sn12.22
文書の過去の版を表示しています。
sn12.22『第二十力経』Dutiyadasabalasuttaṃ
| Sāvatthiyaṃ viharati…pe… | (世尊は)サーヴァッティーに住されていた。…中略… |
| ‘‘dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetti . | 「比丘たちよ、如来は十力を備え、四無所畏を備え、牛王の立場を自認し、会衆のうちで獅子咆(ししく)し、梵輪を転じる。 |
| ‘iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo, | 『色はかくあり、色の集起はかくあり、色の消滅はかくあり、受はかくあり、受の集起はかくあり、受の消滅はかくあり、 |
| iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo , | 想はかくあり、想の集起はかくあり、想の消滅はかくあり、 |
| iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo, iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo. | 行はかくあり、行の集起はかくあり、行の消滅はかくあり、識はかくあり、識の集起はかくあり、識の消滅はかくある。 |
| Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; | かくして これがあればそれがあり これの生起よりそれは生じる |
| imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati. | これがなければそれはなく これの滅よりそれは滅する |
| Yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā; | すなわち、無明に縁りて行があり、 |
| saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe… | 行に縁りて識があり、 … 中略 … |
| evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. | このように、この苦蘊全体の集起があります。 |
| Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; | しかし無明の残りなき離貪と滅より行の滅があり、 |
| saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe… | 行の滅より識の滅があり、 … 中略 … |
| evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’’’. | このように、この苦蘊全体の滅があります。』 |
| ‘‘Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. | 比丘たちよ、私によりこのようによく説かれた法は、明白で、開示され、明らかにされ、覆い布は断たれている。 |
| Evaṃ svākkhāte kho, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike alameva saddhāpabbajitena kulaputtena vīriyaṃ ārabhituṃ . | 比丘たちよ、私によりこのようによく説かれた、明白で、開示され、明らかにされ、覆い布が断たれた法において精進に励むことは、信により出家した良家の子息にとってふさわしい、 |
| ‘kāmaṃ taco ca nhāru [nahāru (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upasussatu [avasussatu ma. ni. 2.184] maṃsalohitaṃ. | 『体にある血肉は干上がり、骨皮筋は残れ。なるようになれ。 |
| Yaṃ taṃ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī’’’ti. | 人の根気、人の精進、人の奮闘により達せられるべきこと、それに達せずに精進の止息はない。』」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṃ parihāpeti. | 「比丘たちよ、怠け者は悪しき不善諸法に覆われて苦しく住し、そして大きな善利を失う。 |
| Āraddhavīriyo ca kho, bhikkhave, sukhaṃ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṃ paripūreti. | しかし比丘たちよ、精進に励む者は楽に住する。悪しき不善諸法より遠離した者は大きな善利を成満させる。 |
| Na, bhikkhave, hīnena aggassa patti hoti. | 比丘たちよ、劣った者による最上位の獲得はない。 |
| Aggena ca kho, bhikkhave, aggassa patti hoti. | 比丘たちよ、最上位者によって最上位の獲得がある。 |
| Maṇḍapeyyamidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ, satthā sammukhībhūto. | 比丘たちよ、この梵行は飲まれるべき醍醐1)であり、教主は目の前にいる。 |
| Tasmātiha, bhikkhave, vīriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. | それゆえ比丘たちよ、ここで精進に励みなさい。未獲得の獲得のため、未会得の会得のため、未実証の実証のために。 |
| ‘Evaṃ no ayaṃ amhākaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā. | 『そうして我々のこの出家は無駄でなく、果実ある成果あるものとなる。 |
| Yesañca [yesaṃ (sī. syā. kaṃ.), yesaṃ hi (pī. ka.)] mayaṃ paribhuñjāma cīvara-piṇḍapātasenāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā’ti . | そして我々は彼らの衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具を受用するが、我々に対する彼らのその行いも大果、大益あるものとなる』と。 |
| evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. | 比丘たちよ、このように君たちは学ぶべきである。 |
| Attatthaṃ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ; | なぜなら比丘たちよ、自己の利益を正観するならば不放逸に成し遂げることがふさわしく、 |
| paratthaṃ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ; | また比丘たちよ、他者の利益を正観するならば不放逸に成し遂げることがふさわしく、 |
| ubhayatthaṃ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetu’’nti. | また比丘たちよ、双方の利益を正観するならば不放逸に成し遂げることがふさわしいから」と。 |
sn12.22.1763600952.txt.gz · 最終更新: by h1roemon
