ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn1.20

sn1.20『三彌提経』Samiddhisuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ . 私はこのように聞いた。
ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. ある時、世尊はラージャガハの温泉園林に住されていた。
Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. さてサミッディ尊者は夜明け前に起き上がり、肢体を沐浴するため温泉に近づいた。
Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. 温泉で肢体を沐浴して、水から上がり、衣一枚で立ち、肢体を乾かしていた。
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yena āyasmā samiddhi tenupasaṅkami; さてその夜更けに、ある容姿うるわしい神霊が温泉を全面に照らしてサミッディ尊者のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā āyasmantaṃ samiddhiṃ gāthāya ajjhabhāsi . 近づくと空中に立ち、サミッディ尊者に偈をもって語りかけた。
‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;「比丘よ 君は食べずに乞食する 食べ終えて乞食するのでなく1)
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti. 比丘よ 君は食べ終えてから乞食せよ 時が君を過ぎゆくなかれ」と。
  (サミッディ尊者は答えた)
‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;「私はたしかに時を知らず 時は覆われて見られない
Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti. それゆえ私は食べずに乞食する 時は私を過ぎゆくなかれ」と。
Atha kho sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca . するとその神霊は地面にしっかりと立ち、サミッディ尊者にこう言った。
‘‘daharo tvaṃ bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu.「比丘よ、あなたは黒々とした髪を持ち、幸運な青春の人生初期を具えながら愛欲に耽らない。
Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; 比丘よ、あなたは人間の諸欲を享受しなさい。
mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’’ti. 現に見られることを捨てて時を追ってはいけない。」と
‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi.「友よ、私は現に見られることを捨てて時を追うのではない。
Kālikañca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. そして友よ、私は時を捨てて現に見られることを追っている。
Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. なぜなら友よ、諸欲は時間的で、多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれている。
Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti. このは、現に見られる、非時間的な、来て見よと、導くもので、識者たち各自で知られるべきものである」と。
‘‘Kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo?「しかしなぜ比丘よ、諸欲は時間的で、多く、悩み多い。そこにはより多くの危難があると、世尊により説かれたのか。
Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti? どのようにこのは、現に見られる、非時間的な、来て見よと、導くもので、識者たち各自で知られるべきものなのか?」と。
‘‘Ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ.「友よ、私は新参者であり、出家して間もなく、この法と律に最近来たので、
Na tāhaṃ sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. 私はそれらを詳細に告げることはできない。
Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. かの阿羅漢正等覚者たる世尊はラージャガハの温泉園林に住しておられる。
Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. 君は世尊に近づいて、この意味を問いなさい。
Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’’ti. 世尊が君に解答されるように、そのように保持するがよい」と。
‘‘Na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto.「しかし比丘よ、他の大勢力ある神霊によって囲まれた、かの世尊に我々が近づくことは容易なことではない。2)
Sace kho tvaṃ, bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’’ti. 比丘よ、もし君が、かの世尊に近づいてこの意味を質問してくれれば、我々もを聞けることになるのだが」と。
‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami;「友よ、そのように」と、サミッディ尊者は、かの神霊に応えて世尊のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca . 一隅に座ったサミッディ尊者は、世尊にこう言った。
‘Idhāhaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṃ gattāni parisiñcituṃ.「さて尊者よ、私は夜明け前に起き上がり、肢体を沐浴するため温泉に近づきました。
 …(以下 前掲文と同じのため省略)…
Sace kho, tvaṃ bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’ti. 比丘よ、もし君が、かの世尊に近づいてこの意味を質問してくれれば、我々もを聞けることになるのだが』と。
Sace, bhante, tassā devatāya saccaṃ vacanaṃ, idheva sā devatā avidūre’’ti. 尊者よ、もしその神霊の言葉が本当ならば、その神霊は、いま遠くない所にいるはずでしょう」と。
Evaṃ vutte, sā devatā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca . そう言われた時、かの神霊はサミッディ尊者にこう言った。
‘‘puccha, bhikkhu, puccha, bhikkhu, yamahaṃ anuppattā’’ti.「比丘よ、問いなさい。比丘よ、問いなさい。私はたどり着いたから」と。
Atha kho bhagavā taṃ devataṃ gāthāhi ajjhabhāsi . すると世尊はその神霊に偈をもって語りかけられた。
‘‘Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;「告げられるべきある生類は 告げられるべきところに確立する
Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno. 彼らは告げられるべきを遍知せず 死王(くびき)に近づく
‘‘Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati; しかし告げられるべきを遍知して 彼は告げる人を思わない
Tañhi tassa na hotīti, yena naṃ vajjā na tassa atthi; なぜなら彼のそれは存在しないといって それによりその言われるべきは彼にはないから
Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti. ヤッカよ もしわかったら言いなさい」と。
‘‘Na khvāhaṃ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi.「尊者よ、私はこの世尊の簡略な所説の詳細意味理解できません。3)
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti. どうか尊者よ、世尊は私に、私がこの世尊の簡略な所説の詳細意味を知れるよう、そのように語って下さい」と。
‘‘Samo visesī uda vā nihīno,「等しい、卓越した あるいは低劣と
Yo maññatī so vivadetha tena; 思う者は それにより言い争う
Tīsu vidhāsu avikampamāno, 三種の自評揺れ動かない者
Samo visesīti na tassa hoti; 彼には『等しい、卓越した』ということはない
Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti. ヤッカよ もしわかったら言いなさい」と。
‘‘Imassāpi khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṃ ājānāmi.「尊者よ、私はこの世尊の簡略な所説の詳細意味もまた理解できません。
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti. どうか尊者よ、世尊は私に、私がこの世尊の簡略な所説の詳細意味を知れるよう、そのように語って下さい」と。
‘Samo visesī uda vā nihīno,「等しい、卓越した あるいは低劣と
Yo maññatī so vivadetha tena; 思う者は それにより言い争う
Tīsu vidhāsu avikampamāno, 三種の自評揺れ動かない者
Samo visesīti na tassa hoti; 彼には『等しい、卓越した』ということはない
Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti. ヤッカよ もしわかったら言いなさい」と。
‘‘Imassāpi khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṃ ājānāmi.「尊者よ、私はこの世尊の簡略な所説の詳細意味もまた理解できません。
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti. どうか尊者よ、世尊は私に、私がこの世尊の簡略な所説の詳細意味を知れるよう、そのように語って下さい」と。
‘Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā, acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe;「彼は考量捨て去って 勝慢にいたることなく この世で名色における渇愛を切断した
Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ, pariyesamānā nājjhagamuṃ; 繋ぎが切られた苦悩なく希望なき者を探し求めても到達しなかった
Devā manussā idha vā huraṃ vā, saggesu vā sabbanivesanesu; 神々・人々は この世や他の世あるいは諸天すべての住処でも
Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti. ヤッカよ もしわかったら言いなさい」と。
‘‘Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi .「尊者よ、私はこの世尊の簡略な所説の詳細意味をこのように理解しました。
‘‘Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā, Kāyena vā kiñcana sabbaloke; 言葉によって 一切世界で何であれをなすべからず
Kāme pahāya satimā sampajāno, 諸欲捨て去りつつ 念を具え正知
Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhita’’nti. 無益なに親しむなかれ」と。
1)
bhuñjatiには享受という意味もあるので、『君は青春を楽しまず比丘として乞食しているが、それを享受してから比丘となり乞食しても遅くない』という意味のようです。
2)
この記述から、世尊がしばしば神霊に囲まれていた様子がうかがわれます。
3)
人間を超えた神霊でも理解できないことがあるようです。
sn1.20.txt · 最終更新: by h1roemon