文書の過去の版を表示しています。
味, 楽味, 愛味, 快味 taste, sweetness, enjoyment, satisfaction
ā:[接頭辞]‥の方へ + sādiyati:享受する。 = 享受すべき、喜ばしい性質
訳語としては伝統的な楽味を採用しました。また動詞のassādetiは楽味するでは違和感があるので楽味とするにしました。
類語
ādīnava:危難、nissaraṇa:出離
| ‘‘Medavaṇṇañca pāsāṇaṃ, vāyaso anupariyagā; | 「カラスが脂肪色の岩を探し回る |
| Apettha muduṃ vindema, api assādanā siyā. | そこに柔らかいものを見出すだろうか 楽味があるだろうかと |
| ‘‘Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. | 「比丘たちよ、無聞の凡夫は色の楽味、危難、出離を如実に了知しません。 |
| ‘‘upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. | 「比丘たちよ、取される諸法について楽味の随観に住するなら渇愛が増長します。 |
| ‘yaṃ kho pathavīdhātuṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ pathavīdhātuyā assādo; | 『地界に縁りて生じる楽と嬉。これが地界の楽味であり、 |
| Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ assādeti nikāmeti, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato. | 比丘たちよ、だれであれ、生じた利得、恭敬、名誉を楽味とし希求する比丘。この者は『魔の釣針を飲み込み、悪しき者の欲するがままに不幸に陥り、災難に陥った比丘』と呼ばれます。 |
| yaṃ saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ saṅkhārānaṃ assādo. | 行に縁りて生じる楽と嬉。これが行の楽味であり、 |
| ‘‘Rūpassāhaṃ, bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ. | 「比丘たちよ、私は色の楽味の探求をなし、 |
| Yo rūpassa assādo tadajjhagamaṃ. | 色の楽味、それを会得しました。 |
| ‘‘No cedaṃ, bhikkhave, rūpassa assādo abhavissa nayidaṃ sattā rūpasmiṃ sārajjeyyuṃ. | 「比丘たちよ、もし色の楽味がなかったら、衆生は色へ染着しないでしょう。 |
| Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi rūpassa assādo, tasmā sattā rūpasmiṃ sārajjanti. | しかし比丘たちよ、色の楽味はあり、それゆえ衆生は色へ染着します。 |
| Nimittassādagathitaṃ [nimittassādagadhitaṃ (syā. kaṃ. ka.) ma. ni. 3.316-317] vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . | 比丘たちよ、もし特相の楽味に繋がれたまま、あるいは随相の楽味に繋がれたまま識がとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。 |
| nirayaṃ vā, tiracchānayoniṃ vā. | 地獄に、あるいは畜生胎に。 |
sn35.17:「比丘たちよ、もし眼の楽味がなかったら、衆生は眼へ染着しないだろう。
しかし比丘たちよ、眼の楽味はある。それゆえ衆生は眼へ染着する。」
sn35.13:「眼に縁りて生じる楽・嬉。これが眼の楽味である。」