ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn35.235

sn35.235『燃焼理経』Ādittapariyāyasuttaṃ

‘‘Ādittapariyāyaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desessāmi.「比丘たちよ、君たちに燃焼のというを示します。
Taṃ suṇātha. それを聞きなさい。
Katamo ca, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo? それでは比丘たちよ、何が燃焼のというなのか?
Varaṃ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya [sañjotibhūtāya (syā. kaṃ.)] cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho. 比丘たちよ、識られるべき諸色について随相から特相からつかむよりも、熱され、燃え、燃えさかり、輝く鉄べらによってがこすり潰されたほうがましです。
Nimittassādagathitaṃ [nimittassādagadhitaṃ (syā. kaṃ. ka.) ma. ni. 3.316-317] vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . 比丘たちよ、もし特相楽味繋がれたまま、あるいは随相楽味繋がれたままとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。
nirayaṃ vā, tiracchānayoniṃ vā. 地獄に、あるいは畜生胎に。
Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi. 比丘たちよ、この危難を見て、私はこのように説くのです。
‘‘Varaṃ, bhikkhave, tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva sotaviññeyyesu saddesu anubyañjanaso nimittaggāho. 比丘たちよ、識られるべき諸声について随相から特相からつかむよりも、燃え、燃えさかり、輝く鉄杭によってがこすり潰されたほうがましです。
Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṅkareyya, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . 比丘たちよ、もし特相楽味繋がれたまま、あるいは随相楽味繋がれたままとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。
nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. 地獄に、あるいは畜生胎に。
Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi. 比丘たちよ、この危難を見て、私はこのように説くのです。
‘‘Varaṃ, bhikkhave, tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva ghānaviññeyyesu gandhesu anubyañjanaso nimittaggāho. 比丘たちよ、識られるべき諸香について随相から特相からつかむよりも、燃え、燃えさかり、輝く鋭い爪切の刃によってがこすり潰されたほうがましです。
Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya. 比丘たちよ、もし特相楽味繋がれたまま、あるいは随相楽味繋がれたままとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、
Ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . 二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。
nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. 地獄に、あるいは畜生胎に。
Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi. 比丘たちよ、この危難を見て、私はこのように説くのです。
‘‘Varaṃ, bhikkhave, tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva jivhāviññeyyesu rasesu anubyañjanaso nimittaggāho. 比丘たちよ、識られるべき諸味について随相から特相からつかむよりも、燃え、燃えさかり、輝く鋭い剃刀によってがこすり潰されたほうがましです。
Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya. 比丘たちよ、もし特相楽味繋がれたまま、あるいは随相楽味繋がれたままとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、
Ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . 二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。
nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. 地獄に、あるいは畜生胎に。
Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi. 比丘たちよ、この危難を見て、私はこのように説くのです。
‘‘Varaṃ, bhikkhave, tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu anubyañjanaso nimittaggāho. 比丘たちよ、識られるべき諸接触について随相から特相からつかむよりも、熱され、燃え、燃えさかり、輝く鋭い槍によってがこすり潰されたほうがましです。
Nimittassādagathitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya. 比丘たちよ、もし特相楽味繋がれたまま、あるいは随相楽味繋がれたままとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、
Ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . 二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。
nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. 地獄に、あるいは畜生胎に。
Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi. 比丘たちよ、この危難を見て、私はこのように説くのです。
‘‘Varaṃ, bhikkhave, sottaṃ. 比丘たちよ、眠るほうがまだましです。
Sottaṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, vañjhaṃ jīvitānaṃ vadāmi, aphalaṃ jīvitānaṃ vadāmi, momūhaṃ jīvitānaṃ vadāmi, na tveva tathārūpe vitakke vitakkeyya yathārūpānaṃ vitakkānaṃ vasaṃ gato saṅghaṃ bhindeyya. 比丘たちよ、私は眠ることがにとって不毛であると説き、にとって果実なきであると説き、にとって愚鈍であると説きます。しかし諸尋支配されて僧伽を壊すような、そのような諸尋尋思するより(眠るほうがましです)。
Imaṃ khvāhaṃ, bhikkhave, vañjhaṃ jīvitānaṃ ādīnavaṃ disvā evaṃ vadāmi. 比丘たちよ、にとってこの不毛、危難を見て、私はこのように説くのです。
‘‘Tattha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati . それについて比丘たちよ、既聞聖弟子は、かく熟慮します、
‘tiṭṭhatu tāva tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ.『たとえ熱され、燃え、燃えさかり、輝く鉄べらによってがこすり潰されようとも構わない。
Handāhaṃ idameva manasi karomi . さあ、私はこれだけを作意するのだ、
iti cakkhu aniccaṃ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ’’’ [anicca’’nti (?)]. ”無常であり、諸色無常であり、無常であり、無常であり、この縁りて生じ、感受される不苦不楽、それも無常である”と。
‘‘Tiṭṭhatu tāva tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. たとえ燃え、燃えさかり、輝く鉄杭によってがこすり潰されようとも構わない。
Handāhaṃ idameva manasi karomi . さあ、私はこれだけを作意するのだ、
iti sotaṃ aniccaṃ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, sotasamphasso anicco, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. ”無常であり、諸声無常であり、無常であり、無常であり、この縁りて生じ、感受される不苦不楽、それも無常である”と。
‘‘Tiṭṭhatu tāva tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. たとえ燃え、燃えさかり、輝く鋭い爪切の刃によってがこすり潰されようとも構わない。
Handāhaṃ idameva manasi karomi . さあ、私はこれだけを作意するのだ、
iti ghānaṃ aniccaṃ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, ghānasamphasso anicco, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ…pe… ”無常であり、諸香無常であり、無常であり、無常であり、この縁りて生じ、感受される …中略…
tampi aniccaṃ. それも無常である”と。
‘‘Tiṭṭhatu tāva tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. たとえ燃え、燃えさかり、輝く鋭い剃刀によってがこすり潰されようとも構わない。
Handāhaṃ idameva manasi karomi . さあ、私はこれだけを作意するのだ、
iti jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati…pe… ”無常であり、諸味無常であり、無常であり、無常であり、この縁りて生じ、感受される …中略…
tampi aniccaṃ. それも無常である”と。
‘‘Tiṭṭhatu tāva tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ. たとえ熱され、燃え、燃えさかり、輝く鋭い槍によってがこすり潰されようとも構わない。
Handāhaṃ idameva manasi karomi . さあ、私はこれだけを作意するのだ、
iti kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā, kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, kāyasamphasso anicco, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ…pe… ”無常であり、諸接触無常であり、無常であり、無常であり、この縁りて生じ、感受される …中略…
tampi aniccaṃ. それも無常である”と。
‘‘Tiṭṭhatu tāva sottaṃ. ひとまず眠りはさておき、
Handāhaṃ idameva manasi karomi . さあ、私はこれだけを作意するのだ、
iti mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṃ aniccaṃ, manosamphasso anicco, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ’’. ”無常であり、諸法無常であり、無常であり、無常であり、この縁りて生じ、感受される不苦不楽、それも無常である”と。
‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati…pe… 比丘たちよ、このように見る既聞聖弟子は、についても厭い諸色についても厭いについても厭いについても厭い、 …中略…
yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. この縁りて生じ、感受される不苦不楽についても厭います。
Nibbindaṃ virajjati; 厭うので離貪し、
virāgā vimuccati; 離貪ゆえに解脱し、
vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 解脱したとき、解脱したというがあります。
‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.尽き梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します。
Ayaṃ kho, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo’’ti. 比丘たちよ、これが燃焼のというです」と。
sn35.235.txt · 最終更新: by h1roemon