samūhanatisamūhatasamugghāta
根絶する根絶された根絶
撤去する撤去された撤去

samūhanati:saṃ:共に + ūhanati:取り去る、除去する、切断する
samugghāta:saṃ:共に + ugghāta:ゆさぶる、急に動かす。

samugghātaについては、辞書ではsamūhanatiと同じ語源とはなっていませんが、不定詞がsamugghātuṃであることから、同じ系列と見てここに列挙しました。


‘‘Iminā pūtikāyena, bhindanena pabhaṅgunā; この破れる壊れやすい腐ったにより
Aṭṭīyāmi harāyāmi, kāmataṇhā samūhatā. 私は悩み恥じるが 欲愛根絶されている
出典: sn5.4
‘‘Kiñcāpi, āvuso, ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hoti . 友よ、たとえ聖弟子五下分結じられていても、そのとき彼の、
‘yo ca pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato asmīti māno, asmīti chando, asmīti anusayo asamūhato. 五取蘊のうちにかすかに残った”私あり”という、”私あり”という、”私あり”という随眠は、根絶されてません。
出典: sn22.89
‘‘seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭasamosaraṇā kūṭasamugghātā sabbā tā samugghātaṃ gacchanti;「たとえば比丘たちよ、尖塔家屋のどの垂木であれ、それらはすべて尖頂に至り、尖頂で合流します。尖頂の撤去により、それらすべては撤去に至ります。
evameva kho, bhikkhave, ye keci akusalā dhammā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā, sabbe te samugghātaṃ gacchanti. まさにそのように比丘たちよ、不善諸法はどれであれ、それらすべては無明根本とし、無明で合流します。無明撤去により、それらすべては撤去に至ります。
出典: sn20.1
‘‘Aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ rūparāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ bhavarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ avijjaṃ pariyādiyati, sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati’’.「比丘たちよ、無常想修養され多修されると、すべての欲貪取り尽し、すべての色貪取り尽し、すべての有貪取り尽し、すべての無明取り尽し、すべての我慢根絶します。
出典: sn22.102
‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ paṭhamā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti.『私は初禅到達している』とか、『私は初禅到達した』とか、『私は初禅から出定した』」と。
‘‘Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā.「このようであるのはサーリプッタ尊者の我執我所執随眠は長きにわたって、よく根絶されているからです。
出典: sn28.1
yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saṃyojanā samugghātaṃ gacchanti. この縁りて生じ、感受される不苦不楽、それも無我と知り見る者の諸結縛根絶に向かいます。
出典: sn35.55