楽, 喜楽
love, attachment, pleasure, liking for (Loc.), fondness of
ramati:喜ぶ、愉しむ から来た言葉です。
類語
arati:不快、kāmarati:快楽、abhirati:満悦、sāta:快い
●悪い意味(快楽等)で使われるだけでなく、”修行の楽しみ”という意味でも使われています。
| ‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu; | 「昼の適時となり 鳥たちが共に座るとき |
| Saṇateva brahāraññaṃ, sā rati paṭibhāti ma’’nti. | 大森林が音をたて その愉しみが私に現れる」と。 |
| ‘‘Aratiñca ratiñca pahāya, sabbaso gehasitañca vitakkaṃ; | 「不快と快、そしてあらゆる在家の尋を捨て去って |
| Vanathaṃ na kareyya kuhiñci, nibbanatho arato sa hi bhikkhu [sa bhikkhu (ka.)]. | 欲林をどこにも作らないなら 彼こそ欲林なき 快楽なき比丘なり |
| Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ . | それゆえカッサパよ、ここであなたはこのように学ぶべきです。 |
| ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti. | ”およそ私が聞くであろう善を伴ったいかなる法であれ、そのすべてを骨をしっかりさせ、作意して、全心を集めて、耳を傾けて法を聞こう”と。 |
| Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. | このように君は学ぶべきです、カッサパよ。 |
| Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ . | それゆえカッサパよ、ここであなたはこのように学ぶべきです。 |
| ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti. | ”しかし快さを伴う身至念が私から去ることはない”と。 |
| Yāvajīvaṃ mātāpettibharo assaṃ, yāvajīvaṃ kule jeṭṭhāpacāyī assaṃ, yāvajīvaṃ saṇhavāco assaṃ, yāvajīvaṃ apisuṇavāco assaṃ, yāvajīvaṃ vigatamalamaccherena cetasā | 私は命つきるまで父母を養う者となろう。私は命つきるまで家の年長者を敬う者となろう。私は命つきるまでやさしい言葉の者となろう。私は命つきるまで両舌なき言葉の者となろう。私は命つきるまで物惜しみのよごれを離れた心で、 |
| agāraṃ ajjhāvaseyyaṃ muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato, yāvajīvaṃ saccavāco assaṃ, yāvajīvaṃ akkodhano assaṃ . | 家に暮らし、喜捨を放ち、手を浄め、棄捨を愉しみ、乞いに応じ、布施の分かち合いを愉しもう。私は命つきるまで真実語の者となろう。私は命つきるまで怒りなき者となろう。 |
| ‘yaṃnūna mayaṃ sakāya ratiyā vaseyyāmā’ti [rameyyāmāti (sī. syā. kaṃ. pī.) evamuparipi], tesaṃ taṃ cetopaṇidhimanvāya sītaṃ hoti. | 『我々は自分に快く暮らしてみようか』と、そのとき彼らの心の所望に随って冷たくなります。 |
| Te brāhmaṇā ye purāṇaṃ saranti; | 古伝を憶い出す その婆羅門たち |
| Guttāni dvārāni surakkhitāni, | 彼らの門は保護されよく守られていた |
| Ahesuṃ tesaṃ abhibhuyya kodhaṃ. | 怒りに打ち勝って |
| ‘‘Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṃ, | 法と禅に愉しんでいた |
| ‘‘Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. | 「比丘たちよ、神々と人々は色を喜び、色を愉しみ、色を喜び合っています。 |
| ‘‘Rūpārāmassa kho, āvuso, rūparatassa rūpasammuditassa rūpanirodhaṃ ajānato apassato yathābhūtaṃ, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’tipissa hoti; | 「友よ、色を喜び、色を愉しみ、色を喜び合い、色の滅を如実に知らず見ない者、彼には『如来は死後に存在する』ということがあり、 |
| ‘yo so naṭo raṅgamajjhe samajjamajjhe saccālikena janaṃ hāseti rameti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pahāsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatī’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. | 『舞台や催しの中で、虚構によって人々を笑わせ愉しませる舞踊者は、身の崩壊と死の後に、笑いの神々の仲間に再生する』と。それは彼の邪見です。 |
| So dhammasārādhigamo khaye rato, | 法の真髄を会得した彼は 尽滅を愉しみ |
| Na vedhati maccurājāgamanasmi’’nti [maccurājāgamissatīti (sī. pī.), maccujarākampisminti (ka.)]. | 死王の到来に震えない」と。 |