sn36.31『離肉経』Nirāmisasuttaṃ

‘‘Atthi, bhikkhave, sāmisā pīti, atthi nirāmisā pīti, atthi nirāmisā nirāmisatarā pīti; 「比丘たちよ、有肉喜悦があり、離肉喜悦があり、さらに離肉なる喜悦があり、
atthi sāmisaṃ sukhaṃ, atthi nirāmisaṃ sukhaṃ, atthi nirāmisā nirāmisataraṃ sukhaṃ;  有肉があり、離肉があり、さらに離肉なるがあり、
atthi sāmisā upekkhā, atthi nirāmisā upekkhā, atthi nirāmisā nirāmisatarā upekkhā;  有肉があり、離肉があり、さらに離肉なるがあり、
atthi sāmiso vimokkho, atthi nirāmiso vimokkho, atthi nirāmisā nirāmisataro vimokkho.  有肉解脱があり、離肉解脱があり、さらに離肉なる解脱があります。
Katamā ca, bhikkhave, sāmisā pīti?  それでは比丘たちよ、有肉喜悦とは何か?
Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.  比丘たちよ、これら五欲があります。
Katame pañca?  五とは何か。
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā…pe…  識られる、望ましい、所愛の、好ましい、愛しい、を近寄せ、魅了する諸色、 …中略…
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.  識られる、望ましい、所愛の、好ましい、愛しい、を近寄せ、魅了する諸接触です。
Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.  比丘たちよ、これらが五欲です。
Yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati pīti, ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāmisā pīti. 比丘たちよ、これら五欲縁りて生じる喜悦。これが有肉喜悦と呼ばれます。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā pīti?  それでは比丘たちよ、離肉喜悦とは何か?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.  比丘たちよ、ここに比丘は諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、ありある、遠離より生じた喜悦ある初禅成就して住します。
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.  寂滅ゆえに、内に明浄ある、統一した、なきなき、より生じた喜悦ある第二禅成就して住します。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, nirāmisā pīti. 比丘たちよ、これが離肉喜悦と呼ばれます。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā pīti?  それでは比丘たちよ、さらに離肉なる喜悦とは何か?
Yā kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, dosā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, mohā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato uppajjati pīti, ayaṃ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā pīti. 比丘たちよ、漏尽の比丘がから解脱した精査するとき、から解脱した精査するとき、から解脱した精査するときに生じる喜悦。これがさらに離肉なる喜悦と呼ばれます。
‘‘Katamañca, bhikkhave, sāmisaṃ sukhaṃ?  それでは比丘たちよ、有肉とは何か?
Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.  比丘たちよ、これら五欲があります。
Katame pañca?  五とは何か。
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā…pe…  識られる、望ましい、所愛の、好ましい、愛しい、を近寄せ、魅了する諸色、 …中略…
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.  識られる、望ましい、所愛の、好ましい、愛しい、を近寄せ、魅了する諸接触です。
Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.  比丘たちよ、これらが五欲です。
Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmisaṃ sukhaṃ. 比丘たちよ、これら五欲縁りて生じる。これが有肉と呼ばれます。
‘‘Katamañca, bhikkhave, nirāmisaṃ sukhaṃ?  それでは比丘たちよ、離肉とは何か?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.  比丘たちよ、ここに比丘は諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、ありある、遠離より生じた喜悦ある初禅成就して住します。
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.  寂滅ゆえに、内に明浄ある、統一した、なきなき、より生じた喜悦ある第二禅成就して住します。
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti –  喜悦退色ゆえに、ある者として住し、正知しつつによる体験し、聖者たちがそれを、
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. 念ある住者』と告げる第三禅成就して住します。
Idaṃ vuccati, bhikkhave, nirāmisaṃ sukhaṃ. これが離肉と呼ばれます。
‘‘Katamañca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataraṃ sukhaṃ?  それでは比丘たちよ、さらに離肉なるとは何か?
Yaṃ kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, dosā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, mohā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataraṃ sukhaṃ. 比丘たちよ、漏尽の比丘がから解脱した精査するとき、から解脱した精査するとき、から解脱した精査するときに生じる。これがさらに離肉なると呼ばれます。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, sāmisā upekkhā?  それでは比丘たちよ、有肉とは何か?
Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.  比丘たちよ、これら五欲があります。
Katame pañca?  五とは何か。
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā…pe…  識られる、望ましい、所愛の、好ましい、愛しい、を近寄せ、魅了する諸色、 …中略…
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.  識られる、望ましい、所愛の、好ましい、愛しい、を近寄せ、魅了する諸接触です。
Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.  比丘たちよ、これらが五欲です。
Yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati upekkhā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāmisā upekkhā. 比丘たちよ、これら五欲縁りて生じる。これが有肉と呼ばれます。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā upekkhā?  それでは比丘たちよ、離肉とは何か?
Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā, dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.  比丘たちよ、ここに比丘はゆえにゆえに、以前の消滅ゆえに、不苦不楽なる、により遍浄第四禅成就して住します。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, nirāmisā upekkhā. 比丘たちよ、これが離肉と呼ばれます。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā upekkhā?  それでは比丘たちよ、さらに離肉なるとは何か?
Yā kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, dosā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, mohā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato uppajjati upekkhā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisatarā upekkhā. 比丘たちよ、漏尽の比丘がから解脱した精査するとき、から解脱した精査するとき、から解脱した精査するときに生じる。これがさらに離肉なると呼ばれます。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, sāmiso vimokkho?  それでは比丘たちよ、有肉解脱とは何か?
Rūpappaṭisaṃyutto vimokkho sāmiso vimokkho. に関連した解脱が、有肉解脱です。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, nirāmiso vimokkho?  それでは比丘たちよ、離肉解脱とは何か?
Arūpappaṭisaṃyutto vimokkho nirāmiso vimokkho. 無色に関連した解脱が、離肉解脱です。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataro vimokkho?  それでは比丘たちよ、さらに離肉なる解脱とは何か?
Yo kho, bhikkhave, khīṇāsavassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, dosā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato, mohā cittaṃ vimuttaṃ paccavekkhato uppajjati vimokkho, ayaṃ vuccati, bhikkhave, nirāmisā nirāmisataro vimokkho’’ti.  比丘たちよ、漏尽の比丘がから解脱した精査するとき、から解脱した精査するとき、から解脱した精査するときに生じる解脱。これがさらに離肉なる解脱と呼ばれます」と。