mn35(3) 『薩遮迦小経(3)』 (さっしゃかしょうきょう、 Cūḷasaccakasuttaṃ、チューラサッチャカ・スッタ)
「たとえばアッギヴェッサナよ、心材を求め心材を探し心材の探求をしている男が、鋭い斧を持って森に入るとしよう。
彼はそこで、まっすぐで若い、背の高い種の、大きいバナナの幹を見る。
彼はこれを根元で切ってから頂部で切る。頂部で切ってから葉ざやを剥ぐ。
彼はそこで葉ざや・樹皮を剥いで辺材も得られないのに、どうして芯材を(得られるだろう)。
まさにそのようにアッギヴェッサナよ、君は私により自分の説について審問され問い詰められ勧告された、空虚でからっぽの罪過者である。
しかしアッギヴェッサナよ、君によりヴェーサーリーの会衆への言葉が語られた、
『私は僧伽をもち、会衆をもち、会衆の師であり、阿羅漢、正等覚者を自称する沙門や婆羅門に、およそ私の論によって論を交わして震えず、震動せず、震え上がらず、その者の脇の下から汗がでない者を見出さない。
たとえ私が思なき柱に論によって論を交わそうとも、それさえ私の論によって論を交わしたら震え、震動し、震え上がるだろう。
まして生身の人なら言うまでもない』と。
しかしアッギヴェッサナよ、君の額から放たれたいくらかの汗粒が上衣を通り抜け地面に溜まっている。
そしてアッギヴェッサナよ、いま私には、身に汗はない」と。
といって世尊はその会衆に、美しい姿の1)身を開示された。
このように説かれて、ニガンタ派のサッチャカは、沈黙しながら当惑し落胆して俯いて落ち込み応答できずに座った。
さてリッチャヴィ族のドゥンムカはニガンタ派のサッチャカが沈黙しながら当惑し落胆して俯いて落ち込み応答できないと知って、世尊にこう言った。
「世尊よ、私に比喩がひらめきました」と。
「ドゥンムカよ、それを明らかにしなさい。」と、世尊は言われた。
「尊者よ、たとえば村や町の遠くない所に蓮池があり
そこに蟹がいるとします。
そして、尊者よ、多くの少年少女たちがその村、町から出てその蓮池に近づき、
近づいてその蟹を水から引き上げて陸に立たせます。
尊者よ、その蟹がそのはさみを向けてくるたびに、彼ら少年、少女たちは木切れ、小石によりそれを切断し、裂き、割ってしまうでしょう。
このように尊者よ、その蟹は、すべてのはさみが切断され、裂かれ、割られたとき、かつてのようにその蓮池に再び下りることは不可能です。
尊者よ、まさにそのようにニガンタ派のサッチャカの歪み、ねじれた諸々の曲説、それらすべてが、世尊により切断され、裂かれ、割られました。
尊者よ、もはやニガンタ派のサッチャカはふたたび世尊に近づくこと、すなわち討論を志望することは不可能です」と。
こう言われた時、ニガンタ派のサッチャカはリッチャヴィ族のドゥンムカにこう言った。
「ドゥンムカよ、君は待ちなさい。ドゥンムカよ、君は待ちなさい。私は君と談話しているのではありません。ここで私はゴータマ尊者と談話しています。
尊者ゴータマよ、他の種々の沙門・婆羅門たちへのその私の言葉は放っておきましょう。
冗談を喋ったと思いください。
<BOOKMARK:a>ではいったい友ゴータマの弟子はどれほどで教えをなし、訓誡により懺悔し、師の教えにおいて迷いを超え、疑惑を離れ、自信を得て、他(の教え)に縁らず住するのですか?」と。
「ここにアッギヴェッサナよ、私の弟子はおよそ何の色であれ、過去・未来・現在の、内の・外の、粗雑な・微細な、劣った・優れた、遠く・近くのすべての色を『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、それをこのように如実に、正しい智慧で見る。
およそ何の受であれ、 … 中略 …
およそ何の想であれ、 … 中略 …
およそ何の諸行であれ、 … 中略 …
およそ何の識であれ、過去・未来・現在の、内の・外の、粗雑な・微細な、劣った・優れた、遠く・近くのすべての識を、
『これは私のものではない。これは私ではない。これは私の我ではない。』と、それを如実に正しい智慧で見る。
アッギヴェッサナよ、これほどで私の弟子は教えをなし、訓誡により懺悔し、師の教えにおいて迷いを超え、疑惑を離れ、自信を得て、他(の教え)に縁らず住する」と。
「では尊者ゴータマよ、比丘はどれほどで阿羅漢、漏尽者、完成者、なすべきがなされた者、荷が下ろされた者、善利に達した者、有の結縛の尽き果てた者、正しき開悟者、解脱者なのですか?」と。
