文書の過去の版を表示しています。
sn12.32[SNii,50]『黒歯経』(こくしきょう、 Kaḷārasuttaṃ、カラーラ・スッタ)
(世尊は)サーヴァッティーに住されていた。
さてカラーラ・カッティヤ比丘はサーリプッタ尊者に近づいた。
近づいてサーリプッタ尊者と挨拶した。
喜ばしい挨拶の話を交わして一方に座った。
一方に座ったカラーラ・カッティヤ比丘は、サーリプッタ尊者にこう言った。
「友サーリプッタよ、モーリヤ・パッグナ比丘が学びを拒絶して還俗したという。
きっとかの尊者は、この法と律において、安息を得なかったのであろう。
それではサーリプッタ尊者は、この法と律において、安息を得ただろうか?」と。
「友よ、私は疑わない。」と。
「友よ、将来においても?」と。
「友よ、私は迷わない。」と。1)
するとカラーラ・カッティヤ比丘は座より起き上がり、世尊に近づいた。
近づいて世尊に礼拝して一方に座った。
一方に座ったカラーラ・カッティヤ比丘は、世尊にこう言った。
「尊者よ、尊者サーリプッタによって開悟が明言されました。
『生は尽き、梵行は完成し、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知する」と。
そこで世尊は、とある比丘に呼びかけられた。
「さあ比丘よ、君は私の言葉をもって、サーリプッタに呼びかけなさい。
『友、サーリプッタよ、師があなたをお呼びです』と。
「尊者よ、おっしゃる通りに」と、その比丘は世尊に応えて、サーリプッタ尊者の所へ近づいた。
近づいてサーリプッタ尊者にこう言った。
「友、サーリプッタよ、師があなたをお呼びです」と。
「友よ、その通りに」と。サーリプッタ尊者は、その比丘に応えて、世尊に近づいた。
近づいて世尊に礼拝して一方に座った。
一方に座ったサーリプッタ尊者に、世尊はこうおっしゃった。
「サーリプッタよ、君によって開悟が明言されたそうだが、真実だろうか?
『生は尽き、梵行は完成し、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知する」と。
「尊者よ、これらの句、これらの文字によって、(開悟の)意味は言われていません。」と。
「しかしサーリプッタよ、良家の子息が何らかの理により開悟を明言するとき、明言は、明言により見られるべきである。」と。
「けれども尊者よ、私はこのように言ったではありませんか。
『尊者よ、これらの句、これらの文字によって、(開悟の)意味は言われていません。』」と。
「サーリプッタよ、もし人々が君にこのように問うとしよう、
『友サーリプッタよ、それではどのように君が知ることにより、どのように見ることにより開悟が明言されたのであろうか、
”生は尽き、梵行は完成し、なすべきはなされた。二度とこの状態はない”と了知する』と。
サーリプッタよ、こう問われた君は、何と解答するだろうか?」と。
「尊者よ、もし彼らが私にこう問うなら、
『それでは友サーリプッタよ、どのように君が知ることにより、どのように見ることにより、開悟が明言されたのであろうか、
”生は尽き、梵行は完成し、なすべきはなされた。二度とこの状態はない”と了知する』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。
『友よ、起因して生があるようなその起因の尽滅ゆえに
(生が)尽きたときに”私は尽きている”と発見し、
私は尽きていると発見してから
”生は尽き、梵行は完成し、なすべきはなされた。二度とこの状態はない”と了知する』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。」と。
「またサーリプッタよ、もし人々が君にこう問うとしよう、
『それでは友サーリプッタよ、生は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
サーリプッタよ、こう問われた君は、何と解答するだろうか?」と。
「尊者よ、もし彼らが私にこう問うなら、
『それでは友サーリプッタよ、生は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。
『友よ、生は、有が起因で、有が起源で、有が出処で、有が発生源である。』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。」と。
「またサーリプッタよ、もし人々が君にこう問うとしよう、
『それでは友サーリプッタよ、有は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
サーリプッタよ、こう問われた君は、何と解答するだろうか?」と。
「尊者よ、もし彼らが私にこう問うなら、
『それでは友サーリプッタよ、有は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。
『友よ、有は、取が起因で、取が起源で、取が出処で、取が発生源である。』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。」と。
「またサーリプッタよ、もし人々が君にこう問うとしよう、
『それでは友サーリプッタよ、取は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
サーリプッタよ、こう問われた君は、何と解答するだろうか?」と。
「尊者よ、もし彼らが私にこう問うなら、
『それでは友サーリプッタよ、取は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。
『友よ、取は、渇愛が起因で、渇愛が起源で、渇愛が出処で、渇愛が発生源である。』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。」と。
