mn66(3) 『鶉喩経(3)』 (じゅんゆきょう、Laṭukikopamasuttaṃ、ラトゥキコーパマ・スッタ)
「ウダーイよ、世間にはこれら四つの人々がいるのが見られる。
四とは何か?
ここにウダーイよ、ある者は依著の断のため、依著の放棄のため行道者となる。
依著の断のため、依著の放棄のため行道するその彼に、依著に関連した諸思惟の流れが起きる。
彼はそれらを宿らせ、断じず、除去せず、終結させず、非有に至らせない。
ウダーイよ、私はこの者を『離縛者』でなく、『結縛者』と説く。
それはなぜか?
なぜならウダーイよ、私は、この者のうちに(離縛者との)根の相違性を見出すから。
またここにウダーイよ、ある者は依著の断のため、依著の放棄のため行道者となる。
依著の断のため、依著の放棄のため行道するその彼に、依著に関連した諸思惟の流れが起きる。
彼はそれらを宿らせず、断じ、除去し、終結させ、非有に至らせる。
ウダーイよ、私はこの者も『離縛者』でなく、『結縛者』と説く。
それはなぜか?
なぜならウダーイよ、私は、この者のうちに(離縛者との)根の相違性を見出すから。
またここにウダーイよ、ある者は依著の断のため、依著の放棄のため行道者となる。
依著の断のため、依著の放棄のため行道するその彼に、ときどき念の忘失により、依著に関連した諸思惟の流れが起きる。
ウダーイよ、念の生起は遅い。
しかし(念は)それをすぐに断じ除去し終結させ非有に至らせる。
たとえばウダーイよ、日中に熱せられた鉄瓶に男が二、三滴の水滴を落とすとしよう。
ウダーイよ、水滴の落下は遅い。
しかしそれはすみやかに遍尽・遍取に至るだろう。
まさにそのようにウダーイよ、ある者は依著の断のため、依著の放棄のため行道者となる。
依著の断のため、依著の放棄のため行道するその彼に、ときどき念の忘失により、依著に関連した諸思惟の流れが起きる。
ウダーイよ、念の生起は遅い。
しかし(念は)それをすぐに断じ除去し終結させ非有に至らせる。
ウダーイよ、私はこの者も『離縛者』でなく、『結縛者』と説く。
それはなぜか?
なぜならウダーイよ、私は、この者のうちに(離縛者との)根の相違性を見出すから。
またここにウダーイよ、ある者は『依著は苦の根本である』と、
そのように見出して依著なき者、依著の壊滅における解脱者となる。
ウダーイよ、私はこの者を『結縛者』でなく、『離縛者』と説く。
それはなぜか?
なぜならウダーイよ、私は、この者のうちに(結縛者との)根の相違性を見出すから。
ウダーイよ、たしかに世間にはこれら四つの人々がいるのが見られる。
ウダーイよ、これらの五欲がある。
五とは何か。
眼で識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸色(色彩)。耳で識られる諸声、 …中略…
鼻で識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸香。
舌で識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸味。
身により識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸接触。
ウダーイよ、これらが五欲である。
ウダーイよ、およそこれら五欲に縁りて生じる楽と嬉。これが親しむべきでない、修養されるべきでない、多作されるべきでない欲楽、糞の楽、凡夫の楽、聖ならぬ楽と言われる。
『この楽には、怖るべき(ものが)ある』と私は説く。
‘‘Cattārome, udāyi, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
Katame cattāro?
Idhudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṃyuttā sarasaṅkappā samudācaranti.
So te adhivāseti, nappajahati, na vinodeti, na byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti.
Imaṃ kho ahaṃ, udāyi, puggalaṃ ‘saṃyutto’ti vadāmi no ‘visaṃyutto’.
Taṃ kissa hetu?
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṃ puggale viditā.
‘‘Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaṃyuttā sarasaṅkappā samudācaranti.
So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti.
Imampi kho ahaṃ, udāyi, puggalaṃ ‘saṃyutto’ti vadāmi no ‘visaṃyutto’.
Taṃ kissa hetu?
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṃ puggale viditā.
‘‘Idha panudāyi, ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṃyuttā sarasaṅkappā samudācaranti;
dandho, udāyi, satuppādo.
Atha kho naṃ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti.
Seyyathāpi, udāyi, puriso divasaṃsantatte [divasasantatte (sī. syā. kaṃ. pī.)] ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya;
dandho, udāyi, udakaphusitānaṃ nipāto.
Atha kho naṃ khippameva parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya.
Evameva kho, udāyi, idhekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.
Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṃyuttā sarasaṅkappā samudācaranti;
dandho, udāyi, satuppādo.
Atha kho naṃ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti.
Imampi kho ahaṃ, udāyi, puggalaṃ ‘saṃyutto’ti vadāmi no ‘visaṃyutto’.
Taṃ kissa hetu?
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṃ puggale viditā.
‘‘Idha panudāyi, ekacco puggalo ‘upadhi dukkhassa mūla’nti .
iti viditvā nirupadhi hoti, upadhisaṅkhaye vimutto.
Imaṃ kho ahaṃ, udāyi, puggalaṃ ‘visaṃyutto’ti vadāmi no ‘saṃyutto’ti.
Taṃ kissa hetu?
Indriyavemattatā hi me, udāyi, imasmiṃ puggale viditā.
Ime kho, udāyi, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
‘‘Pañca kho ime, udāyi, kāmaguṇā.
Katame pañca?
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe…
ghānaviññeyyā gandhā…
jivhāviññeyyā rasā…
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.
Ime kho, udāyi, pañca kāmaguṇā.
Yaṃ kho, udāyi, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ miḷhasukhaṃ [mīḷhasukhaṃ (sī. pī.)] puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ, na sevitabbaṃ, na bhāvetabbaṃ, na bahulīkātabbaṃ;
‘bhāyitabbaṃ etassa sukhassā’ti vadāmi.
