mn43(3) 『有明大経(3)』 ゆうめいだいきょう、 Mahāvedallasutta、マハーヴェーダッラ・スッタ)

「それでは友よ、不苦不楽心解脱到達のために、いくつのがありますか?」と。
 
「友よ、不苦不楽心解脱到達のために、四つのがあります。

 友よ、ここに比丘はにより、により、これまでののまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄ある第四禅成就して住します。
 友よ、不苦不楽心解脱到達のために、これらの四つのがあります」と。
 
「それでは友よ、無相心解脱到達のために、いくつのがありますか?」と。
 
「友よ、無相心解脱到達のために、二つのがあります。
 一切の特相の不作意、そして無相作意
 友よ、無相心解脱到達のために、これら二つのがあります」と。
 
「それでは友よ、無相心解脱持続のために、いくつのがありますか?」と。
 
「友よ、無相心解脱持続のために、三つのがあります。
 一切の特相の不作意無相作意、そして前もっての為作1)
 友よ、無相心解脱持続のために、これら三つのがあります」と。
 
「それでは友よ、無相心解脱からの出定のために、いくつのがありますか?」と。
 
「友よ、無相心解脱からの出定のために、二つのがあります。
 一切の特相作意、そして無相の不作意
 友よ、無相心解脱からの出定のために、これら二つのがあります」と。
 
「友よ、この無量心解脱無所有心解脱空性心解脱無相心解脱
 これらのは、意味も異なり表現も異なるのか、あるいは意味はひとつで表現だけが異なるのですか?」と。
 
「友よ、この無量心解脱無所有心解脱空性心解脱無相心解脱
 友よ、そのによるならば、これらの意味も異なり表現も異なるようながあり、
 また友よ、そのによるならば、これらの意味はひとつで表現だけが異なるようながあります。
 
 では友よ、そのによるならば、これらの意味も異なり表現も異なるようなとは何でしょうか?
 
 友よ、ここに比丘は慈しみを伴うをもって一方向に行き渡らせて住します。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
 かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、慈しみを伴うをもって、行き渡らせて住します。
 憐憫を伴うをもって  … 中略 …
 あるをもって  …
 平静なるにより一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
 かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、平静なるにより、行き渡らせて住します。
 友よ、これが無量心解脱と言われます。
 
 では友よ、無所有心解脱とは何でしょうか?
 
 友よ、ここに比丘は識無辺処を完全に超越して、『何もない』という、無所有処成就して住します。
 友よ、これが無所有心解脱と言われます。
 
 では友よ、空性心解脱とは何でしょうか?
 
 友よ、ここに比丘は森に行き、あるいは樹のに行き、あるいはき家に行き、このように熟慮します、
 
『これはにより、我所によりである』と。
 友よ、これが空性心解脱と言われます。
 
 では友よ、無相心解脱とは何でしょうか?
 
 ここに比丘は、一切の特相の不作意により無相心定成就して住します。
 友よ、これが無相心解脱と言われます。
 友よ、これが、そのによるならば、これらの意味も異なり表現も異なるようなです。
 
 では友よ、そのによるならば、これらの意味はひとつで表現だけが異なるようなとは何でしょうか?
 
 友よ、は量れる2)もので、は量れるもので、は量れるものです。
 漏尽の比丘には、それらがじられ、断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起諸法です。
 友よ、無量心解脱に限っては、それらのうち揺るぎなき心解脱が最上と告げられます。
 しかしその揺るぎなき心解脱は、によりであり、によりであり、によりです。
 友よ、は何かで、は何かで、は何かです。
 漏尽の比丘には、それらがじられ、断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起諸法です。
 友よ、無所有心解脱に限っては、それらのうち揺るぎなき心解脱が最上と告げられます。
 しかしその揺るぎなき心解脱は、によりであり、によりであり、によりです。
 友よ、特相をなすもので、特相をなすもので、特相をなすものです。
 漏尽の比丘には、それらがじられ、断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起諸法です。
 友よ、無相心解脱に限っては、それらのうち揺るぎなき心解脱が最上と告げられます。
 しかしその揺るぎなき心解脱は、によりであり、によりであり、によりです。
 友よ、これが、そのによるならば、これらの意味はひとつで表現だけが異なるようなです」と。
 サーリプッタ尊者は、こう言った。
 意に適ったマハーコッティカ尊者は、サーリプッタ尊者の所説に歓喜したという。

‘‘Kati panāvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti?

‘‘Cattāro kho, āvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā.
Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ime kho, āvuso, cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti.

‘‘Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti?


‘‘Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā .
sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro.
Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti.


‘‘Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā’’ti?


‘‘Tayo kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā .
sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro, pubbe ca abhisaṅkhāro.
Ime kho, āvuso, tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā’’ti.


‘‘Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā’’ti?


‘‘Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya .
sabbanimittānañca manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro.
Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā’’ti.


‘‘Yā cāyaṃ, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti .
ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti?

‘‘Yā cāyaṃ, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti .
atthi kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca;
atthi ca kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṃ’’.

‘‘Katamo cāvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca’’?

‘‘Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.

Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.
Karuṇāsahagatena cetasā…pe…
muditāsahagatena cetasā…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.

Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.
Ayaṃ vuccatāvuso, appamāṇā cetovimutti’’.

‘‘Katamā cāvuso, ākiñcaññā cetovimutti’’?

‘‘Idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccatāvuso, ākiñcaññā cetovimutti’’.

‘‘Katamā cāvuso, suññatā cetovimutti’’?

‘‘Idhāvuso, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati .

‘suññamidaṃ attena vā attaniyena vā’ti.
Ayaṃ vuccatāvuso, suññatā cetovimutti’’.

‘‘Katamā cāvuso, animittā cetovimutti’’?

‘‘Idhāvuso, bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccatāvuso, animittā cetovimutti.
Ayaṃ kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca’’.

‘‘Katamo cāvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṃ’’?

‘‘Rāgo kho, āvuso, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo.
Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Yāvatā kho, āvuso, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati.
Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.
Rāgo kho, āvuso, kiñcano, doso kiñcano, moho kiñcano.
Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Yāvatā kho, āvuso, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati.
Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.
Rāgo kho, āvuso, nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo.
Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Yāvatā kho, āvuso, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati.
Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.
Ayaṃ kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti.
Idamavocāyasmā sāriputto.
Attamano āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandīti.

1)
注釈書によると時間を限定することだそうです。
2)
無量:appamāṇāの対義語です。