私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
さて世尊は、午前に着衣して、鉢と衣を持ってサーヴァッティーに托鉢に入られた。
ラーフラ尊者もまた、午前に着衣して、鉢と衣を持って世尊にずっと後ろから付き従った。
すると世尊は振り返られて、ラーフラ尊者に呼びかけられた、
「ラーフラよ、およそ何の色であれ、
過去・未来・現在の、内・外の、粗雑・微細な、劣った優れた、遠く近くの、
すべての色を『これは私のもの、これが私である、これは私の我』と,、それはこのように如実に正しい智慧で見られるべきである」と。1)
「世尊よ、いったい色だけですか。善逝よ、いったい色だけですか?」と。
「ラーフラよ、色もである。ラーフラよ、受もである。ラーフラよ、想もである。ラーフラよ、諸行もである」と。
さて、ラーフラ尊者は、『今日は世尊の面前で訓誡により訓誡されたので、誰も村に托鉢に入らないだろう』と。そこから引き返し、とある木の根元で結跏を組んで座り、身をまっすぐに定置して、面前に念を現前させた。
サーリプッタ尊者は、とある木の根元で、結跏を組んで座り、身をまっすぐに定置して、面前に念を現前したラーフラ尊者を見た。
見ると、ラーフラ尊者に呼びかけた。
「入出息念の修養を修養しなさい。
ラーフラよ、修養され多修された入出息念の修養は大果、大利がある」と。
さてラーフラ尊者は、夕刻に独坐から立ち上がって世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座ったラーフラ尊者は、世尊にこう言った、
「尊者よ、いったい入出息念はどのように修養され、どのように多修されて大果、大益があるのですか?」と。
「ラーフラよ、およそ何であれ、内部の、各々の、硬い、固まった姿の、取されたもの。すなわち
髪・毛・爪・歯・皮膚・肉・筋・骨・骨髄・腎臓・心臓・肝臓・肋膜・脾臓・肺・腸・腸間膜・胃の内容物・大便、あるいは他の何であれ、内部の、各々の、硬い、固まった姿の、取されたもの、
ラーフラよ、これが内の地界と呼ばれる。
そしておよそ内の地界と、およそ外の地界、これが地界である。
それを『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、
それは、このように正しい智慧で如実に見られるべきである。
このように正しい智慧で如実に見て、地界から厭離し、地界から心を離貪させる。
ではラーフラよ、水界とは何か?
水界は、内にもあり、外にもある。
ではラーフラよ、内の水界とは何か?
およそ内部の、各々の、水である、水の姿の、取されたもの。すなわち
胆汁・痰・膿・血・汗・脂肪・涙・膏・唾液・鼻汁・関節滑液・尿、あるいは他の何であれ、内部の、各々の、水である、水の姿の、取されたもの、
ラーフラよ、これが内の地界と呼ばれる。
およそ内の水界と、およそ外の水界、これが水界である。
それを『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、
それは、このように正しい智慧で如実に見られるべきである。
このように正しい智慧で如実に見て、水界から厭離し、水界から心を離貪させる。
ではラーフラよ、火界とは何か?
火界は、内にもあり、外にもある。
ではラーフラよ、内の火界とは何か?
およそ内部の、各々の、火である、火に影響された、取されたもの。すなわち
それにより(体温が)熱される、それにより老いる、それにより燃やされる、それにより食べられ、飲まれ、噛まれ、味わわれ、正しく消化に至る。あるいは他の何であれ、内部の、各々の、火である、火に影響された、取されたもの、
ラーフラよ、これが内の火界と呼ばれる。
およそ内の火界と、およそ外の火界、これが火界である。
それを『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、
それは、このように正しい智慧で如実に見られるべきである。
このように正しい智慧で如実に見て、火界から厭離し、火界から心を離貪させる。
ではラーフラよ、風界とは何か?
風界は、内にもあり、外にもある。
ではラーフラよ、内の風界とは何か?
およそ内部の、各々の、風である、風の姿の、取されたもの。すなわち
諸々の上に向かう風、下に向かう風、(腸外の)腹が住処となる風、腸内が住処となる風、(身体の)部分から部分へ随行する風、入息、出息といった、あるいは他の何であれ、内部の、各々の、風である、風の姿の、取されたもの。
ラーフラよ、これが内の風界と呼ばれる。
そしておよそ内の風界と、およそ外の風界、これが風界である。
それを『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、
それは、このように正しい智慧で如実に見られるべきである。
このように正しい智慧で如実に見て、風界から厭離し、風界から心を離貪させる。
ではラーフラよ、虚空界とは何か?
