| Sāvatthinidānaṃ. | サーヴァッティーにちなむ話。 |
| ‘‘Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. | 「比丘たちよ、自己を灯(ともしび)とし1)自己を依処とし他を依処にせず、法を灯とし法を依処とし他を依処にせず住しなさい。 |
| Attadīpānaṃ, bhikkhave, viharataṃ attasaraṇānaṃ anaññasaraṇānaṃ, dhammadīpānaṃ dhammasaraṇānaṃ anaññasaraṇānaṃ yoni upaparikkhitabbā. | 自己を灯とし自己を依処とし他を依処にせず、法を灯とし法を依処とし他を依処にせず住するならば根源が調査されるべきです。 |
| Kiṃjātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, kiṃpahotikā’’ti? | 『悲、悲嘆、苦、憂、悩は何から生まれ、何から発生するのか?』と。 |
| ‘‘Kiṃjātikā ca, bhikkhave, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, kiṃpahotikā? | それでは比丘たちよ、悲、悲嘆、苦、憂、悩は何から生まれ、何から発生するのでしょうか? |
| Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; | 比丘たちよ、ここに聖者たちを見ず、聖法を熟知せず、聖法にて教導されず、善人たちを見ず、善人法を熟知せず、善人法にて教導されない無聞の凡夫は色を我と見なし、あるいは我を色あるものと、 |
| attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. | 色を我のなかにあると、我を色のなかにあると(見なします)。2) |
| Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā ca hoti. | しかし彼のその色は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その色の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ; | 彼は受を我と見なし、あるいは我を受あるものと、 |
| attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. | 受を我のなかにあると、我を受のなかにあると(見なします)。 |
| Tassa sā vedanā vipariṇamati, aññathā ca hoti. | しかし彼のその受は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その受の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| Saññaṃ attato samanupassati… | 彼は想を我と見なし、 … |
| saṅkhāre attato samanupassati… | 彼は行を我と見なし、 … |
| viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; | 彼は識を我と見なし、あるいは我を識あるものと、 |
| attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. | 識を我のなかにあると、我を識のなかにあると(見なします)。 |
| Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā ca hoti. | しかし彼のその識は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その識の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| ‘‘Rūpassa tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ [vipariṇāma virāga nirodhaṃ (sī.)], pubbe ceva rūpaṃ etarahi ca sabbaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammanti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. | しかし比丘たちよ、まさに色の無常性、変壊、離貪、滅を見出して『過去の色も、現在の一切の色も無常、苦、変壊法である』と、このようにそれを如実に正しい智慧で見る者には悲、悲嘆、苦、憂、悩、それらは断じられます。 |
| Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. | それらの断ゆえに彼は動揺せず、動揺しない者は楽住し、楽住する比丘は『その部分が鎮火された者』と言われます。 |
| Vedanāya tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ, pubbe ceva vedanā etarahi ca sabbā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. | しかし比丘たちよ、まさに受の無常性、変壊、離貪、滅を見出して『過去の受も、現在の一切の受も無常、苦、変壊法である』と、このようにそれを如実に正しい智慧で見る者には悲、悲嘆、苦、憂、悩、それらは断じられます。 |
| Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. | それらの断ゆえに彼は動揺せず、動揺しない者は楽住し、楽住する比丘は『その部分が鎮火された者』と言われます。 |
| Saññāya… | 想の … |
| saṅkhārānaṃ tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ, pubbe ceva saṅkhārā etarahi ca sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. | しかし比丘たちよ、まさに行の無常性、変壊、離貪、滅を見出して『過去の行も、現在の一切の行も無常、苦、変壊法である』と、このようにそれを如実に正しい智慧で見る者には悲、悲嘆、苦、憂、悩、それらは断じられます。 |
| Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccati. | それらの断ゆえに彼は動揺せず、動揺しない者は楽住し、楽住する比丘は『その部分が鎮火された者』と言われます。 |
| Viññāṇassa tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ, pubbe ceva viññāṇaṃ etarahi ca sabbaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammanti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. | しかし比丘たちよ、まさに識の無常性、変壊、離貪、滅を見出して『過去の識も、現在の一切の識も無常、苦、変壊法である』と、このようにそれを如実に正しい智慧で見る者には悲、悲嘆、苦、憂、悩、それらは断じられます。 |
| Tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhavihārī bhikkhu ‘tadaṅganibbuto’ti vuccatī’’ti. | それらの断ゆえに彼は動揺せず、動揺しない者は楽住し、楽住する比丘は『その部分が鎮火された者』と言われます」と。 |