向となる。
比丘たちよ、もし比丘が離欲尋を何度も随尋し随伺し、欲尋を断じ、離欲尋を何度もなしたら、彼のその心は離欲尋へ傾く。
比丘たちよ、もし比丘が無悪意尋を … 中略 …
比丘たちよ、もし比丘が無害尋を何度も随尋し随伺し、害尋を断じ、無害尋を何度もなしたら、彼のその心は無害尋へ傾く。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca .
‘‘Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi .
‘yaṃnūnāhaṃ dvidhā katvā dvidhā katvā vitakke vihareyya’nti.
So kho ahaṃ, bhikkhave, yo cāyaṃ kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihiṃsāvitakko .
imaṃ ekaṃ bhāgamakāsiṃ;
yo cāyaṃ nekkhammavitakko yo ca abyāpādavitakko yo ca avihiṃsāvitakko .
imaṃ dutiyaṃ bhāgamakāsiṃ.
‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati kāmavitakko.
So evaṃ pajānāmi .
‘uppanno kho me ayaṃ kāmavitakko.
So ca kho attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko [anibbānasaṃvattaniko’’ti (?)].
‘Attabyābādhāya saṃvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati;
‘parabyābādhāya saṃvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati;
‘ubhayabyābādhāya saṃvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati;
‘paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati.
So kho ahaṃ, bhikkhave, uppannuppannaṃ kāmavitakkaṃ pajahameva [atītakālikakiriyāpadāniyeva] vinodameva [atītakālikakiriyāpadāniyeva] byantameva [byanteva (sī. syā. pī.)] naṃ akāsiṃ.
‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati byāpādavitakko…pe…
uppajjati vihiṃsāvitakko.
So evaṃ pajānāmi .
‘uppanno kho me ayaṃ vihiṃsāvitakko.
So ca kho attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko’.
‘Attabyābādhāya saṃvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati;
‘parabyābādhāya saṃvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati;
‘ubhayabyābādhāya saṃvattatī’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati;
‘paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko’tipi me, bhikkhave, paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati.
So kho ahaṃ, bhikkhave, uppannuppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ pajahameva vinodameva byantameva naṃ akāsiṃ.
‘‘Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso.
Kāmavitakkaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi nekkhammavitakkaṃ, kāmavitakkaṃ bahulamakāsi, tassa taṃ kāmavitakkāya cittaṃ namati.
Byāpādavitakkaṃ ce, bhikkhave…pe…
vihiṃsāvitakkaṃ ce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi avihiṃsāvitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ bahulamakāsi, tassa taṃ vihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati.
Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako gāvo rakkheyya.
So tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyya paṭikoṭeyya sannirundheyya sannivāreyya.
Taṃ kissa hetu?
Passati hi so, bhikkhave, gopālako tatonidānaṃ vadhaṃ vā bandhanaṃ vā jāniṃ vā garahaṃ vā.
Evameva kho ahaṃ, bhikkhave, addasaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ.
‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati nekkhammavitakko.
So evaṃ pajānāmi .
‘uppanno kho me ayaṃ nekkhammavitakko.
So ca kho nevattabyābādhāya saṃvattati, na parabyābādhāya saṃvattati, na ubhayabyābādhāya saṃvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko’.
Rattiṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.
Divasaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.
Rattindivaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.
Api ca kho me aticiraṃ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya.
Kāye kilante [kilamante (ka.)] cittaṃ ūhaññeyya.
Ūhate citte ārā cittaṃ samādhimhāti.
So kho ahaṃ, bhikkhave, ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi [ekodi karomi (pī.)] samādahāmi.
Taṃ kissa hetu?
‘Mā me cittaṃ ūhaññī’ti [ugghāṭīti (syā. ka.), ūhanīti (pī.)].
‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati abyāpādavitakko…pe…
uppajjati avihiṃsāvitakko.
So evaṃ pajānāmi .
‘uppanno kho me ayaṃ avihiṃsāvitakko.
So ca kho nevattabyābādhāya saṃvattati, na parabyābādhāya saṃvattati, na ubhayabyābādhāya saṃvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko’.
Rattiṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.
Divasaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.
Rattindivaṃ cepi naṃ, bhikkhave, anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ, neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.
Api ca kho me aticiraṃ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya.
Kāye kilante cittaṃ ūhaññeyya.
Ūhate citte ārā cittaṃ samādhimhāti.
So kho ahaṃ, bhikkhave, ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi, sannisādemi, ekodiṃ karomi samādahāmi.
Taṃ kissa hetu?
‘Mā me cittaṃ ūhaññī’ti.
‘‘Yaññadeva, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, tathā tathā nati hoti cetaso.
Nekkhammavitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi kāmavitakkaṃ, nekkhammavitakkaṃ bahulamakāsi, tassaṃ taṃ nekkhammavitakkāya cittaṃ namati.
Abyāpādavitakkañce, bhikkhave…pe…
avihiṃsāvitakkañce, bhikkhave, bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi vihiṃsāvitakkaṃ, avihiṃsāvitakkaṃ bahulamakāsi, tassa taṃ avihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati.