ユーザ用ツール

サイト用ツール


mn36_2

mn36(2) 『薩遮迦大経(2)』 (さっしゃかだいきょう、 Mahāsaccakasuttaṃ、マハーサッチャカ・スッタ)

「どうしてないことがあろうか、アッギヴェッサナよ。1)
 アッギヴェッサナよ、私が等覚以前、まだ現等覚していなかった菩薩であったとき、この(思い)があった。
『家に住むことは煩わし塵垢の路。出家は野外である。
 俗屋に暮らしながら磨かれたほら貝のように完全に円満な、完全に遍浄梵行をなすことは容易ではない。
 私は髪、ひげを剃り渋色の衣をまとって、俗家から家なき者へと出家してはどうか』と。
 アッギヴェッサナよ、後にその私は、まだ若い黒々とした髪の、幸運な青春を備えた青年でありながら、人生第一期に、父母がせず涙顔で泣くのに、頭髪とひげを剃って渋色の衣をまとって俗屋から家なき者へと出家した。

 そのように出家者となり、何か善なるものを求めるその(私)は、無上の静まりへの尊い足跡を探し求めて、アーラーラ・カーラーマに近づいた。
 近づいてアーラーラ・カーラーマにこう言った。
『尊者カーラーマよ、私はこの法と律において、梵行をなすことを望みます』と。
 アッギヴェッサナよ、そう言われてアーラーラ・カーラーマは、私にこう言った。
『尊者よ、住しなさい、これは識者が、やがてたしかに自分の師匠の(教え)を自ら証知実証成就して住することができるようなである』と。
 アッギヴェッサナよ、やがてその私はたしかに、じつにすみやかにその記憶した。
 アッギヴェッサナよ、その私は唇を叩くほどの、つぶやきが語られるほどの、ただその程度によっての言葉、長老の言葉を語り、『私は知り、見る』と、自他ともに認めた。
 アッギヴェッサナよ、そのとき私に、この思いがあった、
『アーラーラ・カーラーマは、このすべてをのみで自ら証知実証成就して住しているとは説いていない。
 たしかにアーラーラ・カーラーマはこのを知り見ながら住しているが』と。
 そこでアッギヴェッサナよ、私はアーラーラ・カーラーマに近づいた。
 近づいてアーラーラ・カーラーマにこう言った。
「カーラーマ尊者よ、どれほどをもって、あなたはこのを自ら証知実証成就して住していると説くのですか?」と。
 アッギヴェッサナよ、このように言われたとき、アーラーラ・カーラーマは無所有処を説いた。
 アッギヴェッサナよ、そのとき私に、この思いがあった、
 アーラーラ・カーラーマだけにがあるわけではなく、私にもがある。
 アーラーラ・カーラーマだけに精進があるわけではなく、私にも精進がある。
 アーラーラ・カーラーマだけにがあるわけではなく、私にもがある。
 アーラーラ・カーラーマだけにがあるわけではなく、私にもがある。
 アーラーラ・カーラーマだけに智慧があるわけではなく、私にも智慧がある。
 私は、アーラーラ・カーラーマが自ら証知実証成就して住していると説くその、その実証のため勤めてみようか』と。

 アッギヴェッサナよ、まもなくその私は、じつにすみやかにそのを自ら証知して、実証して、具足して住した。
 
 そこでアッギヴェッサナよ、私はアーラーラ・カーラーマに近づいた。
 近づいてアーラーラ・カーラーマにこう言った。
 
『カーラーマ尊者よ、これほどをもって、あなたはこのを自ら証知実証成就して住していると説くのですか?』と。
 
『尊者よ、これほどをもって、私はこのを自ら証知実証成就して住していると説く』と。
 
『尊者よ、私もまたこれほど、このを自ら証知実証成就して住しています』と。
 
「尊者よ、我々が尊者のような同梵行者を見出すことは我々の利得である。尊者よ、我々はよくたものだ。
 かくして私が自ら証知実証成就して説く。そのをあなたが自ら証知実証成就して住する。
 あなたが自ら証知実証成就して住する。そのを私は自ら証知実証成就しして説く。

 かくして私が知る。あなたはそのを知り、
 あなたが知る。私はそのを知る。
 かくしてあなたは私のごとく、私はあなたのごとし。
 さあ尊者よ、いまや二人組となり、この会衆を世話しよう』と。
 かくしてアッギヴェッサナよ、アーラーラ・カーラーマは私の師匠でありながら、弟子である私を自己と同等に置き、そして私を大いなる供養により供養した。
 アッギヴェッサナよ、そのとき私に、この思いがあった、
『この無所有処への再生に限るものであり、厭離離貪滅尽静寂証知等覚涅槃へ転じない』と。

 アッギヴェッサナよ、その私はその満足せず、そのから厭離して立ち去った。
 アッギヴェッサナよ、何か善なるものを求めるその私は、無上の静まりへの尊い足跡を探し求めて、ウダカ・ラーマプッタ2)に近づいた。
 近づくとウダカ・ラーマプッタにこう言った。
『尊者よ、私はこの法と律において、梵行をなすことを望みます』と。」
 アッギヴェッサナよ、そう言われてウダカ・ラーマプッタは、私にこう言った。
『尊者よ、住しなさい、これは識者の者がやがてたしかに自分の師匠の(教え)を自ら証知実証成就して住することができるようなである』と。
 アッギヴェッサナよ、やがてその私はたしかに、じつにすみやかにその記憶した。
 アッギヴェッサナよ、その私は唇を叩くほどの、つぶやきが語られるほどの、ただその程度によっての言葉、長老の言葉を語り、『私は知り、見る』と、自他ともに認めた。
 アッギヴェッサナよ、そのとき私に、この思いがあった、
『ラーマは、このすべてをのみで自ら証知実証成就して住したとは説かなかった。
 たしかにラーマはこのを知り見ながら住したのだが』と。
 そこでアッギヴェッサナよ、私はウダカ・ラーマプッタに近づいた。近づくとウダカ・ラーマプッタにこう言った。
『尊者よ、どれほどをもって、ラーマはこのを自ら証知実証成就し住すると説いたのですか?』と。
 アッギヴェッサナよ、このように言われたとき、ウダカ・ラーマプッタは非想非非想処を説いた。
 アッギヴェッサナよ、そのとき私に、この思いがあった、
『ラーマだけにがあったわけではなく、私にもがある。
 ラーマだけに精進があるわけではなく、私にも精進がある。
 ラーマだけにがあるわけではなく、私にもがある。
 ラーマだけにがあったわけではなく、私にもがある。
 ラーマだけに智慧があるわけではなく、私にも智慧がある。
 私はラーマが自ら証知実証成就して住したと説いたその、その実証のため、勤めてみようか』と。

 アッギヴェッサナよ、やがてその私はたしかに、じつにすみやかにそのを自ら証知して、実証して、具足して住した。
 
 そこでアッギヴェッサナよ、私はウダカ・ラーマプッタに近づいた。近づくとウダカ・ラーマプッタにこう言った。
 
『尊者よ、これほどをもって、ラーマはこのを自ら証知実証成就したと説いたのですか?』と。
 
『尊者よ、これほどをもって、ラーマはこのを自ら証知実証成就したと説いた』と。
 
『尊者よ、私もまたこれほど、このを自ら証知実証成就して住しています』と。
 
「尊者よ、我々が尊者のような同梵行者を見出すことは我々の利得です。尊者よ、我々はよくたものです。
 かくしてあなたが自ら証知実証成就して住する。そのをラーマは自ら証知実証成就して説きました。

 あなたが自ら証知実証成就して住する。そのをラーマは自ら証知実証成就して説きました。

 かくしてラーマが証知した、あなたはそのを知る。
 あなたが知る、ラーマはその証知した。
 かくしてあなたはラーマがあったごとく、
 ラーマがあったのはあなたのごとし。
 さあ尊者よ、あなたがこの会衆を世話して下さい』と。
 かくしてアッギヴェッサナよ、ウダカ・ラーマプッタは私の同梵行者でありながら、師匠の立場に私を置き、そして私を大いなる供養により供養した。
 アッギヴェッサナよ、そのとき私に、この思いがあった、
『この非想非非想処への再生に限るものであり、厭離離貪滅尽静寂証知等覚涅槃へ転じない』と。

 アッギヴェッサナよ、その私はその満足せず、そのから厭離して立ち去った。
 アッギヴェッサナよ、何か善なるものを求めるその私は、無上の静まりへの尊い足跡を探し求めて、マガダ国で順次に遊行をなしてウルヴェーラーのセーナー町に入った。
 そこで私は心地よい土地、和ませる森林、心地よい美しい岸の流れる透明な川、そしてあまねく行処である村を見た。

 アッギヴェッサナよ、そのとき私に、この思いがあった、
 
『ああ、心地よい土地、和ませる森林、心地よい美しい岸の流れる透明な川、そしてあまねく行処である村だ。
 じつにこの(土地)は勤めを求める良家の子息の勤めにふさわしい』と。
 アッギヴェッサナよ、その私はひたすらそこに座った。『この(土地)は勤めにふさわしい』と。

‘‘Kiñhi no siyā, aggivessana?
Idha me, aggivessana, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi .
‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.
Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ.
Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’nti.
So kho ahaṃ, aggivessana, aparena samayena daharova samāno, susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ.
So evaṃ pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ;

upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ .
‘icchāmahaṃ, āvuso kālāma, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu’nti.
Evaṃ vutte, aggivessana, āḷāro kālāmo maṃ etadavoca .

‘viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.
So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ.
So kho ahaṃ, aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca.
Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi .
‘na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti,
addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatī’’’ti.

‘‘Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ;

upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ .
‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?
Evaṃ vutte, aggivessana, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi.

Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi .
‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā;

na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṃ, mayhaṃpatthi vīriyaṃ;

na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhaṃpatthi sati;

na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhaṃpatthi samādhi;

na kho āḷārasseva kālāmassa atthi paññā, mayhaṃpatthi paññā;

yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya’nti.
So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.

‘‘Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ;

upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ .

‘ettāvatā no, āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?

‘Ettāvatā kho ahaṃ, āvuso, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti.

‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.

‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma.
Iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi;
yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi.
Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi;
yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi tamahaṃ dhammaṃ jānāmi.
Iti yādiso ahaṃ tādiso tuvaṃ, yādiso tuvaṃ tādiso ahaṃ.
Ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā’ti.
Iti kho, aggivessana, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno (attano) [( ) natthi (sī. pī.)] antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi.
Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi .
‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti.
So kho ahaṃ, aggivessana, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.
‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ;

upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ .
‘icchāmahaṃ, āvuso [passa ma. ni. 1.278 pāsarāsisutte] imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu’nti.
Evaṃ vutte, aggivessana, udako rāmaputto maṃ etadavoca .

‘viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti.
So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ.
So kho ahaṃ, aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca.
Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi .
‘na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi.
Addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsī’ti.
Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ .
‘kittāvatā no, āvuso rāmo, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti?
Evaṃ vutte, aggivessana, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi.
Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi .
‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā;
na kho rāmasseva ahosi vīriyaṃ, mayhaṃpatthi vīriyaṃ;
na kho rāmasseva ahosi sati, mayhaṃpatthi sati;
na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhaṃpatthi samādhi;
na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhaṃpatthi paññā;
yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya’nti.
So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.

‘‘Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ;
upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ .

‘ettāvatā no, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti?

‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti.

‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti.

‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma.
Iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi;
yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi.
Iti yaṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi;
yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi taṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi.
Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṃ;
yādiso tuvaṃ tādiso rāmo ahosi.
Ehi dāni, āvuso, tuvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā’ti.
Iti kho, aggivessana, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca maṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi .
‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti.
So kho ahaṃ, aggivessana, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.
‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ.
Tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ, pāsādikañca vanasaṇḍaṃ, nadiñca sandantiṃ setakaṃ supatitthaṃ ramaṇīyaṃ, samantā ca gocaragāmaṃ.
Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi .

‘ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo.
Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti.

So kho ahaṃ, aggivessana, tattheva nisīdiṃ ‘alamidaṃ padhānāyā’ti.

1)
苦受や楽受は生じるが、を遍取してとどまるようにしたことはないという意味でしょう。
2)
故ラーマの息子
mn36_2.txt · 最終更新: by h1roemon