「またサーリプッタよ、もし人々が君にこう問うとしよう、
『それでは友サーリプッタよ、渇愛は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
サーリプッタよ、こう問われた君は、何と解答するだろうか?」と。
「尊者よ、もし彼らが私にこう問うなら、
『それでは友サーリプッタよ、渇愛は、何が起因で、何が起源で、何が出処で、何が発生源なのか?』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。
『友よ、渇愛は、受が起因で、受が起源で、受が出処で、受が発生源である。』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。」と。
「またサーリプッタよ、もし人々が君にこう問うとしよう、
『それでは友サーリプッタよ、君がどのように知り、どのように見るとき、諸受における喜び。それが現前しなかったのか?』と。
サーリプッタよ、このように問われた君は、何と解答するだろうか?」と。
「尊者よ、もし彼らが私にこう問うなら、
『それでは友サーリプッタよ、君がどのように知り、どのように見るとき、諸受における喜び。それが現前しなかったのか?』と。尊者よ、そう問われた私はこう解答するでしょう。
『友よ、これら三つの受がある。
いかなる三つか?
楽受、苦受、不苦不楽受である。
友よ、これら三つの受は無常である。
無常なもの。それは苦であると発見されたとき、諸受における喜び。それは現前しなかった』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。」と。
「サーリプッタよ、善きかな、善きかな。
サーリプッタよ、その意義の簡略な授記のためには、この理もある。
『何であれ感受されたもの。それは苦の中にある。』2)」と。
「またサーリプッタよ、もし人々が君にこう問うとしよう、
『それでは友サーリプッタよ、どのような君の解脱により、開悟は明言されるのか、
”生は尽き、梵行は完成し、なすべきはなされた。二度とこの状態はない”と了知する』と。
サーリプッタよ、このように問われた君は、何と解答するだろうか?」と。
「尊者よ、もし彼らが私にこう問うなら、
『それでは友サーリプッタよ、君のどのような解脱より、開悟は明言されるのか、
”生は尽き、梵行は完成し、なすべきはなされた。二度とこの状態はない”と了知する』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。
『友よ、私は内なる解脱より、一切の取の尽より、このように念ある者として住するので、諸漏はそのように念ありて住する者に随流せず、また自分を軽蔑しない。』と。
尊者よ、そう問われた私は、こう解答するでしょう。」と。
「サーリプッタよ、善きかな、善きかな。
サーリプッタよ、その意義の簡略な授記のためには、この理もある。
『諸漏は沙門により刈られた3)、それを私は疑わない。
それは自分により断じられたと、私は迷わない。』と。4)
世尊はこうおっしゃった。
こうおっしゃり、善逝は座より起き上がると僧房へ入られた。
そのときサーリプッタ尊者は、世尊が去られてまもなく、比丘たちへ呼びかけた。
「友よ、世尊は私に、以前に経験されてない最初の質問を尋ねられたが、その私には遅鈍があった。
しかし友よ、世尊は、私による最初の質問(の返答)に随喜されたので、友よ、その私は、ふと思った。
たとえ世尊が私に一昼、様々な句、様々な理によりこの意味を問われても、私は一昼、様々な句、様々な理によりこの意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に一夜、様々な句、様々な理によりこの意味を問われても、私は一夜、様々な句、様々な理によりこの意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に一昼夜、様々な句、様々な理によりこの意味を問われても、私は一昼夜、様々な句、様々な理によりこの意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に二昼夜、この意味を問われ … 中略 …
私は二昼夜、 … この意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に三昼夜、この意味を問われ … 中略 …
私は三昼夜、 … この意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に四昼夜、この意味を問われ … 中略 …
私は四昼夜、 … この意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に五昼夜、この意味を問われ … 中略 …
私は五昼夜、 … この意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に六昼夜、この意味を問われ … 中略 …
私は六昼夜、 … この意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ世尊が私に七昼夜、様々な句、様々な理によりこの意味を問われても、私は七昼夜、様々な句、様々な理によりこの意味を世尊へ解答できるだろう。」と。
するとカラーラ・カッティヤ比丘は座より起き上がり、世尊に近づいた。
近づいて世尊に礼拝して一方に座った。
一方に座ったカラーラ・カッティヤ比丘は、世尊にこう言った。
「尊者よ、サーリプッタによって獅子吼がなされました。
『友よ、世尊は私に、以前に経験されてない最初の質問を尋ねられたが、その私には遅鈍があった。
しかし友よ、世尊は、私による最初の質問(の返答)に随喜されたので、友よ、その私は、ふと思った。
