| vidita | vindati | vijjati |
| 知られた | 知る | (受)知られる |
| 見出された | 見出す | (受)見出される |
vidita:知られたる, 已知の, 見出された
vindati:知る; 見出す, 所有す
vijjati :(sanskrit)vidyate: “is found, occurs, exists, is”
| ‘‘Medavaṇṇañca pāsāṇaṃ, vāyaso anupariyagā; | 「カラスが脂肪色の岩を探し回る |
| Apettha muduṃ vindema, api assādanā siyā. | そこに柔らかいものを見出すだろうか 楽味があるだろうかと |
| Yadāpi naṃ rahogataṃ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeti, tadāpi so vadhakova. | 静処に行った彼を見出して鋭い刀で命を奪ったときも、まさにそのときも彼は殺害者でした。 |
| Atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhuttāviṃ mahassāsiṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi . | すると世尊はコーサラ国パセーナディ王の食の大入息を見出して、その時、この偈を語られた。 |
| So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgatena yaṃ neti. | 彼は、現に見られ、知られ、即時に達し、深入され、過去と未来にわたるこの法をもって、このことを導く —— |
| Imā kho, āvuso, tisso vedanā aniccā. | 友よ、これら三種の受は無常です。 |
| Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti viditaṃ [viditā (ṭīkā)], yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti. | 無常なるもの、それは苦であると見出されたとき、受のうちに喜びが現前しませんでした』と。 |
| ‘‘Na ve dhīrā pakubbanti, viditvā lokapariyāyaṃ; | 賢人たちは生命の理を見出して (業を)作らない |
| Aññāya nibbutā dhīrā, tiṇṇā loke visattika’’nti. | 理解して鎮火された賢人は 生命への執着を渡った」と。 |
| ‘‘Rūpassa tveva, bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ [vipariṇāma virāga nirodhaṃ (sī.)], pubbe ceva rūpaṃ etarahi ca sabbaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammanti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti. | しかし比丘たちよ、まさに色の無常性、変壊、離貪、滅を見出して『過去の色も、現在の一切の色も無常、苦、変壊法である』と、このようにそれを如実に正しい智慧で見る者には悲、悲嘆、苦、憂、悩、それらは断じられます。 |
| ‘‘Iminā tvaṃ, gāmaṇi, dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ nehi – | 「村長よ、あなたは、現に見られ、知られ、即時に達し、深入されたこの法をもって、過去と未来に推理を導きなさい —— |
| ‘‘Na kho me [na kho me taṃ (syā. kaṃ. ka.)], bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi, api ca me dhammanvayo vidito. | 「尊者よ、私には過去・未来・現在の阿羅漢・正等覚者に対する他心智はありません。それでも私には法による類推が見出されたのです。 |
| Api ca yadeva mayā sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadevāhaṃ vadāmī’’ti. | しかも、私が自分で知り、自分で見て、自分で見出したこと、それだけを私は語るのです」と。 |
| Yesañhetaṃ, bhante, aññātaṃ assa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ [apassitaṃ (sī. syā. kaṃ. ka.), aphusitaṃ (pī.)] paññāya, te tattha paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ . | 尊者よ、これが彼らに知られず、見られず、見出されず、実証されず、智慧によって触れられてないならば、彼らは他者への信によってそのことに至るでしょう。 |
| Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. | 諸想が、生じるのが知られ、現前するのが知られ、没滅するのが知られます。 |
| Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. | 比丘たちよ、このように比丘は正知しています。 |
mn56_4:「さて法を見て、法を得て、法が見出され、法が深入され、師の教えにおいて迷いを超え、疑惑を離れ、自信を得て、他(の教え)に縁らないウパーリ居士は、世尊にこう言った。」