mn40 『馬邑小経』 ばろしょうきょう、 Cūḷaassapura-sutta、チューラアッサプラ・スッタ)

 私はこのように聞いた。
 ある時、世尊はアンガ国に住されていた。アンガ国のアッサプラという町である。
 そのとき世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ」と。
「尊者よ」と、その比丘たちは世尊へ応じた。
 世尊はこう言われた。
「比丘たちよ、人々は君たちを『沙門、沙門』と呼ぶ
 しかも君たちは『君たちは誰だ』と問われたとき、『我々は沙門である』と自称する。
 比丘たちよ、その君たちにはこのような呼称があり、このような自称がある。
『およそ沙門には相応し行道がある。我々はそれを行道しよう。
 そうすれば我々のこの呼称真実となり、そして自称は事実である。
 そして我々は外衣、鉢食坐臥処、病人必需薬、資具を享受し、彼らの我々へのそれらの行いは大果大益あるものとなり、そして我々のこの出家もまさに不毛でなく果実・成果あるものとなる』と。
 比丘たちよ、このように君たちは学ぶべきである。
 それでは比丘たちよ、どのように比丘は相応し行道行道した沙門でないのか?
 比丘たちよ、およそどの比丘であろうと、その羨望ある者(比丘)の羨望が未であり、悪意ある悪意が未であり、怒りある者の怒りが未であり、恨みある者の恨みが未であり、ある者のが未であり、意地悪な者の意地悪が未であり、
 嫉妬ある者の嫉妬が未であり、物惜しみする者の物惜しみが未であり、狡猾な者の狡猾さが未であり、たぶらかす者のたぶらかしが未であり、欲求の者の欲求が未であり、邪見者の邪見が未である。
 比丘たちよ、これらの沙門のよごれの、沙門の過失の、沙門の過患の、苦界となる原因の、悪趣感受されるものの未ゆえに『相応し行道行道した沙門ではない』と私は説く。
 たとえば比丘たちよ、双方の切っ先が鋭利に水研ぎされたマタジャという種類の武器がある。
 それは重衣によってよく覆われ、包まれている。
 比丘たちよ、私はこの比丘の出家を、このようなたとえで説く。
 比丘たちよ、私は重衣者の重衣の保持程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は裸形者の裸形程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は塵垢行者の塵垢程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は沐浴行者の沐浴程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は樹下行者の樹下(生活)程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は露地行者の露地(生活)程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は常立行者の常立(生活)程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は巡回食行者の1) の巡回食程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は真言読誦者の真言読誦程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、私は結髪行者結髪保持程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、もし重衣者の重衣の保持程度で羨望ある者の羨望じられるなら、悪意ある悪意じられるなら、
 怒りある者の怒りじられるなら、恨みある者の恨みじられるなら、ある者のじられるなら、意地悪な者の意地悪じられるなら、嫉妬ある者の嫉妬がじられるなら、
 物惜しみする者の物惜しみじられるなら、狡猾な者の狡猾さがじられるなら、たぶらかす者のたぶらかしがじられるなら、欲求者の悪しき欲求じられるなら、
 邪見者の邪見じられるなら、ただちに友や仲間、親族、血縁者たちは、その生まれた(子)に重衣を着せ、まさに重衣者たることを受持させるべきである。
『さあ、最高に好運な(子)よ、君は重衣者になれ。君が重衣を着るならば、重衣の保持だけで羨望ある者の羨望じられ、悪意ある悪意じられ、怒りある者の怒りじられ、恨みある者の恨みじられ、ある者のじられ、
 意地悪な者の意地悪じられ、嫉妬ある者の嫉妬がじられ、物惜しみする者の物惜しみじられ、狡猾な者の狡猾さがじられ、たぶらかす者のたぶらかしがじられ、欲求者の悪しき欲求じられ、邪見者の邪見じられるのだ』と。
 しかし比丘たちよ、私はここに、羨望ある、悪意ある、怒りある、恨みある、ある、意地悪な、嫉妬ある、物惜しみする、へつらう、たぶらかす、欲求ある、邪見者である一部の重衣者を見る。それゆえ重衣者の重衣の保持程度によって沙門であるとは言わない。
 比丘たちよ、もし裸形者の  …中略…
 比丘たちよ、もし塵垢行者の  …中略…
 比丘たちよ、もし沐浴行者の  …中略…
 比丘たちよ、もし樹下行者の  …中略…
 比丘たちよ、もし露地行者の  …中略…
 比丘たちよ、もし常立行者の  …中略…
 比丘たちよ、もし巡回食行者の  …中略…
 比丘たちよ、もし真言読誦者の  …中略…
 比丘たちよ、もし結髪行者結髪保持程度で羨望ある者の羨望じられるなら、悪意ある悪意じられるなら、怒りある者の怒りじられるなら、恨みある者の恨みじられるなら、ある者のじられるなら、意地悪な者の意地悪じられるなら、嫉妬ある者の嫉妬がじられるなら、
 物惜しみする者の物惜しみじられるなら、狡猾な者の狡猾さがじられるなら、たぶらかす者のたぶらかしがじられるなら、欲求者の悪しき欲求じられるなら、
 邪見者の邪見じられるなら、ただちに友や仲間、親族、血縁者たちは、その生まれた(子)に結髪をなし、まさに結髪行者たることを受持させるべきである。
『さあ、最高に好運な(子)よ、君は結髪行者になれ。君が結髪行者となるならば、結髪保持だけで羨望ある者の羨望じられ、悪意ある悪意じられ、怒りある者の怒りじられ、 …中略…
 欲求者の悪しき欲求じられ、邪見者の邪見じられるのだ』と。
 しかし比丘たちよ、私はここに、羨望ある、悪意ある、怒りある、恨みある、ある、意地悪な、嫉妬ある、物惜しみする、へつらう、たぶらかす、欲求ある、邪見の一部の結髪行者を見る。それゆえ重衣者の結髪保持程度によって沙門であるとは言わない。
 それでは比丘たちよ、どのように比丘は相応し行道行道した沙門となるのか?
 比丘たちよ、およそどの比丘であろうと、その羨望ある者(比丘)の羨望じられ、悪意ある悪意じられ、怒りある者の怒りじられ、恨みある者の恨みじられ、ある者のじられ、意地悪な者の意地悪じられ、
 嫉妬ある者の嫉妬がじられ、物惜しみする者の物惜しみじられ、狡猾な者の狡猾さがじられ、たぶらかす者のたぶらかしがじられ、欲求の者の欲求じられ、邪見者の邪見じられている。
 比丘たちよ、これらの沙門のよごれの、沙門の過失の、沙門の過患の、苦界となる原因の、悪趣感受されるもののゆえに『相応し行道行道した沙門である』と私は説く。
 彼はこれら一切の悪しき不善諸法から清浄となった自己見出す。