「アッギヴェッサナよ、ここに比丘はおよそ何の色であれ、過去・未来・現在の、内の・外の、粗雑な・微細な、劣った・優れた、遠く・近くのすべての色を『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、それをこのように如実に正しい智慧で見て、取着せず解脱した者となり、
およそ何の受であれ、 … 中略 …
およそ何の想であれ、 … 中略 …
およそ何の諸行であれ、 … 中略 …
およそ何の識であれ、過去・未来・現在の、内の・外の、粗雑な・微細な、劣った・優れた、遠く・近くのすべての識を『これは私のものではない、これは私ではない、これは私の我ではない』と、それをこのように如実に正しい智慧で見て、取着せず解脱した者となる。
アッギヴェッサナよ、比丘はこれほどで阿羅漢、漏尽者、完成者、なすべきがなされた者、荷が下ろされた者、善利に達した者、有の結縛の尽き果てた者、正しき開悟者、解脱者となる。
このように心が解脱した比丘は三つの無上を具えている。
見の無上、行道の無上、解脱の無上である。
アッギヴェッサナよ、そのように心が解脱した比丘は如来を恭敬し尊重し奉事し仕える、
『かの世尊は仏陀であり、覚りへの法を示される。かの世尊は調御されており、調御への法を示される。かの世尊は静まっており、寂止への法を示される。かの世尊は渡られて、渡るための法を示される。かの世尊は般涅槃されて、般涅槃への法を示される。』」と。
このように言われたニガンタ派のサッチャカは、世尊にこう言った。
「尊者ゴータマよ、私はじつに厚顔であり、私は大胆でした。私がゴータマ尊者を言葉により言葉で手出しできると思ったことは。
尊者ゴータマよ、さかりのついた象に手を出しても(なお)人には平穏な状態がありえますが、ゴータマ尊者に手を出して平穏な状態はありえません。
尊者ゴータマよ、燃え上がった火の塊に手を出しても(なお)人には平穏な状態がありえますが、ゴータマ尊者に手を出して平穏な状態はありえません。
尊者ゴータマよ、恐るべき毒のある毒蛇に手を出しても(なお)人には平穏な状態がありえますが、ゴータマ尊者に手を出して平穏な状態はありえません。
尊者ゴータマよ、私はじつに厚顔であり、私は大胆でした。私がゴータマ尊者を言葉により言葉で手出しできると思ったことは。
ゴータマ尊者は翌日、比丘僧伽と共に私の食事をお受け下さい。
世尊は、沈黙をもって同意された。
さてニガンタ派のサッチャカは世尊の承認を知ると、かのリッチャヴィ族たちに呼びかけた。
リッチャヴィの尊者たちよ、私の(言葉を)聞いて下さい。私は沙門ゴータマを翌日、比丘僧伽と共に招きました。
ですからそれにふさわしいような(食を)私に持って来て下さい」と。
そこで、かのリッチャヴィ族たちはそのニガンタ派のサッチャカへ五百ほどの壺料理を施食として持ってきた。
さてニガンタ派のサッチャカは自分の園林に優れた、噛みごたえのある、ふさわしい食を準備させると、適時に世尊へ伝えさせた。
「尊者ゴータマよ、時間です。食事が準備されました」と。
さて世尊は、午前に着衣して、鉢と衣を持ってニガンタ派のサッチャカの園林に近づかれた。
近づくと用意された座処に比丘僧伽と共に座られた。
そこでニガンタ派のサッチャカは優れた、噛みごたえのある、ふさわしい食により仏陀をはじめとする比丘僧伽に自らの手で給仕し満足させた。
そしてニガンタ派のサッチャカは、食して鉢を手から下ろされた世尊に、別の低い座処を取り一隅に座った。
一隅に座ったニガンタ派のサッチャカは、世尊にこう言った。
「尊者ゴータマよ、この布施における功徳と功徳の大地。それが施与者たちの幸福になりますように」と。
「アッギヴェッサナよ、およそ君のような貪が離れず瞋が離れず痴が離れていない供養される者によるもの、それは施与者たちのものとなり、
アッギヴェッサナよ、およそ私のような貪なき瞋なき痴なき供養される者によるもの、それは君のものになるだろう。2)」と。
‘‘Seyyathāpi, aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ [kudhāriṃ (syā. kaṃ. ka.)] ādāya vanaṃ paviseyya.
