sn35.89
sn35.89『婆醯雅経』Bāhiyasuttaṃ
| Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… | さてバーヒヤ尊者は世尊のもとに近づいた。 …中略… |
| ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca . | 一隅に座ったバーヒヤ尊者は、世尊にこう言った。 |
| ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. | 「どうか尊者よ、世尊は私に簡略な法を示して下さい。私が世尊のその法を聞いてひとり引き離れ、不放逸に熱心に自ら勤め住せるように」と。 |
| ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, bāhiya, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「アーナンダよ、これをどう思いますか。眼は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’. | 「いいえ、尊者よ。」 |
| ‘‘Rūpā niccā vā aniccā vā’’ti? | 「諸色は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| cakkhuviññāṇaṃ…pe… | 眼識は …中略… |
| cakkhusamphasso…pe… | 眼触は …中略… |
| yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | この意触に縁りて生じ、感受される楽や苦や不苦不楽、それも常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’. | 「いいえ、尊者よ。」 |
| ‘‘Evaṃ passaṃ, bāhiya, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati…pe… | バーヒヤよ、このように見る既聞の聖弟子は、眼についても厭い、諸色についても厭い、眼識についても厭い、眼触についても厭い、 …中略… |
| yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. | この意触に縁りて生じ、感受される楽や苦や不苦不楽についても厭います。 |
| Nibbindaṃ virajjati; | 厭うので離貪し、 |
| virāgā vimuccati; | 離貪ゆえに解脱し、 |
| vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. | 解脱したとき、解脱したという智があります。 |
| ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. | 『生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します」と。 |
| Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. | するとバーヒヤ尊者は世尊の所説に歓喜し随喜して、座から起き上がり世尊に礼拝し右回りの礼をして立ち去った。 |
| Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva . | そしてバーヒヤ尊者は、ひとり引き離れて、不放逸に熱心に、自ら勤め住していたが、やがてついに、 |
| yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ . | 良家の子息たちがその正しい目的のため俗家から家無き者へと出家する、 |
| brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. | その無上の梵行の完了を現法で自ら証知して、実証して、具足して住した。 |
| ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. | 「生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない。」と証知した。 |
| Aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṃ ahosīti. | かくしてバーヒヤ尊者は、阿羅漢のひとりとなったという。 |
sn35.89.txt · 最終更新: by h1roemon
