sn22.59
sn22.59『無我相経』Anattalakkhaṇasuttaṃ
| Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. | ある時、世尊はバーラーナシーのイシパタナ鹿園に住されていた。 |
| Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi . | そのとき世尊は五比丘衆に呼びかけられた。 |
| ‘‘bhikkhavo’’ti. | 「比丘たちよ」と。 |
| ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. | 「尊者よ」と、かの比丘たちは世尊に応じた。 |
| Bhagavā etadavoca . | 世尊はこう言われた。 |
| ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. | 「比丘たちよ、色は無我です。 |
| Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe . | 比丘たちよ、色が我であるならば、色は患いをもたらすことはなく、君たちは色に対して(こう)できるでしょう、 |
| ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’ti. | 『私の色はこのようになれ、私の色はこのようになるな』と。 |
| Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati rūpe . | しかし比丘たちよ、色は無我であるので、それゆえに色は患いをもたらし、色に対して(こう)できません、 |
| ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’’ti. | 『私の色はこのようになれ、私の色はこのようになるな』と。 |
| ‘‘Vedanā anattā. | 受は無我です。 |
| Vedanā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca vedanāya . | 比丘たちよ、受が我であるならば、受は患いをもたらすことはなく、君たちは受に対して(こう)できるでしょう、 |
| ‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’ti. | 『私の受はこのようになれ、私の受はこのようになるな』と。 |
| Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati vedanāya . | しかし比丘たちよ、受は無我であるので、それゆえに受は患いをもたらし、受に対して(こう)できません、 |
| ‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’’’ti. | 『私の受はこのようになれ、私の受はこのようになるな』と。 |
| ‘‘Saññā anattā…pe… | 想は無我です。 …中略… |
| saṅkhārā anattā. | 行は無我です。 |
| Saṅkhārā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissaṃsu, nayidaṃ saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ, labbhetha ca saṅkhāresu . | 比丘たちよ、行が我であるならば、行は患いをもたらすことはなく、君たちは行に対して(こう)できるでしょう、 |
| ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’nti. | 『私の行はこのようになれ、私の行はこのようになるな』と。 |
| Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṃvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu . | しかし比丘たちよ、行は無我であるので、それゆえに行は患いをもたらし、行に対して(こう)できません、 |
| ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’’’nti. | 『私の行はこのようになれ、私の行はこのようになるな』と。 |
| ‘‘Viññāṇaṃ anattā. | 識は無我です。 |
| Viññāṇañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca viññāṇe . | 比丘たちよ、識が我であるならば、識は患いをもたらすことはなく、君たちは識に対して(こう)できるでしょう、 |
| ‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’ti. | 『私の識はこのようになれ、私の識はこのようになるな』と。 |
| Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati viññāṇe . | しかし比丘たちよ、識は無我であるので、それゆえに識は患いをもたらし、識に対して(こう)できません、 |
| ‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’’’ti. | 『私の識はこのようになれ、私の識はこのようになるな』と。 |
| ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 比丘たちよ、これをどう思いますか。色は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’. | 「いいえ、尊者よ。」 |
| ‘‘Vedanā… | 受は … |
| saññā… | 想は … |
| saṅkhārā… | 行は … |
| viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「識は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’. | 「いいえ、尊者よ。」 |
| ‘‘Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ . | 「それゆえここに比丘たちよ、過去・未来・現在のいかなる色であれ、内の、外の、粗雑な、微細な、劣った、優れた、遠く、近くのあらゆる色を、 |
| ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | 『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。 |
| Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā…pe… | 過去・未来・現在のいかなる受であれ、内の、外の、 …中略… |
| yā dūre santike vā, sabbā vedanā . | 遠く、近くのあらゆる受を、 |
| ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | 『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。 |
| ‘‘Yā kāci saññā…pe… | いかなる想であれ、 …中略… |
| ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā…pe… | 過去・未来・現在のいかなる想であれ、内の、外の、 …中略… |
| ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā . | 遠く、近くのあらゆる行を、 |
| ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | 『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。 |
| ‘‘Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ . | 過去・未来・現在のいかなる識であれ、内の、外の、粗雑な、微細な、劣った、優れた、遠く、近くのあらゆる識を、 |
| ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. | 『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、そのようにこれは如実に正しい智慧で見られるべきです。 |
| ‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. | 比丘たちよ、このように見る既聞の聖弟子は、色についても厭い、受についても厭い、想についても厭い、行についても厭い、識についても厭い、 |
| Nibbindaṃ virajjati; | 厭うので離貪し、 |
| virāgā vimuccati. | 離貪ゆえに解脱し、 |
| Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. | 解脱したとき、解脱したという智があります。 |
| ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. | 『生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します」と。 |
| Idamavoca bhagavā. | 世尊はこう言われた。 |
| Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ [abhinandunti (ka.)]. | 意に適った五比丘衆は、世尊の所説に歓喜した。 |
| Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. | そしてこの明言が説かれたとき、五比丘衆の心は、取着せず諸漏より解脱したという。 |
sn22.59.txt · 最終更新: by h1roemon
