| Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. | ある時、世尊はコーリヤ国のハリッダヴァサナというコーリヤ族の町に住されていた。 |
| Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasanaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. | さて多くの比丘が午前に着衣して、鉢と衣を持って、ハリッダヴァサナへ托鉢に入った。 |
| Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi . | そのとき、その比丘たちにはこの(思い)があった、 |
| ‘‘atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṃ. | 「ハリッダヴァサナで托鉢をなすにはまだ早すぎる。 |
| Yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’’ti. | 我々は異教の遍歴行者の僧園に近づいてみようか」と。 |
| Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu; | そこでその比丘たちは、異教の遍歴行者の僧園に近づいた。 |
| upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. | 近づくとその異教の遍歴行者たちと挨拶をした。 |
| Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. | 喜ばしい挨拶の話を交わしてから一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ . | 一隅に座ったその比丘たちに、異教の遍歴行者たちはこう言った。 |
| ‘‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti . | 「友よ、沙門ゴータマは、弟子たちへこのように法を説きます。 |
| ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; | 『さあ比丘たちよ、君たちは、智慧を弱める心の不純物である五蓋を捨て去りつつ、慈しみを伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、慈しみを伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住しなさい。 |
| Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; | 憐憫を伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、憐憫を伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住しなさい。 |
| Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; | 喜を伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharatha. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、喜を伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住しなさい。 |
| Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; | 捨を伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’’’ti. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、捨を伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住しなさい』と。 |
| ‘‘Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema . | 友よ、我々も弟子たちへこのように法を説きます。 |
| ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha…pe… | 『さあ友よ、君たちは、智慧を弱める心の不純物である五蓋を捨て去りつつ、慈しみを伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。 …中略… |
| karuṇāsahagatena cetasā… | 憐憫を伴う心をもって、 … |
| muditāsahagatena cetasā… | 喜を伴う心をもって、 … |
| upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; | 捨を伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、捨を伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住しなさい』と。 |
| Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ . | ここに友よ、沙門ゴータマと我々には、何の卓越、何の特性、何の差異があるというのか —— |
| dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani’’nti? | 説法と説法、あるいは指導と指導に?」と。 |
| Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu nappaṭikkosiṃsu. | するとその比丘たちは、異教の遍歴行者たちの所説に歓喜せず、反論もしなかった。 |
| Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu . | 歓喜せず、反論せず、座から起き上がると立ち去った。 |
| ‘‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’’ti. | 「我々は世尊のもとでこの所説の意味を理解するだろう」と。 |
| Atha kho te bhikkhū haliddavasane piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; | さてその比丘たちは、ハリッダヴァサナに托鉢に行って、食後に鉢食から退いて世尊のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. | 近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ . | 一隅に座ったその比丘たちは、世尊にこう言った。 |
| ‘‘Idha mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya haliddavasane piṇḍāya pavisimha. | 「尊者よ、ここに我々は午前に着衣して鉢と衣を持ってハリッダヴァサナへ托鉢に入りました。 |
| Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi . | 尊者よ、その我々にはこの(思い)がありました、 |
| ‘atippago kho tāva haliddavasane piṇḍāya carituṃ. | 『ハリッダヴァサナで托鉢をなすにはまだ早すぎる。 |
| Yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’’’ti. | 我々は異教の遍歴行者の僧園に近づいてみようか』と。 |
| ‘‘Atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha. | 尊者よ、そこで我々は、異教の遍歴行者の僧園に近づきました。近づくとその異教の遍歴行者たちと挨拶をしました。 |
| Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. | 喜ばしい挨拶の話を交わしてから一隅に座りました。 |
| Ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ . | 尊者よ、一隅に座った我々に、異教の遍歴行者たちはこう言いました。 |