 彼には、これら一切の悪しき不善諸法から清浄となった自己見出すゆえにが生まれる。

 ぶ者には喜悦が生まれ、喜悦ある者の軽安になり、軽安になったを知り、ある者の定まる。
 彼は慈しみを伴うをもって一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
 かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、慈しみを伴うをもって、行き渡らせて住する。
 憐憫を伴うをもって  …中略…
 あるをもって   …中略…
 平静なるにより一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
 かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、平静なるにより、行き渡らせて住する。
 たとえば比丘たちよ、透明な、快い、冷たい、透き通った美しい岸の心地よい蓮池がある。
 もし東方より、炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が来たとしても、
 彼はその蓮池に来て、水への渇望を調伏し、炎暑による熱悩調伏する。 …中略…
 もし西方より、… 男が来たとしても、 …中略…
 もし北方より、… 男が来たとしても、 …中略…
 もし南方より、炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が来たとしても、
 どこからであれ、もし炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が来たとしても、
 彼はその蓮池に来て、水への渇望を調伏し、炎暑による熱悩調伏する。
 まさにそのように比丘たちよ、もし士族の家系より、俗家から家なき者へと出家した者がおり、そして彼は如来によって説かれた法と律に来て、このように修養して内に寂静を得るなら、

 内なる寂静ゆえに『相応し行道行道した沙門』と私は言う。
 もし婆羅門の家系より  …中略…
 もし庶民の家系より  …中略…
 もし奴隷の家系より  …中略…
 どこの家系からであれ、もし俗家から家なき者へと出家した者がおり、そして彼は如来によって説かれた法と律に来て、このように修養して内なる寂静を得るなら、
 内なる寂静ゆえに『相応し行道行道した沙門』と私は言う。
 もし士族の家系より、俗家から家なき者へと出家した者がおり、
 そして彼が諸漏尽滅より、なき心解脱慧解脱を、まさに現法で自ら証知して、実証して、具足して住するなら、
 諸漏尽滅ゆえに沙門である。
 もし婆羅門の家系より  …中略…
 もし庶民の家系より  …中略…
 もし奴隷の家系より  …中略…
 どこの家系からであれ、もし俗家から家なき者へと出家した者がおり、そして彼が諸漏尽滅によりなき心解脱慧解脱を、現法にて自ら証知して、実証して、具足して住するなら、
 諸漏尽滅ゆえに沙門である」と。
 世尊はこう言われた。
 意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。

Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca .
‘‘samaṇā samaṇāti vo, bhikkhave, jano sañjānāti.
Tumhe ca pana ‘ke tumhe’ti puṭṭhā samānā ‘samaṇāmhā’ti paṭijānātha.

Tesaṃ vo, bhikkhave, evaṃsamaññānaṃ sataṃ evaṃpaṭiññānaṃ sataṃ .
‘yā samaṇasāmīcippaṭipadā taṃ paṭipajjissāma;
evaṃ no ayaṃ amhākaṃ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā; yesañca mayaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāma, tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā, amhākañcevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti.
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno hoti?
Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti, kodhanassa kodho appahīno hoti, upanāhissa upanāho appahīno hoti, makkhissa makkho appahīno hoti, paḷāsissa paḷāso appahīno hoti,
issukissa issā appahīnā hoti, maccharissa macchariyaṃ appahīnaṃ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṃ appahīnaṃ hoti, māyāvissa māyā appahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi appahīnā hoti .
imesaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasaṭānaṃ āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedaniyānaṃ appahānā ‘na samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno’ti vadāmi.
Seyyathāpi, bhikkhave, matajaṃ nāma āvudhajātaṃ ubhatodhāraṃ pītanisitaṃ.
Tadassa saṅghāṭiyā sampārutaṃ sampaliveṭhitaṃ.
Tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imassa bhikkhuno pabbajjaṃ vadāmi.
‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi.
Nāhaṃ, bhikkhave, acelakassa acelakamattena sāmaññaṃ vadāmi.

