mn64(1) 『摩羅迦大経(1)』 (まらきゃだいきょう、Mahāmālukyasuttaṃ、マハーマールキャ・スッタ)
私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
そのとき世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ」と。
「尊者よ」と、その比丘たちは世尊へ応じた。
世尊はこう言われた。
「比丘たちよ、君たちは、私により説かれた五下分結を保持しているだろうか?」と。
このように説かれて、マールキャプッタ尊者は世尊にこう言った。
「尊者よ、私は世尊により説かれた五下分結を保持しています」と。
「それではマールキャプッタよ、君は、私により説かれた五下分結をどのように保持しているのか?」と。
「尊者よ、私は有身見を、世尊により説かれた下分結と保持しています。
尊者よ、私は迷いを、世尊により説かれた下分結と保持しています。
尊者よ、私は戒禁執取を、世尊により説かれた下分結と保持しています。
尊者よ、私は欲望を、世尊により説かれた下分結と保持しています。
尊者よ、私は悪意を、世尊により説かれた下分結と保持しています。
尊者よ、私はこのように世尊により説かれた五下分結を保持しています」と。
「マールキャプッタよ、君は何のために、これらの説かれた五下分結を保持するのか?
マールキャプッタよ、異教徒の遍歴行者たちは、この幼児の比喩の論難により論難しないだろうか。
『マールキャプッタよ、(まだ動きの)鈍い仰向けに横たわる幼い童子には有身という(思い)すらないのに、どうして彼には有身見が生じるだろうか?』(と。)
彼には有身見の随眠が随眠しているだけである。
『マールキャプッタよ、(まだ動きの)鈍い仰向けに横たわる幼い童子には法という(思い)すらないのに、どうして彼には諸法への迷いが生じるだろうか?』(と。)
彼には迷いの随眠が随眠しているだけである。
『マールキャプッタよ、(まだ動きの)鈍い仰向けに横たわる幼い童子には戒という(思い)すらないのに、どうして彼には諸戒への戒禁執取が生じるだろうか?』(と。)
彼には戒禁執取の随眠が随眠しているだけである。
『マールキャプッタよ、(まだ動きの)鈍い仰向けに横たわる幼い童子には愛欲という(思い)すらないのに、どうして彼には愛欲への欲望が生じるだろうか?』(と。)
彼には欲貪の随眠が随眠しているだけである。
『マールキャプッタよ、(まだ動きの)鈍い仰向けに横たわる幼い童子には生類という(思い)すらないのに、どうして彼には生類への悪意が生じるだろうか?』(と。)
彼には悪意の随眠が随眠しているだけである。
マールキャプッタよ、異教徒の遍歴行者たちは、この幼児の比喩の論難により論難しないだろうか」と。
このように説かれて、アーナンダ尊者は世尊にこう言った。
世尊よ、その適時です。善逝よ、その適時です。さあ世尊は五下分結をお示し下さい。
世尊の(所説を)聞いて、比丘たちは保持するでしょう」と。
「それならアーナンダよ、君は聞き、よく作意しなさい。
私は語ろう」と。
「はい、尊者よ」とアーナンダ尊者は世尊に応えた。
世尊はこう言われた。
「ここにアーナンダよ、聖者たちを見ず、聖法を熟知せず、聖法にて教導されず、善人たちを見ず、善人法を熟知せず、善人法にて教導されてない無聞の凡夫は、有身見にまとわりつかれ、有身見に打ち負かされた心により住し、
そして生じた有身見の出離を如実に了知しない。
彼のその勢力があり、駆逐されない有身見は下分結である。
(彼は)迷いにまとわりつかれ、迷いに打ち負かされた心により住し、
そして生じた迷いの出離を如実に了知しない。
彼のその勢力があり、駆逐されない迷いは下分結である。
(彼は)戒禁執取にまとわりつかれ、戒禁執取に打ち負かされた心により住し、
そして生じた戒禁執取の出離を如実に了知しない。
彼のその勢力があり、駆逐されない戒禁執取は下分結である。
(彼は)欲貪にまとわりつかれ、欲貪に打ち負かされた心により住し、
そして生じた欲貪の出離を如実に了知しない。
彼のその勢力があり、駆逐されない欲貪は下分結である。1)
(彼は)悪意にまとわりつかれ、悪意に打ち負かされた心により住し、
そして生じた悪意の出離を如実に了知しない。
彼のその勢力があり、駆逐されない悪意は下分結である。
しかしアーナンダよ、聖者たちを見る、聖法を熟知する、聖法にてよく教導され、善人たちを見る、善人法の熟知者で、善人法にてよく教導される既聞の聖弟子は、有身見にまとわりつかれない、有身見に打ち負かされない心により住し、
そして生じた有身見の出離を如実に了知する。
彼には、その随眠ある有身見が断じられる。
(彼は)迷いにまとわりつかれない、迷いに打ち負かされない心により住し、
そして生じた迷いの出離を如実に了知する。
彼には、その随眠ある迷いが断じられる。
(彼は)戒禁執取にまとわりつかれない、戒禁執取に打ち負かされない心により住し、
そして生じた戒禁執取の出離を如実に了知する。
彼には、その随眠ある戒禁執取が断じられる。
(彼は)欲貪にまとわりつかれない、欲貪に打ち負かされない心により住し、
そして生じた欲貪の出離を如実に了知する。
彼には、その随眠ある欲貪が断じられる。
(彼は)悪意にまとわりつかれない、悪意に打ち負かされない心により住し、
そして生じた悪意の出離を如実に了知する。
彼には、その随眠ある悪意が断じられる。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca .
‘‘dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanānī’’ti?
Evaṃ vutte, āyasmā mālukyaputto bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘ahaṃ kho, bhante, dhāremi bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanānī’’ti.
‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, mālukyaputta, dhāresi mayā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanānī’’ti?
‘‘Sakkāyadiṭṭhiṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi;
vicikicchaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi;
sīlabbataparāmāsaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi;
kāmacchandaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi;
byāpādaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi.
Evaṃ kho ahaṃ, bhante, dhāremi bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanānī’’ti.
‘‘Kassa kho nāma tvaṃ, mālukyaputta, imāni evaṃ pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni dhāresi?
