ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn35.121

sn35.121『羅睺羅訓誡経』Rāhulovādasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi . さて静処に行き独座されていた世尊に、このような考察生じた
‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā;「ラーフラの解脱のため成熟させられるべき諸法成熟した。
yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyya’’nti. 私はさらにラーフラに諸漏尽滅について教導してはどうか」と。
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi . さて世尊は午前に着衣して、鉢と衣を持ってサーヴァッティーに托鉢に行き、食後に鉢食から退いてラーフラ損者に呼びかけられた、
‘‘gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṃ.「ラーフラよ、座具を取りなさい。
Yena andhavanaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti. 昼住のためアンダ林に近づきましょう」と。
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.「尊者よ、そのように」と、ラーフラ尊者は世尊に応えて、座具を持って世尊の後をずっと付き従った。
Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṃ anubandhāni honti . さてその時、世尊に付き従う数千の神々がいた。
‘‘ajja bhagavā āyasmantaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vinessatī’’ti.「今日、世尊はさらにラーフラ尊者に諸漏尽滅について教導される」と。
Atha kho bhagavā andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. そして世尊はアンダ林に分け入り、ある木の根元に用意された座処に座られた。
Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ラーフラ尊者も世尊に礼拝して一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ rāhulaṃ bhagavā etadavoca . 一隅に座ったラーフラ尊者に、世尊はこう言われた。
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?「ラーフラよ、これをどう思いますか。常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’.無常です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?「では無常なもの、それはですか、ですか?」と。
‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ .「では無常なるなる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、
‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’. ( ) [(taṃ kiṃ maññasi) evamitaresupi (ma. ni. 3.416-417)]「いいえ、尊者よ。」
‘‘Rūpā niccā vā aniccā vā’’ti?諸色常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccā, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Anicco, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ, saññāgataṃ, saṅkhāragataṃ, viññāṇagataṃ, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?「この縁りて生じる受至想至行至識至。それも常住ですか、無常ですか?」と。1)
‘‘Aniccaṃ, bhante’’.無常です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?「では無常なもの、それはですか、ですか?」と。
‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ .「では無常なるなる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、
‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’…pe….「いいえ、尊者よ。」 …中略…
‘‘Jivhā niccā vā aniccā vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccā, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Anicco, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ, saññāgataṃ, saṅkhāragataṃ, viññāṇagataṃ, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?「この縁りて生じる受至想至行至識至。それも常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’.無常です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?「では無常なもの、それはですか、ですか?」と。
‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ .「では無常なるなる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、
‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’…pe….「いいえ、尊者よ。」 …中略…
‘‘Mano nicco vā anicco vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Anicco, bhante’’.無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?「では無常なもの、それはですか、ですか?」と。
‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?「では無常なるなる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’.「いいえ、尊者よ。」
‘‘Dhammā niccā vā aniccā vā’’ti?諸法常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccā, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Manosamphasso nicco vā anicco vā’’ti?常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Anicco, bhante’’…pe….無常です、尊者よ。」 …中略…
‘‘Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ, saññāgataṃ, saṅkhāragataṃ, viññāṇagataṃ, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?「この縁りて生じる受至想至行至識至。それも常住ですか、無常ですか?」と。
‘‘Aniccaṃ, bhante’’.無常です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?「では無常なもの、それはですか、ですか?」と。
‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.です、尊者よ。」
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ .「では無常なるなる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、
‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’.「いいえ、尊者よ。」
‘‘Evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati…pe…「ラーフラよ、このように見る既聞聖弟子は、についても厭い諸色についても厭いについても厭いについても厭い、この縁りて生じる受至想至行至識至。それについても厭い、 …中略…
jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati…pe…. についても厭い諸味についても厭いについても厭いについても厭い、この縁りて生じる受至想至行至識至。それについても厭い、 …中略…
‘‘Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. についても厭い諸法についても厭いについても厭いについても厭い、この縁りて生じる受至想至行至識至。それについても厭い
Nibbindaṃ virajjati; 厭うので離貪し、
virāgā vimuccati; 離貪ゆえに解脱し、
vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 解脱したとき、解脱したというがあります。
‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti.尽き梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します」と。
Idamavoca bhagavā. 世尊はこう言われた。
Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. 意に適ったラーフラ尊者は、世尊の所説に歓喜した。
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. そしてこの明言が説かれたとき、ラーフラ尊者の取着せず諸漏より解脱した。
Anekānañca devatāsahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi . そして数千の神々には離塵、離垢の法眼生じた
‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.『何であれ集起法は、すべて滅法である』と。
1)
色至や身至がないことに注意して下さい。
sn35.121.txt · 最終更新: by h1roemon