たとえ世尊が私に一昼、様々な句、様々な理によりこの意味を問われても、私は一昼、様々な句、様々な理によりこの意味を世尊へ解答できるだろう。
たとえ … 一夜、 … 中略 …
たとえ世尊が私に一昼夜、 … 中略 …
たとえ世尊が私に二昼夜、 … 中略 …
たとえ … 三昼夜、 … 中略 …
たとえ … 四昼夜、 … 中略 …
たとえ … 五昼夜、 … 中略 …
たとえ … 六昼夜、 … 中略 …
たとえ世尊が私に七昼夜、様々な句、様々な理によりこの意味を問われても、私は七昼夜、様々な句、様々な理によりこの意味を世尊へ解答できるだろう。』」と。
「なぜなら比丘よ、サーリプッタにはその法界はよく見抜かれていて、法界のよく見抜かれたことにより、たとえ一昼、様々な句、様々な理により私がサーリプッタへこの意味を問うても、
サーリプッタは一昼、様々な句、様々な理によりこの意味を私へ解答できるだろう。
たとえ一夜、様々な句、様々な理により私がサーリプッタへこの意味を問うても、サーリプッタは一夜、様々な句、様々な理によりこの意味を私へ解答できるだろう。 … 中略 …
たとえ一昼夜、私がサーリプッタへこの意味を問うても、サーリプッタは一昼夜、この意味を私へ解答できるだろう。 …
たとえに二昼夜、私がサーリプッタへこの意味を問うても、サーリプッタは二昼夜、この意味を私へ解答できるだろう。 …
たとえ私が三昼夜、サーリプッタへこの意義を問うとしても、・・三昼夜、サーリプッタは私へ、この意義を解答するだろう。
たとえ私が四昼夜、サーリプッタへこの意義を問うとしても、・・四昼夜、サーリプッタは私へ、この意義を解答するだろう。
たとえ私が五昼夜、サーリプッタへこの意義を問うとしても、・・五昼夜、サーリプッタは私へ、この意義を解答するだろう。
たとえ私が六昼夜、サーリプッタへこの意義を問うとしても、・・六昼夜、サーリプッタは私へ、この意義を解答するだろう。
たとえ七昼夜、様々な句、様々な理により私がサーリプッタへこの意味を問うても、サーリプッタは七昼夜でも様々な句、様々な理によりこの意味を私へ解答できるだろう。」と。
Sāvatthiyaṃ viharati.
Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi.
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca .
‘‘moḷiyaphagguno, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti.
Na hi nūna so āyasmā imasmiṃ dhammavinaye assāsamalatthāti.
Tena hāyasmā sāriputto imasmiṃ dhammavinaye assāsaṃ patto’’ti?
‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, kaṅkhāmī’’ti.
‘‘Āyatiṃ, panāvuso’’ti?
‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, vicikicchāmī’’ti.
Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘āyasmatā, bhante, sāriputtena aññā byākatā .
‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti.
Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi .
‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena sāriputtaṃ āmantehi .
‘satthā taṃ, āvuso sāriputta, āmantetī’’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca .
‘‘satthā taṃ, āvuso sāriputta, āmantetī’’ti.
‘‘Evaṃ, āvuso’’ti kho āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca .
‘‘saccaṃ kira tayā, sāriputta, aññā byākatā .
‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī’’ti?
‘‘Na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho [attho ca (syā. kaṃ. ka.)] vutto’’ti.
‘‘Yena kenacipi, sāriputta, pariyāyena kulaputto aññaṃ byākaroti, atha kho byākataṃ byākatato daṭṭhabba’’nti.
‘‘Nanu ahampi, bhante, evaṃ vadāmi .
‘na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho vutto’’’ti.
‘‘Sace taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ .
‘kathaṃ jānatā pana tayā, āvuso sāriputta, kathaṃ passatā aññā byākatā .
khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī’’ti?
‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ .
‘kathaṃ jānatā pana tayā, āvuso sāriputta, kathaṃ passatā aññā byākatā .
khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti;
evaṃ puṭṭhohaṃ [puṭṭho ahaṃ (syā. kaṃ.), puṭṭhāhaṃ (pī. ka.)], bhante, evaṃ byākareyyaṃ .
‘yaṃnidānā, āvuso, jāti, tassa nidānassa khayā khīṇasmiṃ khīṇāmhīti viditaṃ.
Khīṇāmhīti viditvā .
khīṇājāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyya’’nti.
‘‘Sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ .
‘jāti panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti?
Evaṃ puṭṭho taṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī’’ti?
‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ .
‘jāti panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti?
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ .
‘jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti.
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyya’’nti.
‘‘Sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ .
‘bhavo panāvuso sāriputta, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti?
Evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī’’ti?
‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ .
‘bhavo panāvuso sāriputta, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti?
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ .
‘bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti.
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyya’’nti.
‘‘Sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ .
‘upādānaṃ panāvuso…pe…
sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ .
taṇhā panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti?
Evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī’’ti?
‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ .
taṇhā panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti?
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ .
‘taṇhā kho, āvuso, vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā’ti.
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyya’’nti.
‘‘Sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ .
‘kathaṃ jānato pana te, āvuso sāriputta, kathaṃ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti.
Evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī’’ti?
‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ .
‘kathaṃ jānato pana te, āvuso sāriputta, kathaṃ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ .
‘tisso kho imā, āvuso, vedanā.
Katamā tisso?
Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.
Imā kho, āvuso, tisso vedanā aniccā.
Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti viditaṃ [viditā (ṭīkā)], yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti.
Evaṃ, puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyya’’nti.
‘‘Sādhu sādhu, sāriputta.
Ayampi kho, sāriputta, pariyāyo, etasseva atthassa saṃkhittena veyyākaraṇāya .
‘yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmi’’’nti.
‘‘Sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ .
‘kathaṃ vimokkhā pana tayā, āvuso sāriputta, aññā byākatā .
khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti?
Evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī’’ti?
‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ .
‘kathaṃ vimokkhā pana tayā, āvuso sāriputta, aññā byākatā .
khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti.
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ .
‘ajjhattaṃ vimokkhā khvāhaṃ, āvuso, sabbupādānakkhayā tathā sato viharāmi yathā sataṃ viharantaṃ āsavā nānussavanti, attānañca nāvajānāmī’ti.
Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyya’’nti.
‘‘Sādhu sādhu, sāriputta.
Ayampi kho sāriputta, pariyāyo etasseva atthassa saṃkhittena veyyākaraṇāya .
ye āsavā samaṇena vuttā tesvāhaṃ na kaṅkhāmi, te me pahīnāti na vicikicchāmī’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi .
‘‘pubbe appaṭisaṃviditaṃ maṃ, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṃ.
Yato ca kho me, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi, tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi .
divasaṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.
Rattiṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.
Rattindivaṃ [rattidivaṃ (ka.)] cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattindivampāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.
Dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya…pe…
dve rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ…pe…
tīṇi rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya…pe…
tīṇi rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ…pe…
cattāri rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya…pe…
cattāri rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ…pe…
pañca rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya…pe…
pañca rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ…pe…
cha rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya…pe…
cha rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ…pe…
satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī’’ti.
Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘āyasmatā, bhante, sāriputtena sīhanādo nadito .
pubbe appaṭisaṃviditaṃ maṃ, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṃ.
Yato ca kho me, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi, tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi .
divasaṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi;
rattiṃ cepi…pe…
rattindivaṃ cepi maṃ bhagavā…pe…
dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā…pe…
tīṇi…
cattāri…
pañca…
cha…
satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī’’ti.
‘‘Sā hi, bhikkhu, sāriputtassa dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā divasaṃ cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi,
divasampi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.
Rattiṃ cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya…pe…
rattindivaṃ cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, rattindivampi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya …
dve rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, dve rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya…
tīṇi rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, tīṇi rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya…
cattāri rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, cattāri rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya…
pañca rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, pañca rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya…
cha rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, cha rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya…
satta rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī’’ti.
[<10>]
