「それでは友よ、不苦不楽の心解脱の到達のために、いくつの縁がありますか?」と。
「友よ、不苦不楽の心解脱の到達のために、四つの縁があります。
友よ、ここに比丘は楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住します。
友よ、不苦不楽の心解脱の到達のために、これらの四つの縁があります」と。
「それでは友よ、無相の心解脱の到達のために、いくつの縁がありますか?」と。
「友よ、無相の心解脱の到達のために、二つの縁があります。
一切の特相の不作意、そして無相の界の作意。
友よ、無相の心解脱の到達のために、これら二つの縁があります」と。
「それでは友よ、無相の心解脱の持続のために、いくつの縁がありますか?」と。
「友よ、無相の心解脱の持続のために、三つの縁があります。
一切の特相の不作意、無相の界の作意、そして前もっての為作。1)
友よ、無相の心解脱の持続のために、これら三つの縁があります」と。
「それでは友よ、無相の心解脱からの出定のために、いくつの縁がありますか?」と。
「友よ、無相の心解脱からの出定のために、二つの縁があります。
一切の特相の作意、そして無相の界の不作意。
友よ、無相の心解脱からの出定のために、これら二つの縁があります」と。
「友よ、この無量の心解脱、無所有の心解脱、空性の心解脱、無相の心解脱。
これらの法は、意味も異なり表現も異なるのか、あるいは意味はひとつで表現だけが異なるのですか?」と。
「友よ、この無量の心解脱、無所有の心解脱、空性の心解脱、無相の心解脱。
友よ、その理によるならば、これらの法が意味も異なり表現も異なるような理があり、
また友よ、その理によるならば、これらの法が意味はひとつで表現だけが異なるような理があります。
では友よ、その理によるならば、これらの法が意味も異なり表現も異なるような理とは何でしょうか?
友よ、ここに比丘は慈しみを伴う心をもって一方向に行き渡らせて住します。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、慈しみを伴う心をもって、行き渡らせて住します。
憐憫を伴う心をもって … 中略 …
喜心ある心をもって …
平静なる心により一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、平静なる心により、行き渡らせて住します。
友よ、これが無量の心解脱と言われます。
では友よ、無所有の心解脱とは何でしょうか?
友よ、ここに比丘は識無辺処を完全に超越して、『何もない』という、無所有処を成就して住します。
友よ、これが無所有の心解脱と言われます。
では友よ、空性の心解脱とは何でしょうか?
友よ、ここに比丘は森に行き、あるいは樹の根に行き、あるいは空き家に行き、このように熟慮します、
『これは我により、我所により空である』と。
友よ、これが空性の心解脱と言われます。
では友よ、無相の心解脱とは何でしょうか?
ここに比丘は、一切の特相の不作意により無相の心定を成就して住します。
友よ、これが無相の心解脱と言われます。
友よ、これが、その理によるならば、これらの法が意味も異なり表現も異なるような理です。
では友よ、その理によるならば、これらの法が意味はひとつで表現だけが異なるような理とは何でしょうか?
友よ、貪は量れる2)もので、瞋は量れるもので、痴は量れるものです。
漏尽の比丘には、それらが断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起な諸法です。
友よ、無量の心解脱に限っては、それらのうち揺るぎなき心解脱が最上と告げられます。
しかしその揺るぎなき心解脱は、貪により空であり、瞋により空であり、痴により空です。
友よ、貪は何かで、瞋は何かで、痴は何かです。
漏尽の比丘には、それらが断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起な諸法です。
友よ、無所有の心解脱に限っては、それらのうち揺るぎなき心解脱が最上と告げられます。
しかしその揺るぎなき心解脱は、貪により空であり、瞋により空であり、痴により空です。
友よ、貪は特相をなすもので、瞋は特相をなすもので、痴は特相をなすものです。
漏尽の比丘には、それらが断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起な諸法です。
友よ、無相の心解脱に限っては、それらのうち揺るぎなき心解脱が最上と告げられます。
しかしその揺るぎなき心解脱は、貪により空であり、瞋により空であり、痴により空です。
友よ、これが、その理によるならば、これらの法が意味はひとつで表現だけが異なるような理です」と。
サーリプッタ尊者は、こう言った。
意に適ったマハーコッティカ尊者は、サーリプッタ尊者の所説に歓喜したという。
‘‘Kati panāvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti?
‘‘Cattāro kho, āvuso, paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā.
Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ime kho, āvuso, cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti.
‘‘Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti?
‘‘Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā .
sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro.
Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā’’ti.
‘‘Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā’’ti?
‘‘Tayo kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā .
sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro, pubbe ca abhisaṅkhāro.
Ime kho, āvuso, tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā’’ti.
‘‘Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā’’ti?
‘‘Dve kho, āvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya .
sabbanimittānañca manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro.
Ime kho, āvuso, dve paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyā’’ti.
‘‘Yā cāyaṃ, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti .
ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti?
‘‘Yā cāyaṃ, āvuso, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti .
atthi kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca;
atthi ca kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā, byañjanameva nānaṃ’’.
‘‘Katamo cāvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca’’?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.
Karuṇāsahagatena cetasā…pe…
muditāsahagatena cetasā…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.
Ayaṃ vuccatāvuso, appamāṇā cetovimutti’’.
‘‘Katamā cāvuso, ākiñcaññā cetovimutti’’?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccatāvuso, ākiñcaññā cetovimutti’’.
‘‘Katamā cāvuso, suññatā cetovimutti’’?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati .
‘suññamidaṃ attena vā attaniyena vā’ti.
Ayaṃ vuccatāvuso, suññatā cetovimutti’’.
‘‘Katamā cāvuso, animittā cetovimutti’’?
‘‘Idhāvuso, bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccatāvuso, animittā cetovimutti.
Ayaṃ kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānātthā ceva nānābyañjanā ca’’.
‘‘Katamo cāvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṃ’’?
‘‘Rāgo kho, āvuso, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo.
Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Yāvatā kho, āvuso, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati.
Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.
Rāgo kho, āvuso, kiñcano, doso kiñcano, moho kiñcano.
Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Yāvatā kho, āvuso, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati.
Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.
Rāgo kho, āvuso, nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo.
Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Yāvatā kho, āvuso, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati.
Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.
Ayaṃ kho, āvuso, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti.
Idamavocāyasmā sāriputto.
Attamano āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandīti.