ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn22.47

sn22.47『同視経』Samanupassanāsuttaṃ

Sāvatthinidānaṃ. サーヴァッティーにちなむ話。 …
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ attānaṃ samanupassamānā samanupassanti, sabbete pañcupādānakkhandhe samanupassanti, etesaṃ vā aññataraṃ.「比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、見なす者として””を様々に見なす者たち。彼らは五取蘊すべて、あるいはその一つを(””と)見なします。
Katame pañca? 五とは何か。
Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; 比丘たちよ、ここに聖者たちをず、聖法熟知せず、聖法にて教導されず、善人たちをず、善人法熟知せず、善人法にて教導されない無聞凡夫見なし、あるいはあるものと、
attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. のなかにあると、のなかにあると(見なします)。
Vedanaṃ… を …
saññaṃ… を …
saṅkhāre… を …
viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; 彼は見なし、あるいはあるものと、
attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ’’. のなかにあると、のなかにあると(見なします)。1)
‘‘Iti ayañceva samanupassanā ‘asmī’ti cassa avigataṃ [adhigataṃ (bahūsu)] hoti. かくしてこの見なしも、彼の『私あり』というのも離れておらず、
‘Asmī’ti kho pana, bhikkhave, avigate pañcannaṃ indriyānaṃ avakkanti hoti . しかし比丘たちよ、『私あり』と離れてないときに五根来入があります。
cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassa. の、の、の、の、の。
Atthi, bhikkhave, mano, atthi dhammā, atthi avijjādhātu. (そして)比丘たちよ、があり、(の対象の)諸法があり、無明があります。
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa ‘asmī’tipissa hoti; 比丘たちよ、無聞凡夫無明との触発に触れたとき、彼の『私あり』となり、
‘ayamahamasmī’tipissa hoti; 彼の『これが私である』となり、
‘bhavissa’ntipissa hoti; 彼の『私はなる』となり、
‘na bhavissa’ntipissa hoti; 彼の『私はならない』となり、
‘rūpī bhavissa’ntipissa hoti; 彼の『私は有色になる』となり、
‘arūpī bhavissa’ntipissa hoti; 彼の『私は無色になる』となり、
‘saññī bhavissa’ntipissa hoti; 彼の『私は有想になる』となり、
‘asaññī bhavissa’ntipissa hoti; 彼の『私は非想になる』となり、
‘nevasaññīnāsaññī bhavissa’ntipissa hoti’’. 彼の『私は有想にも、非想にもならない』2)となります。
‘‘Tiṭṭhanteva kho [tiṭṭhanti kho pana (sī. syā. kaṃ. pī.)], bhikkhave, tattheva [tatheva (katthaci)] pañcindriyāni. 比丘たちよ、まさにそのとき五根とどまります。
Athettha sutavato ariyasāvakassa avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. しかし、そこにおいて既聞聖弟子無明じられ、が生じています。
Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā ‘asmī’tipissa na hoti; 彼の無明離貪ゆえ、生起ゆえに、彼の『私あり』とならず、
‘ayamahamasmī’tipissa na hoti; 彼の『これが私である』とならず、
‘bhavissa’nti…『私はなる』と …
‘na bhavissa’nti…『私はならない』と …
rūpī… 有色 …
arūpī … 無色 …
saññī… 有想 …
asaññī… 非想 …
‘nevasaññīnāsaññī bhavissa’ntipissa na hotī’’ti. 彼の『私は有想にも、非想にもならない』となりません」と。3)
sn22.47.txt · 最終更新: by h1roemon