虚空界は、内にもあり、外にもある。
ではラーフラよ、内の虚空界とは何か?
およそ内部の、各々の、虚空である、虚空に影響された、取されたもの。すなわち
耳の穴、鼻の孔、口の門、それによって食べ飲み噛まれ味わったものを飲み込むもの、そこに食べ飲み噛まれ味わったものが残るもの、それによって食べ飲み噛まれ味わったものが下方に出てゆくもの、あるいはまた他の何らかの内部の、各々の、虚空の、虚空に影響された、無蓋(大気?)の、無蓋に影響された、間隙の、間隙に影響された、触れられない、血肉に取されるもの、
ラーフラよ、これが内の虚空界と呼ばれる。
およそ内の虚空界と、およそ外の虚空界、これが虚空界である。
それを『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、
それはこのように正しい智慧で如実に見られるべきである。
それをこのように正しい智慧で如実に見て、虚空界から心を厭離し、虚空界から心を離貪させる。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi.
Āyasmāpi kho rāhulo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.
Atha kho bhagavā apaloketvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi .
‘‘yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ .
atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā .
sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabba’’nti.
‘‘Rūpameva nu kho, bhagavā, rūpameva nu kho, sugatā’’ti?
‘‘Rūpampi, rāhula, vedanāpi, rāhula, saññāpi, rāhula, saṅkhārāpi, rāhula, viññāṇampi, rāhulā’’ti.
Atha kho āyasmā rāhulo ‘‘ko najja [ko nujja (syā. kaṃ.)] bhagavatā sammukhā ovādena ovadito gāmaṃ piṇḍāya pavisissatī’’ti tato paṭinivattitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ rāhulaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
Disvāna āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi .
‘‘ānāpānassatiṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Ānāpānassati, rāhula, bhāvanā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti.
Atha kho āyasmā rāhulo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘kathaṃ bhāvitā nu kho, bhante, ānāpānassati, kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti?
‘‘Yaṃ kiñci, rāhula, ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ .
kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī. syā. kaṃ. pī.)] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ .
ayaṃ vuccati, rāhula, ajjhattikā pathavīdhātu [paṭhavīdhātu (sī. syā. kaṃ. pī.)].
Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā.
Taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti .
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṃ virājeti’’.
‘‘Katamā ca, rāhula, āpodhātu?
Āpodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.
Katamā ca, rāhula, ajjhattikā āpodhātu?
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ .
pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ .
ayaṃ vuccati, rāhula, ajjhattikā āpodhātu.
Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā.
Taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti .
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṃ virājeti.
‘‘Katamā ca, rāhula, tejodhātu?
Tejodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.
Katamā ca, rāhula, ajjhattikā tejodhātu?
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ .
yena ca santappati yena ca jīrīyati yena ca pariḍayhati yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ .
ayaṃ vuccati, rāhula, ajjhattikā tejodhātu.
Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā.
Taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti .
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṃ virājeti.
‘‘Katamā ca, rāhula, vāyodhātu?
Vāyodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.
Katamā ca, rāhula, ajjhattikā vāyodhātu?
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ .
uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā [koṭṭhasayā (sī. pī.)] vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso, iti yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ .
ayaṃ vuccati, rāhula, ajjhattikā vāyodhātu.
Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā.
Taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti .
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṃ virājeti.
‘‘Katamā ca, rāhula, ākāsadhātu?
Ākāsadhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.
Katamā ca, rāhula, ajjhattikā ākāsadhātu?
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ upādinnaṃ, seyyathidaṃ .
kaṇṇacchiddaṃ nāsacchiddaṃ mukhadvāraṃ, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ adhobhāgaṃ [adhobhāgā (sī. syā. kaṃ. pī.)] nikkhamati, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ, aghaṃ aghagataṃ, vivaraṃ vivaragataṃ, asamphuṭṭhaṃ, maṃsalohitehi upādinnaṃ [ākāsagataṃ upādinnaṃ (sī. pī.)] .
ayaṃ vuccati, rāhula, ajjhattikā ākāsadhātu.
Yā ceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā.
Taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti .
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā cittaṃ nibbindati, ākāsadhātuyā cittaṃ virājeti.