sn12.50『第二聖弟子経』Dutiyaariyasāvakasuttaṃ

Sāvatthiyaṃ viharati…pe… (世尊は)サーヴァッティーに住されていた。…中略…
‘‘na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti .「比丘たちよ、既聞聖弟子には、このような(思い)はありません。
‘kiṃ nu kho kismiṃ sati kiṃ hoti, kissuppādā kiṃ uppajjati?『いったい何があれば何があり、何の生起より何が生じるのか?
Kismiṃ sati saṅkhārā honti, kismiṃ sati viññāṇaṃ hoti, kismiṃ sati nāmarūpaṃ hoti, kismiṃ sati saḷāyatanaṃ hoti, kismiṃ sati phasso hoti, 何があればがあり、何があればがあり、何があれば名色があり、何があれば六処があり、何があればがあり、
kismiṃ sati vedanā hoti, kismiṃ sati taṇhā hoti, kismiṃ sati upādānaṃ hoti, kismiṃ sati bhavo hoti, kismiṃ sati jāti hoti, kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hotī’’’ti? 何があればがあり、何があれば渇愛があり、何があればがあり、何があればがあり、何があればがあり、何があればがあるのか?』」と。
‘‘Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti .「そして比丘たちよ、既聞聖弟子には、まさにこれについて他に縁ることなきがあります。
‘imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati.『これがあればそれがあり これの生起よりそれは生じる
Avijjāya sati saṅkhārā honti; 無明があればがあり、
saṅkhāresu sati viññāṇaṃ hoti; があればがあり、
viññāṇe sati nāmarūpaṃ hoti; があれば名色があり、
nāmarūpe sati saḷāyatanaṃ hoti; 名色があれば六処があり、
saḷāyatane sati phasso hoti; 六処があればがあり、
phasse sati vedanā hoti; があればがあり、
vedanāya sati taṇhā hoti; があれば渇愛があり、
taṇhāya sati upādānaṃ hoti; 渇愛があればがあり、
upādāne sati bhavo hoti; があればがあり、
bhave sati jāti hoti; があればがあり、
jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hotī’ti. があればがある』と。
So evaṃ pajānāti . 彼はこう了知する、
‘evamayaṃ loko samudayatī’’’ti.『このように、この世界集起する』」と。1)
‘‘Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti .「比丘たちよ、既聞聖弟子には、このような(思い)はありません。
‘kiṃ nu kho kismiṃ asati kiṃ na hoti, kissa nirodhā kiṃ nirujjhati?『いったい何がなければ何がなく、何のゆえに何が滅するのか?
Kismiṃ asati saṅkhārā na honti, kismiṃ asati viññāṇaṃ na hoti, kismiṃ asati nāmarūpaṃ na hoti, kismiṃ asati saḷāyatanaṃ na hoti, kismiṃ asati phasso na hoti, kismiṃ asati vedanā na hoti, kismiṃ asati taṇhā na hoti…pe… 何がなければはなく、何がなければはなく、何がなければ名色はなく、何がなければ六処はなく、何がなければはなく、何がなければはなく、何がなければ渇愛はなく、 …中略…
upādānaṃ… はなく、 …
bhavo… はなく、 …
jāti… はなく、 …
kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’’’ti? 何がなければはないのか?』」と。
‘‘Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti .「そして比丘たちよ、既聞聖弟子には、まさにこれについて他に縁ることなきがあります。
‘imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati.『これがなければそれはなく これのゆえにそれは滅す
Avijjāya asati saṅkhārā na honti; 無明がなければはなく、
saṅkhāresu asati viññāṇaṃ na hoti; がなければはなく、
viññāṇe asati nāmarūpaṃ na hoti; がなければ名色はなく、
nāmarūpe asati saḷāyatanaṃ na hoti…pe… 名色がなければ六処はなく、 …中略…
jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti. がなければはない』と。
So evaṃ pajānāti . 彼はこう了知する、
‘evamayaṃ loko nirujjhatī’’’ti.『このように、この世界滅する』」と。
‘‘Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi,「比丘たちよ、聖弟子世界集起消滅をこのように如実了知するゆえ、比丘たちよ、この聖弟子は『正見を具えた』とも、『を具えた』とも、『この正法に至った』とも、
passati imaṃ saddhammaṃ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipī’’ti.『この正法を見る』とも、『有学を備えた』とも、『有学を備えた』とも、『流れ到達した』とも、『貫通智慧ある聖者』とも、『不死を打って立つ』とも呼ばれます」と。
1)
sn35.107参照。