sn35.121
sn35.121『羅睺羅訓誡経』Rāhulovādasuttaṃ
| Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. | ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。 |
| Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi . | さて静処に行き独座されていた世尊に、このような心の考察が生じた。 |
| ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; | 「ラーフラの解脱のため成熟させられるべき諸法は成熟した。 |
| yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyya’’nti. | 私はさらにラーフラに諸漏の尽滅について教導してはどうか」と。 |
| Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi . | さて世尊は午前に着衣して、鉢と衣を持ってサーヴァッティーに托鉢に行き、食後に鉢食から退いてラーフラ損者に呼びかけられた、 |
| ‘‘gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṃ. | 「ラーフラよ、座具を取りなさい。 |
| Yena andhavanaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti. | 昼住のためアンダ林に近づきましょう」と。 |
| ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. | 「尊者よ、そのように」と、ラーフラ尊者は世尊に応えて、座具を持って世尊の後をずっと付き従った。 |
| Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṃ anubandhāni honti . | さてその時、世尊に付き従う数千の神々がいた。 |
| ‘‘ajja bhagavā āyasmantaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vinessatī’’ti. | 「今日、世尊はさらにラーフラ尊者に諸漏の尽滅について教導される」と。 |
| Atha kho bhagavā andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. | そして世尊はアンダ林に分け入り、ある木の根元に用意された座処に座られた。 |
| Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. | ラーフラ尊者も世尊に礼拝して一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ rāhulaṃ bhagavā etadavoca . | 一隅に座ったラーフラ尊者に、世尊はこう言われた。 |
| ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「ラーフラよ、これをどう思いますか。眼は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ( ) [(taṃ kiṃ maññasi) evamitaresupi (ma. ni. 3.416-417)] | 「いいえ、尊者よ。」 |
| ‘‘Rūpā niccā vā aniccā vā’’ti? | 「諸色は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccā, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「眼識は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā’’ti? | 「眼触は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Anicco, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ, saññāgataṃ, saṅkhāragataṃ, viññāṇagataṃ, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「この眼触に縁りて生じる受至、想至、行至、識至。それも常住ですか、無常ですか?」と。1) |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’…pe…. | 「いいえ、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Jivhā niccā vā aniccā vā’’ti? | 「舌は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccā, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「舌識は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā’’ti? | 「舌触は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Anicco, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ, saññāgataṃ, saṅkhāragataṃ, viññāṇagataṃ, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「この舌触に縁りて生じる受至、想至、行至、識至。それも常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’…pe…. | 「いいえ、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Mano nicco vā anicco vā’’ti? | 「意は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Anicco, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’. | 「いいえ、尊者よ。」 |
| ‘‘Dhammā niccā vā aniccā vā’’ti? | 「諸法は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccā, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「意識は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Manosamphasso nicco vā anicco vā’’ti? | 「意触は常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Anicco, bhante’’…pe…. | 「無常です、尊者よ。」 …中略… |
| ‘‘Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ, saññāgataṃ, saṅkhāragataṃ, viññāṇagataṃ, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? | 「この意触に縁りて生じる受至、想至、行至、識至。それも常住ですか、無常ですか?」と。 |
| ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. | 「無常です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? | 「では無常なもの、それは苦ですか、楽ですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. | 「苦です、尊者よ。」 |
| ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ . | 「では無常なる苦なる変壊法、いったいそれを見なすことは適切ですか、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』?」と。 |
| ‘‘No hetaṃ, bhante’’. | 「いいえ、尊者よ。」 |
| ‘‘Evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati…pe… | 「ラーフラよ、このように見る既聞の聖弟子は、眼についても厭い、諸色についても厭い、眼識についても厭い、眼触についても厭い、この眼触に縁りて生じる受至、想至、行至、識至。それについても厭い、 …中略… |
| jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati…pe…. | 舌についても厭い、諸味についても厭い、舌識についても厭い、舌触についても厭い、この舌触に縁りて生じる受至、想至、行至、識至。それについても厭い、 …中略… |
| ‘‘Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ tasmimpi nibbindati. | 意についても厭い、諸法についても厭い、意識についても厭い、意触についても厭い、この意触に縁りて生じる受至、想至、行至、識至。それについても厭い、 |
| Nibbindaṃ virajjati; | 厭うので離貪し、 |
| virāgā vimuccati; | 離貪ゆえに解脱し、 |
| vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. | 解脱したとき、解脱したという智があります。 |
| ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. | 『生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知します」と。 |
| Idamavoca bhagavā. | 世尊はこう言われた。 |
| Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. | 意に適ったラーフラ尊者は、世尊の所説に歓喜した。 |
| Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. | そしてこの明言が説かれたとき、ラーフラ尊者の心は取着せず諸漏より解脱した。 |
| Anekānañca devatāsahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi . | そして数千の神々には離塵、離垢の法眼が生じた。 |
| ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. | 『何であれ集起法は、すべて滅法である』と。 |
1)
色至や身至がないことに注意して下さい。
sn35.121.txt · 最終更新: by h1roemon