So tattha passeyya mahantaṃ kadalikkhandhaṃ ujuṃ navaṃ akukkukajātaṃ [akukkuṭajātaṃ (syā. kaṃ.)].
Tamenaṃ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṃ vinibbhujeyya [vinibbhujjeyya (ka.)].
So tattha pattavaṭṭiṃ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṃ?
Evameva kho tvaṃ, aggivessana, mayā sakasmiṃ vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho.
Bhāsitā kho pana te esā, aggivessana, vesāliyaṃ parisati vācā .
‘nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ, api arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ, yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṃ.
Thūṇaṃ cepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya.
Ko pana vādo manussabhūtassā’ti?
Tuyhaṃ kho pana, aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaṅgaṃ vinibhinditvā bhūmiyaṃ patiṭṭhitāni.
Mayhaṃ kho pana, aggivessana, natthi etarahi kāyasmiṃ sedo’’ti.
Iti bhagavā tasmiṃ [tassaṃ (?)] parisati suvaṇṇavaṇṇaṃ kāyaṃ vivari.
Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘upamā maṃ, bhagavā, paṭibhātī’’ti.
‘‘Paṭibhātu taṃ, dummukhā’’ti bhagavā avoca.
‘‘Seyyathāpi, bhante, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī.
Tatrāssa kakkaṭako.
Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṃ;
upasaṅkamitvā taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā taṃ kakkaṭakaṃ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṃ.
Yaññadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṃ abhininnāmeyya taṃ tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyuṃ sambhañjeyyuṃ sampalibhañjeyyuṃ.
Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṃ pokkharaṇiṃ puna otarituṃ, seyyathāpi pubbe.
Evameva kho, bhante, yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni [vipphanditāni kānici kānici tāni (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni;
abhabbo ca dāni, bhante, saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ yadidaṃ vādādhippāyo’’ti.
Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṃ licchaviputtaṃ etadavoca .
‘‘āgamehi tvaṃ, dummukha, āgamehi tvaṃ, dummukha ( ) [(mukharosi tvaṃ dummukha) (syā. kaṃ.)] na mayaṃ tayā saddhiṃ mantema, idha mayaṃ bhotā gotamena saddhiṃ mantema.
‘‘Tiṭṭhatesā, bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vācā.
Vilāpaṃ vilapitaṃ maññe.
Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī’’ti?
‘‘Idha, aggivessana, mama sāvako yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati;
yā kāci vedanā…pe…
yā kāci saññā…pe…
ye keci saṅkhārā…pe…
yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.
Ettāvatā kho, aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī’’ti.
‘‘Kittāvatā pana, bho gotama, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto’’ti?
‘‘Idha, aggivessana, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti;
yā kāci vedanā…pe…
yā kāci saññā…pe…
ye keci saṅkhārā…pe…
yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.
Ettāvatā kho, aggivessana, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto.
Evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti .
dassanānuttariyena, paṭipadānuttariyena, vimuttānuttariyena.
Evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti garuṃ karoti māneti pūjeti .
buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṃ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetī’’ti.
Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘mayameva, bho gotama, dhaṃsī, mayaṃ pagabbā, ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha.
Siyā hi, bho gotama, hatthiṃ pabhinnaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.
Siyā hi, bho gotama, pajjalitaṃ [jalantaṃ (sī. pī.)] aggikkhandhaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.
Siyā hi, bho gotama, āsīvisaṃ ghoravisaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo.
Mayameva, bho gotama, dhaṃsī, mayaṃ pagabbā, ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha.
Adhivāsetu [adhivāsetu ca (pī. ka.)] me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā te licchavī āmantesi .
‘‘suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena.
Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṃ maññeyyāthā’’ti.
Atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṃ abhihariṃsu.
Atha kho nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi .
‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘yamidaṃ, bho gotama, dāne puññañca puññamahī ca taṃ dāyakānaṃ sukhāya hotū’’ti.
‘‘Yaṃ kho, aggivessana, tādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma avītarāgaṃ avītadosaṃ avītamohaṃ, taṃ dāyakānaṃ bhavissati.
Yaṃ kho, aggivessana, mādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ, taṃ tuyhaṃ bhavissatī’’ti.
