文書の過去の版を表示しています。
| nissayati | nissita | nissāya | nissaya |
| 依止(えじ)する | 依止した | 依止して | 依止 |
| 頼りにする | 頼りにした | 頼りにして | 頼り |
| 寄る | 寄った | 寄って | |
nissayati:依る, 依止す, 依着す leans on; relies on; associates
nissaya:依止, 所依 1. support; 2. protection; 3. that on which anything depends
頼る、寄る、(師に)仕える、拠り所にするという意味になります。
依止というのは「和尚のもとで内弟子(共住者)が、師と親子のように生活すること」でもあります。
類語 upanissayati:親近する、近寄る
| Yaṃnūnāhaṃ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṃkaḍḍhitvā kullaṃ bandhitvā taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ gaccheyya’’’nti. | 私は草や木、枝葉を寄せ集めて筏を縛り、その筏に頼って、手と足で努力しながら無事に彼岸に行ってみようか』と。 |
| ‘nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi. | 『依止した者には揺れがあり、依止なき者には揺れはない。 |
| Calite asati passaddhi hoti. | 揺れがないとき、軽安がある。 |
| Rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caritvā taṃ piṇḍapātaṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ [kuḍḍamūlaṃ (sī. syā. kaṃ.), kuḍḍaṃ (pī.)] nissāya paribhuñjati. | ラージャガハで托鉢のため家々を順に歩んでから、ある塀の根元に寄りその鉢食を享受した。1) |
| Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. | どうか我々も王様を頼って布施を与え功徳をなしたいのです』と。 |
| ‘‘Dvayanissito khvāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena . | 「カッチャーナよ、この世間はほとんどの人が、二つ(の見)に頼っています、 |
| atthitañceva natthitañca. | 存在論と虚無論に。 |
| Atha kho āyasmā anuruddho uttaraṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato. | そしてアヌルッダ尊者は北方に寄り、その梵天の上空に世尊より低く結跏で坐り、火界に到達した。 |
| Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; | さてスブラフマ辟支梵天とスッダーヴァーサ辟支梵天は世尊のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ nissāya aṭṭhaṃsu. | 近づくと、それぞれ門柱に寄って立った。 |
| Rukkhaṃ ce nissāya tiṭṭheyya, ye rukkhanissitā pāṇā te naṃ khādeyyuṃ. | もし樹木に寄りとどまるなら、樹木に寄る生き物たち、それらがそれ(牡牛)に噛みつくでしょう。 |
| ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti; | 「たとえば比丘たちよ、どのような草や樹木であれ、成長、繁茂、繁栄に至るとき、それらはみな大地を拠り所とし、大地に依止して、そのように草や樹木は成長、繁茂、繁栄に至るのです。 |
| Seyyathāpi, āvuso, dve naḷakalāpiyo aññamaññaṃ nissāya tiṭṭheyyuṃ. | たとえば友よ、二束の葦は互いに頼って立ちます。 |
| Evameva kho, āvuso, nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ; | まさにそのように友よ、名色に縁りて識があり、 |
| viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ; | 識に縁りて名色があり、 |
| Tena kho pana samayena āyasmā visākho pañcālaputto upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya. | さてその時、ヴィサーカ・パンチャーラプッタ尊者は講堂で比丘たちに、よい滑舌で発せられた上品な言葉による、意味のわかりやすい、包摂され(他に)寄らない法話によって教示し、受持させ、鼓舞し、欣喜させていた。 |
| ‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; | 『よき生まれの人よ、あなたに敬礼します。最上の人よ、あなたに敬礼します。 |
| Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’’ti. | あなたがそのために、依止して禅をなすものを我々は証知しませんけれど。』」と。 |
| ‘‘Kummo aṅgāni sake kapāle, | 「亀が自分の甲羅に肢体を(収めるように) |
| Samodahaṃ bhikkhu manovitakke; | 比丘が意による諸尋を収めるならば |
| Anissito aññamaheṭhayāno, | 頼らず 他者を悩ませず |
| Parinibbuto nūpavadeyya kañcī’’ti. | 涅槃に達して 誰をも責めることはない」と。 |