| Ekaṃ samayaṃ āyasmā godatto macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. | ある時、ゴーダッタ尊者はマッチカーサンダのアンバータカ林に住していた。 |
| Atha kho citto gahapati yenāyasmā godatto tenupasaṅkami; | さてチッタ居士はゴーダッタ尊者のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā āyasmantaṃ godattaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. | 近づくとゴーダッタ尊者に礼拝して一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā godatto etadavoca . | 一隅に座ったチッタ居士に、ゴーダッタ尊者はこう言った。 |
| ‘‘yā cāyaṃ, gahapati, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti, ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti? | 「居士よ、この無量の心解脱、無所有の心解脱、空性の心解脱、無相の心解脱。これらの法は、意味も異なり表現も異なるのですか、それとも意味はひとつで表現だけが異なるのですか?」と。 |
| ‘‘Atthi, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. | 「尊者よ、その理によるならば、これらの法が意味も異なり表現も異なるような理があります。 |
| Atthi pana, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti. | また、尊者よ、その理によるならば、これらの法が意味はひとつで表現だけが異なるような理もあります」と。 |
| ‘‘Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca? | 「では尊者よ、その理によるならば、これらの法が意味も異なり表現も異なるような理とは何でしょうか? |
| Idha, bhante, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ [catutthiṃ (?)]. | 尊者よ、ここに比丘は慈しみを伴う心をもって一方向に行き渡らせて住します。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena [abyāpajjhena (sī. syā. kaṃ. pī.), abyābajjhena (?)] pharitvā viharati. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、慈しみを伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住します。 |
| Karuṇāsahagatena cetasā…pe… | 憐憫を伴う心をもって、 …中略… |
| muditāsahagatena cetasā…pe… | 喜を伴う心をもって、 …中略… |
| upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. | 尊者よ、ここに比丘は捨を伴う心をもって一方向に行き渡らせて住します。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、捨を伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住します。 |
| Ayaṃ vuccati, bhante, appamāṇā cetovimutti. | 尊者よ、これが無量の心解脱と呼ばれます。 |
| ‘‘Katamā ca, bhante, ākiñcaññā cetovimutti? | それでは尊者よ、無所有の心解脱とは何でしょうか? |
| Idha, bhante, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. | 尊者よ、ここに比丘はあまねく識無辺処を超越して『何もない』という無所有処を成就して住します。 |
| Ayaṃ vuccati, bhante, ākiñcaññā cetovimutti. | 尊者よ、これが無所有の心解脱と呼ばれます。 |
| ‘‘Katamā ca, bhante, suññatā cetovimutti? | それでは尊者よ、空性の心解脱とは何でしょうか? |
| Idha, bhante, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati . | 尊者よ、ここに比丘は森に行き、あるいは樹の根元に行き、あるいは空き家に行き、このように熟慮します —— |
| ‘suññamidaṃ attena vā attaniyena vā’ti. | 『これは我という点で、我所という点で空である』と。 |
| Ayaṃ vuccati, bhante, suññatā cetovimutti. | 尊者よ、これが空性の心解脱と呼ばれます。 |
| ‘‘Katamā ca, bhante, animittā cetovimutti? | それでは尊者よ、無相の心解脱とは何でしょうか? |
| Idha, bhante, bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. | 尊者よ、ここに比丘は、一切の特相の不作意により無相心定を成就して住します。 |
| Ayaṃ vuccati, bhante, animittā cetovimutti. | 尊者よ、これが無相の心解脱と呼ばれます。 |
| Ayaṃ kho, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. | 尊者よ、これが、その理によるならば、これらの法が意味も異なり表現も異なるような理です。 |
| ‘‘Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṃ? | では尊者よ、その理によるならば、これらの法が意味はひとつで表現だけが異なるような理とは何でしょうか? |
| Rāgo, bhante, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo. | 尊者よ、貪は量れるもの(際限をもたらすもの)1)、瞋は量れるもの、痴は量れるものです。 |
| Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. | 漏尽の比丘には、それらは断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質です。 |
| Yāvatā kho, bhante, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. | 尊者よ、無量の心解脱の限りにおいて、揺るぎなき心解脱がそれらの最上と告げられます。 |
| Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. | また、その揺るぎなき心解脱は、貪という点で空であり、瞋という点で空であり、痴という点で空です。 |
| Rāgo kho, bhante, kiñcanaṃ, doso kiñcanaṃ, moho kiñcanaṃ. | 尊者よ、貪は何ものかであり、瞋は何ものかであり、痴は何ものかです。 |
| Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. | 漏尽の比丘には、それらは断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質です。 |
| Yāvatā kho, bhante, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. | 尊者よ、無所有の心解脱の限りにおいて、揺るぎなき心解脱がそれらの最上と告げられます。 |
| Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. | また、その揺るぎなき心解脱は、貪という点で空であり、瞋という点で空であり、痴という点で空です。 |
| Rāgo kho, bhante, nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo. | 尊者よ、貪は特相をもたらすもので、瞋は特相をもたらすもので、痴は特相をもたらすものです。 |
| Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. | 漏尽の比丘には、それらは断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質です。 |
| Yāvatā kho, bhante, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. | 尊者よ、無相の心解脱の限りにおいて、揺るぎなき心解脱がそれらの最上と告げられます。 |
| Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. | また、その揺るぎなき心解脱は、貪という点で空であり、瞋という点で空であり、痴という点で空です。 |
| Ayaṃ kho, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti. | 尊者よ、これが、その理によるならば、これらの法が意味はひとつで表現だけが異なるような理です」と。 |
| ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! | 「居士よ、あなたの利得です。居士よ、あなたは良く得ました。 |
| Yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī’’ti. | そのあなたの智慧の眼が、深遠な仏陀の言葉に入っているのだから」と。 |