| ‘‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti . | 『友よ、沙門ゴータマは、弟子たちへこのように法を説きます。 |
| ‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha…pe… | 『さあ比丘たちよ、君たちは、智慧を弱める心の不純物である五蓋を捨て去りつつ、慈しみを伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。 …中略… |
| karuṇāsahagatena cetasā … | 憐憫を伴う心をもって、 … |
| muditāsahagatena cetasā… | 喜を伴う心をもって、 … |
| upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; | 捨を伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’’’ti. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、捨を伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住しなさい』と。 |
| ‘‘Mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema . | 友よ、我々も弟子たちへこのように法を説きます。 |
| ‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha…pe… | 『さあ友よ、君たちは、智慧を弱める心の不純物である五蓋を捨て去りつつ、慈しみを伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。 …中略… |
| karuṇāsahagatena cetasā…pe… | 憐憫を伴う心をもって、 …中略… |
| muditāsahagatena cetasā…pe… | 喜を伴う心をもって、 …中略… |
| upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; | 捨を伴う心をもって一方向に行き渡らせて住しなさい。同様に第二の方向に、第三の方向に、第四の方向に。 |
| iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharathā’ti. | かくして上・下・横に、全方向に、あまねく、すべてを含む世界に、捨を伴う、広大な、偉大なる、無量の、怨みなく、悪意なき心をもって、行き渡らせて住しなさい』と。 |
| Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ, dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani’’nti? | ここに友よ、沙門ゴータマと我々には、何の卓越、何の特性、何の差異があるというのか —— 説法と説法、あるいは指導と指導に?』と。 |
| Atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha . | そこで尊者よ、我々はその異教徒の遍歴行者の所説に歓喜せず、反論もしませんでした。歓喜せず、反論せず、座から起き上がると立ち去りました。 |
| ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’ti. | 『我々は世尊のもとでこの所説の意味を理解するだろう』」と。 |
| ‘‘Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā . | 「比丘たちよ、このように説く異教徒の遍歴行者たちは、次のように言われるべきです。 |
| ‘kathaṃ bhāvitā panāvuso, mettācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? | 『では友よ、慈しみによる心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか? |
| Kathaṃ bhāvitā panāvuso, karuṇācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? | また友よ、憐憫による心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか? |
| Kathaṃ bhāvitā panāvuso, muditācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? | また友よ、喜による心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか? |
| Kathaṃ bhāvitā panāvuso, upekkhācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā’’’ti? | また友よ、捨による心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか?』と。 |
| Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. | 比丘たちよ、このように問われた異教の遍歴行者たちは返答もできず、さらなる困惑に陥るでしょう。 |
| Taṃ kissa hetu? | それはなぜか? |
| Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. | 比丘たちよ、それは境域にないからです。 |
| ‘‘Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā’’. | 比丘たちよ、私は神々、魔、梵天を含む世界、沙門、婆羅門、王を含む人々のうちに、これらの問いの解答によって心を満たすことのできる者を見ません —— 如来、如来の弟子、またはそこから聞いた者を除いて。 |
| ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, mettācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? | では比丘たちよ、慈しみによる心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか? |
| Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… | 比丘たちよ、ここに比丘は慈しみを伴う念覚支を修養し …中略… |
| mettāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. | 慈しみを伴う捨覚支を修養し、遠離に寄せ、離貪に寄せ、滅に寄せ、棄捨に推移します。 |
| So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. | もし彼が『可意に対して厭意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて厭意の想ある者として住します。1) |
| Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. | もし『厭意に対して可意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて可意の想ある者として住します。2) |
| Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. | もし『可意に対しても厭意に対しても、厭意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて厭意の想ある者として住します。3) |
| Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. | もし『厭意に対しても可意に対しても、可意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて可意の想ある者として住します。4) |
| Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako ca tattha viharati sato sampajāno, subhaṃ vā kho pana vimokkhaṃ upasampajja viharati. | もし『可意と厭意、その両方を完全に退けて、捨ある者として念じ正知しつつ住しよう』と望むなら、そこにおいて、捨ある者として念じ正知しつつ住する。あるいは清浄なる解脱を成就して住します。 |
| Subhaparamāhaṃ, bhikkhave, mettācetovimuttiṃ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato. | 比丘たちよ、ここで智慧ある比丘がさらに上の解脱を看破しないとき、私は、慈しみによる心解脱は清浄が最上であると説きます。 |
| ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, karuṇācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? | では比丘たちよ、憐憫による心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか? |
| Idha, bhikkhave, bhikkhu karuṇāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… | 比丘たちよ、ここに比丘は憐憫を伴う念覚支を修養し …中略… |
| karuṇāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. | 憐憫を伴う捨覚支を修養し、遠離に寄せ、離貪に寄せ、滅に寄せ、棄捨に推移します。 |
| So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… | もし彼が『可意に対して厭意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて厭意の想ある者として住します。 …中略… |
| sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. | もし『可意と厭意、その両方を完全に退けて、捨ある者として念じ正知しつつ住しよう』と望むなら、そこにおいて、捨ある者として念じ正知しつつ住します。 |
| Sabbaso vā pana rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. | あるいは、あらゆる色想の超越ゆえに有対想の消滅ゆえに種々想の不作意ゆえに『虚空は無辺なり』という虚空無辺処を成就して住します。 |
| Ākāsānañcāyatanaparamāhaṃ, bhikkhave, karuṇācetovimuttiṃ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato. | 比丘たちよ、ここで智慧ある比丘がさらに上の解脱を看破しないとき、私は、憐憫による心解脱は虚空無辺処が最上であると説きます。 |
| ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, muditācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? | では比丘たちよ、喜による心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか? |
| Idha, bhikkhave, bhikkhu muditāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… | 比丘たちよ、ここに比丘は喜を伴う念覚支を修養し …中略… |
| muditāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. | 喜を伴う捨覚支を修養し、遠離に寄せ、離貪に寄せ、滅に寄せ、棄捨に推移します。 |
| So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati …pe… | もし彼が『可意に対して厭意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて厭意の想ある者として住します。 …中略… |
| sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. | もし『可意と厭意、その両方を完全に退けて、捨ある者として念じ正知しつつ住しよう』と望むなら、そこにおいて、捨ある者として念じ正知しつつ住します。 |
| Sabbaso vā pana ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. | あるいは、あまねく虚空無辺処を超越して『識は無辺なり』という、識無辺処を成就して住します。 |
| Viññāṇañcāyatanaparamāhaṃ, bhikkhave, muditācetovimuttiṃ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato. | 比丘たちよ、ここで智慧ある比丘がさらに上の解脱を看破しないとき、私は、喜による心解脱は識無辺処が最上であると説きます。 |
| ‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, upekkhācetovimutti, kiṃgatikā hoti, kiṃparamā, kiṃphalā, kiṃpariyosānā? | では比丘たちよ、捨による心解脱はいかに修養され、いかなる行き先をもち、何が最上で、何が果となり、何が完了なのか? |
| Idha, bhikkhave, bhikkhu upekkhāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… | 比丘たちよ、ここに比丘は、捨を伴う念覚支を修養し、遠離に寄せ、離貪に寄せ、滅に寄せ、棄捨に推移します。 …中略… |
| upekkhāsahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. | 捨を伴う捨覚支を修養し、遠離に寄せ、離貪に寄せ、滅に寄せ、棄捨に推移します。 |
| So sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. | もし彼が『可意に対して厭意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて厭意の想ある者として住します。 |
| Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. | もし『厭意に対して可意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて可意の想ある者として住します。 |
| Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. | もし『可意に対しても厭意に対しても、厭意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて厭意の想ある者として住します。 |
| Sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. | もし『厭意に対しても可意に対しても、可意の想ある者として住しよう』と望むなら、そこにおいて可意の想ある者として住します。 |
| Sace ākaṅkhati ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. | もし『可意と厭意、その両方を完全に退けて、捨ある者として念じ正知しつつ住しよう』と望むなら、そこにおいて、捨ある者として念じ正知しつつ住します。 |
| Sabbaso vā pana viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. | あるいは、あまねく識無辺処を超越して『何もない』という無所有処を成就して住します。 |
| Ākiñcaññāyatanaparamāhaṃ, bhikkhave, upekkhācetovimuttiṃ vadāmi, idhapaññassa bhikkhuno uttarivimuttiṃ appaṭivijjhato’’ti. | 比丘たちよ、ここで智慧ある比丘がさらに上の解脱を看破しないとき、私は、捨による心解脱は無所有処が最上であると説きます」と。 |