Nanu, mālukyaputta, aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissanti?
Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sakkāyotipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sakkāyadiṭṭhi?
Anusetvevassa [anuseti tvevassa (sī. pī.)] sakkāyadiṭṭhānusayo.
Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa dhammātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati dhammesu vicikicchā?
Anusetvevassa vicikicchānusayo.
Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sīlātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sīlesu sīlabbataparāmāso?
Anusetvevassa sīlabbataparāmāsānusayo.
Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāmātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati kāmesu kāmacchando?
Anusetvevassa kāmarāgānusayo.
Daharassa hi, mālukyaputta, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sattātipi na hoti, kuto panassa uppajjissati sattesu byāpādo?
Anusetvevassa byāpādānusayo.
Nanu, mālukyaputta, aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissantī’’ti?
Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni deseyya.
Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.
‘‘Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi;
bhāsissāmī’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
Bhagavā etadavoca .
‘‘Idhānanda, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati sakkāyadiṭṭhiparetena;
uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti.
Tassa sā sakkāyadiṭṭhi thāmagatā appaṭivinītā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ.
Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena;
uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti.
Tassa sā vicikicchā thāmagatā appaṭivinītā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ.
Sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati sīlabbataparāmāsaparetena;
uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti.
Tassa so sīlabbataparāmāso thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ.
Kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena;
uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti.
Tassa so kāmarāgo thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ.
Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena;
uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti.
Tassa so byāpādo thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ.
‘‘Sutavā ca kho, ānanda, ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati na sakkāyadiṭṭhiparetena;
uppannāya ca sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Tassa sā sakkāyadiṭṭhi sānusayā pahīyati.
Na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena;
uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Tassa sā vicikicchā sānusayā pahīyati.
Na sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati na sīlabbataparāmāsaparetena;
uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Tassa so sīlabbataparāmāso sānusayo pahīyati.
Na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena;
uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Tassa so kāmarāgo sānusayo pahīyati.
Na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena;
uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Tassa so byāpādo sānusayo pahīyati.
