mn32(1) 『牛角林大経(1)』 (ぎゅうかくりんだいきょう、 Mahāgosiṅgasuttaṃ、マハーゴーシンガ・スッタ)
私はこのように聞いた。
ある時、世尊はゴーシンガのサーラ樹林園に、数多くのそれぞれ証知された1)長老弟子たちと一緒に住されていた。
サーリプッタ尊者、マハーモッガッラーナ尊者、マハーカッサパ尊者、アヌルッダ尊者、レーヴァタ尊者、アーナンダ尊者、そして他の、数多くのそれぞれ証知された長老弟子たちと共に。
さてマハーモッガッラーナ尊者は、夕刻に独坐から立ち上がってマハーカッサパ尊者のもとに近づいた。
近づいてマハーカッサパ尊者にこう言った。
「友カッサパよ、行きましょう、サーリプッタ尊者に法を聞くため近づきましょう」と。
「そうしましょう、友よ」と、マハーカッサパ尊者は、マハーモッガッラーナ尊者に同意した。
そしてマハーモッガッラーナ尊者、マハーカッサパ尊者、アヌルッダ尊者はサーリプッタ尊者に法を聞くため近づいた。
アーナンダ尊者は、マハーモッガッラーナ尊者、マハーカッサパ尊者、アヌルッダ尊者がサーリプッタ尊者に法の聴聞のため近づくのを見た。
見て、レーヴァタ尊者のもとに近づいた。
近づくとレーヴァタ尊者にこう言った、
「友レーヴァタよ、かの善人たちはサーリプッタ尊者に法を聞くため近づいています。
友レーヴァタよ、行きましょう、サーリプッタ尊者に法を聞くため近づきましょう」と。
「そうしましょう、友よ」と、レーヴァタ尊者は、アーナンダ尊者に同意した。
そこでレーヴァタ尊者、アーナンダ尊者はサーリプッタ尊者に法を聞くため近づいた。
サーリプッタ尊者は、レーヴァタ尊者、アーナンダ尊者が遠くから来るのを見た。
見て、アーナンダ尊者にこう言った。
「アーナンダ尊者は来て下さい。
世尊の随侍であり、世尊のもとで生活するアーナンダ尊者はよく来られた。
友アーナンダよ、ゴーシンガのサーラ樹林園の月明かりの夜は楽しげであり、すべてのサーラ樹は満開で、まるで天の芳香が吹くようです。
友アーナンダよ、どのような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝くのですか?」と。
「友サーリプッタよ、ここに多聞の比丘、所聞の保持者、所聞の蓄積者がいる(とします。)
およそ、はじめ善く中間も善く結末も善い、意味と表現をそなえた、
完全に円満で遍浄な梵行を宣言するそれらの諸法、
彼には、そのような諸法が多く聞かれ、保持され、語により積まれ、意により熟考され、見によりよく看破されている。
彼は随眠の根絶のため、絶え間なき円満な字句により、四衆に法を示します。
友サーリプッタよ、このような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝きます」と。
そう言われて、サーリプッタ尊者はレーヴァタ尊者にこう言った。
「友レーヴァタよ、アーナンダ尊者により、自らの弁才に従って解答がなされました。
ではそこで我々はレーヴァタ尊者に質問します。
友レーヴァタよ、ゴーシンガのサーラ樹林園の月明かりの夜は楽しげであり、すべてのサーラ樹は満開で、まるで天の芳香が吹くようです。
友レーヴァタよ、どのような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝くのですか?」と。
「友サーリプッタよ、ここに独坐を喜び、独坐を愉しみ、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ比丘がいます。
友サーリプッタよ、このような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝きます」と。
そう言われて、サーリプッタ尊者はアヌルッダ尊者にこう言った。
「友アヌルッダよ、レーヴァタ尊者により、自らの弁才に従って解答がなされました。
ではそこで我々はアヌルッダ尊者に質問します。
友アヌルッダよ、ゴーシンガのサーラ樹林園の月明かりの夜は楽しげであり、すべてのサーラ樹は満開で、まるで天の芳香が吹くようです。
友アヌルッダよ、どのような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝くのですか?」と。
「友サーリプッタよ、ここに比丘は人間を超えた清浄な天眼により千の世界を返り見ます。
友サーリプッタよ、まるで眼ある人が高殿の最上階に行って千の先端の円輪を返り見るように。
まさにそのように友サーリプッタよ、比丘は人間を超えた清浄な天眼により千の世界を返り見ます。