Nāhaṃ, bhikkhave, rajojallikassa rajojallikamattena sāmaññaṃ vadāmi.

Nāhaṃ, bhikkhave, udakorohakassa udakorohaṇamattena [udakorohakamattena (sī. pī.)] sāmaññaṃ vadāmi.
Nāhaṃ, bhikkhave, rukkhamūlikassa rukkhamūlikamattena sāmaññaṃ vadāmi.
Nāhaṃ, bhikkhave, abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāmaññaṃ vadāmi.
Nāhaṃ, bhikkhave, ubbhaṭṭhakassa ubbhaṭṭhakamattena sāmaññaṃ vadāmi.
Nāhaṃ, bhikkhave, pariyāyabhattikassa pariyāyabhattikamattena sāmaññaṃ vadāmi.
Nāhaṃ, bhikkhave, mantajjhāyakassa mantajjhāyakamattena sāmaññaṃ vadāmi.
Nāhaṃ, bhikkhave, jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi.

‘‘Saṅghāṭikassa ce, bhikkhave, saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha,
kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha,
maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha,

micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ saṅghāṭikaṃ kareyyuṃ, saṅghāṭikattameva [saṃghāṭīkatte ceva (ka.)] samādapeyyuṃ .
‘ehi tvaṃ, bhadramukha, saṅghāṭiko hohi, saṅghāṭikassa te sato saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati,
paḷāsissa paḷāso pahīyissati, issukissa issā pahīyissati, maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī’ti.
Yasmā ca kho ahaṃ, bhikkhave, saṅghāṭikampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhikaṃ, tasmā na saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi.
‘‘Acelakassa ce, bhikkhave…pe…
rajojallikassa ce, bhikkhave…pe…
udakorohakassa ce, bhikkhave…pe…
rukkhamūlikassa ce, bhikkhave…pe…
abbhokāsikassa ce, bhikkhave…pe…
ubbhaṭṭhakassa ce, bhikkhave…pe…
pariyāyabhattikassa ce, bhikkhave…pe…
mantajjhāyakassa ce, bhikkhave…pe…
jaṭilakassa ce, bhikkhave, jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā pahīyetha,

maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha,

micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ jaṭilakaṃ kareyyuṃ, jaṭilakattameva [jaṭilakatte ceva (ka.)] samādapeyyuṃ .
‘ehi tvaṃ, bhadramukha, jaṭilako hohi, jaṭilakassa te sato jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati…pe…

pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī’ti.
Yasmā ca kho ahaṃ, bhikkhave, jaṭilakampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ palāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ, tasmā na jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi.
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno hoti?
Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti, kodhanassa kodho pahīno hoti, upanāhissa upanāho pahīno hoti, makkhissa makkho pahīno hoti, paḷāsissa paḷāso pahīno hoti,
issukissa issā pahīnā hoti, maccharissa macchariyaṃ pahīnaṃ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīnaṃ hoti, māyāvissa māyā pahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīnā hoti .
imesaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasaṭānaṃ āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedaniyānaṃ pahānā ‘samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno’ti vadāmi.
So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassati ( ) [(vimuttamattānaṃ samanupassati) (sī. syā. kaṃ. pī.)].
Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassato ( ) [(vimuttamattānaṃ samanupassato) (sī. syā. kaṃ. pī.)] pāmojjaṃ jāyati,
pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati.
‘‘So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.

Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.
Karuṇāsahagatena cetasā…pe…
muditāsahagatena cetasā…pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.

Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.
Seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.
Puratthimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito.
So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ vineyya ghammapariḷāhaṃ…pe…
pacchimāya cepi disāya puriso āgaccheyya…pe…
uttarāya cepi disāya puriso āgaccheyya…pe…
dakkhiṇāya cepi disāya puriso āgaccheyya.

Yato kuto cepi naṃ puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto, kilanto tasito pipāsito.
So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ, vineyya ghammapariḷāhaṃ.
Evameva kho, bhikkhave, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma, evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ [tamahaṃ (ka.)] vūpasamaṃ [tamahaṃ (ka.)].
Ajjhattaṃ vūpasamā ‘samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno’ti vadāmi.
Brāhmaṇakulā cepi…pe…
vessakulā cepi…pe…
suddakulā cepi…pe…
yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma, evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ.
Ajjhattaṃ vūpasamā ‘samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno’ti vadāmi.
‘‘Khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti.
So ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti.
Brāhmaṇakulā cepi…pe…
vessakulā cepi…
suddakulā cepi…
yasmā kasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.