友サーリプッタよ、このような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝きます」と。
そう言われて、サーリプッタ尊者はマハーカッサパ尊者にこう言った。
友カッサパよ、アヌルッダ尊者により、自らの弁才に従って解答がなされました。
ではそこで我々はマハーカッサパ尊者に質問します。
友カッサパよ、ゴーシンガのサーラ樹林園の月明かりの夜は楽しげであり、すべてのサーラ樹は満開で、まるで天の芳香が吹くようです。
友カッサパよ、どのような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝くのですか?」と。
「友サーリプッタよ、ここに比丘が自ら林住者で林住をたたえる者であり、自ら常乞食者で常乞食をたたえる者であり、自ら糞拭衣者で糞拭衣を着ることをたたえる者であり、
自ら三衣者で三衣を着ることをたたえる者であり、自ら少欲者で少欲をたたえる者であり、自ら満足した者で満足をたたえる者であり、自ら独居者で独居をたたえる者であり、
自ら関わりなき者で不交際をたたえる者であり、自ら精進に励む者で精進努力をたたえる者であり、自ら戒具足者で戒具足をたたえる者であり、自ら定具足者で定具足をたたえる者であり、
自ら慧具足者で慧具足をたたえる者であり、自ら解脱具足者で解脱具足をたたえる者であり、自ら解脱智見具足者で解脱智見具足をたたえる者です。
友サーリプッタよ、このような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝きます」と。
そう言われて、サーリプッタ尊者はマハーモッガッラーナ尊者にこう言った。
友モッガッラーナよ、マハーカッサパ尊者により、自らの弁才に従って解答がなされました。
ではそこで我々はマハーモッガッラーナ尊者に質問します。
友モッガッラーナよ、ゴーシンガのサーラ樹林園の月明かりの夜は楽しげであり、すべてのサーラ樹は満開で、まるで天の芳香が吹くようです。
友モッガッラーナよ、どのような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝くのですか?」と。
「友サーリプッタよ、ここに二人の比丘が対法2)の話を語り、彼らは互いに質問を問い、互いの質問を問われた者が答え、そして行き詰まることなく、彼らの法話は進歩したものとなります。
友サーリプッタよ、このような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝きます」と。
さてマハーモッガッラーナ尊者は、サーリプッタ尊者にこう言った。
「友サーリプッタよ、我々全員により、自らの弁才に従って解答がなされました。
ではそこで我々はサーリプッタ尊者に質問します。
友サーリプッタよ、ゴーシンガのサーラ樹林園の月明かりの夜は楽しげであり、すべてのサーラ樹は満開で、まるで天の芳香が吹くようです。
サーリプッタ尊者よ、どのような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝くのですか?」と。
「友モッガッラーナよ、ここに比丘は心を自在に転じさせます。比丘が心の支配により転じるのではなく。
彼が午前に住することを望む住法の等至、その住法の等至により彼は午前に住します。3)
彼が昼時に住することを望む住法の等至、その住法の等至により彼は昼時に住します。
彼が夕刻に住することを望む住法の等至、その住法の等至により彼は夕刻に住します。
たとえば友モッガッラーナよ、王や王の大臣には様々に染めた衣服の満載した衣類箱があります。
彼が午前に着ることを望む一対の衣服、その一対の衣服を彼は午前に着ます。
彼が昼時に着ることを望む一対の衣服、その一対の衣服を彼は昼時に着ます。
彼が夕刻に着ることを望む一対の衣服、その一対の衣服を彼は夕刻に着ます。
まさにそのように友モッガッラーナよ、比丘は心を自在に転じさせます。比丘が心の支配により転じるのではなく。
彼が午前に住することを望む住法の等至、その住法の等至により彼は午前に住します。
彼が昼時に住することを望む住法の等至、その住法の等至により彼は昼時に住します。
彼が夕刻に住することを望む住法の等至、その住法の等至により彼は夕刻に住します。
友モッガッラーナよ、このような比丘によりゴーシンガのサーラ樹林園は輝きます」と。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ .
āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca .
‘‘āyāmāvuso, kassapa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā’’ti.
‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi.
Atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya.
Addasā kho āyasmā ānando āyasmantañca mahāmoggallānaṃ āyasmantañca mahākassapaṃ āyasmantañca anuruddhaṃ yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamante dhammassavanāya.
Disvāna yenāyasmā revato tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca .
‘‘upasaṅkamantā kho amū, āvuso [āyasmantāvuso (ka.)] revata, sappurisā yenāyasmā sāriputto tena dhammassavanāya.
Āyāmāvuso revata, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā’’ti.
‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā revato āyasmato ānandassa paccassosi.
Atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya.
Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante.
Disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca .
‘‘etu kho āyasmā ānando!
Svāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa!
Ramaṇīyaṃ, āvuso ānanda, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā [sabbapāliphullā (sī.)] sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti;
kathaṃrūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti?
‘‘Idhāvuso sāriputta, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo.
Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā;
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā [dhatā (sī. syā. kaṃ. pī.)], vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
So catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi [appabaddhehi (sī. pī.)] anusayasamugghātāya.
Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti.
Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ revataṃ etadavoca .
‘‘byākataṃ kho, āvuso revata, āyasmatā ānandena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ.
Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma .
‘ramaṇīyaṃ, āvuso revata, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti;
kathaṃrūpena, āvuso revata, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’’ti?
‘‘Idhāvuso sāriputta, bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṃ.
Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti.
Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca .
‘‘byākataṃ kho, āvuso anuruddha, āyasmatā revatena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ.
Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchāma .
‘ramaṇīyaṃ, āvuso anuruddha, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti;
kathaṃrūpena, āvuso anuruddha, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’’ti?
‘‘Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi.
Seyyathāpi, āvuso sāriputta, cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ volokeyya;
evameva kho, āvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi.
Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti.
Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca .
‘‘byākataṃ kho, āvuso kassapa, āyasmatā anuruddhena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ.
Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma .
‘ramaṇīyaṃ, āvuso kassapa, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti;
kathaṃrūpena, āvuso kassapa, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’’ti?
‘‘Idhāvuso sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paṃsukūliko hoti paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī,
attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī,
attanā ca asaṃsaṭṭho hoti asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo hoti vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī,
attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī.
Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti.
Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca .
‘‘byākataṃ kho, āvuso moggallāna, āyasmatā mahākassapena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ.
Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma .
‘ramaṇīyaṃ, āvuso moggallāna, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti;
kathaṃrūpena, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’’ti?
‘‘Idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti, te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti [saṃsārenti (ka.)], dhammī ca nesaṃ kathā pavattinī hoti.
Evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca .
‘‘byākataṃ kho, āvuso sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ.
Tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ pucchāma .
‘ramaṇīyaṃ, āvuso sāriputta, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti;
kathaṃrūpena, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’’ti?
‘‘Idhāvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati.
So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati;
yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ [majjhantikasamayaṃ (sī. syā. kaṃ. pī. ka.)] viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati;
yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati.
Seyyathāpi, āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa.
So yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya;
yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ majjhanhikasamayaṃ pārupeyya;
yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya.
Evameva kho, āvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati.
So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati;
yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati;
yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati.
Evarūpena kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti.
