ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn22.3

sn22.3『訶梨出迦尼経』Hāliddikānisuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ . 私はこのように聞いた。
ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare [kulaghare (ka.)] papāte pabbate. ある時、マハーカッチャーナ尊者はアヴァンティのクララガラ崖山に住していた。
Atha kho hāliddikāni [hāliddakāni (sī.), haliddikāni (syā.)] gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; さてハーリッディカーニ居士はマハーカッチャーナ尊者のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 近づくとマハーカッチャーナ尊者に礼拝して一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca . 一隅に座ったハーリッディカーニ居士は、マハーカッチャーナ尊者にこう言った。
‘‘vuttamidaṃ, bhante, bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe .「尊者よ、『八偈の章、マーガンディヤの質問』で世尊はこう言われました。
‘‘Okaṃ pahāya aniketasārī,『家を捨て去って 住まいに行かない者
Gāme akubbaṃ [akrubbaṃ (ka.)] muni santhavāni [sandhavāni (ka.)]; 牟尼は 村で親交をなさない
Kāmehi ritto apurakkharāno [apurekkharāno (sī. suttanipātepi) moggallāne 5-135 suttampi oloketabbaṃ], 諸欲空虚な者は (何も)前におくことなく
Kathaṃ na viggayha janena kayirā’’ti. 異執して 人々と話をなさない』と。
‘‘Imassa nu kho, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti? 尊者よ、いったいこの簡略な所説は、詳細にはどのように意味が見られるべきですか?」と。
‘‘Rūpadhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko.居士よ、の家です。
Rūpadhāturāgavinibandhañca [… vinibaddhañja (pī. sī. aṭṭha.)] pana viññāṇaṃ ‘okasārī’ti vuccati. そしてへの繋縛あるが『家に行く者』と言われます。
Vedanādhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. 居士よ、の家です。
Vedanādhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṃ ‘okasārī’ti vuccati. そしてへの繋縛あるが『家に行く者』と言われます。
Saññādhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. 居士よ、の家です。
Saññādhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṃ ‘okasārī’ti vuccati. そしてへの繋縛あるが『家に行く者』と言われます。
Saṅkhāradhātu kho, gahapati, viññāṇassa oko. 居士よ、の家です。
Saṅkhāradhāturāgavinibandhañca pana viññāṇaṃ ‘okasārī’ti vuccati. そしてへの繋縛あるが『家に行く者』と言われます。
Evaṃ kho, gahapati, okasārī hoti. 居士よ、『家に行く者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, anokasārī hoti? では居士よ、『家に行かない者』はどのようでしょうか?
Rūpadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī [nandi (sī. syā. kaṃ. pī.)] yā taṇhā ye upayupādānā [upāyupādānā (sī. syā. kaṃ. pī.)] cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā [anabhāvakatā (sī. pī.), anabhāvaṃgatā (syā. kaṃ.)] āyatiṃ anuppādadhammā.居士よ、への喜び渇愛接近からの堅持執持随眠如来のそれらはじられ、断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質です。
Tasmā tathāgato ‘anokasārī’ti vuccati. それゆえ如来は『家に行かない者』と言われます。
Vedanādhātuyā kho, gahapati… 居士よ、への、 …
saññādhātuyā kho, gahapati… 居士よ、への、 …
saṅkhāradhātuyā kho, gahapati… 居士よ、への、 …
viññāṇadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. 居士よ、への喜び渇愛接近からの堅持執持随眠如来のそれらはじられ、断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質です。
Tasmā tathāgato ‘anokasārī’ti vuccati. それゆえ如来は『家に行かない者』と言われます。
Evaṃ kho, gahapati, anokasārī hoti. 居士よ、『家に行かない者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, niketasārī hoti? では居士よ、『住まいに行く者』はどのようでしょうか?
Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘niketasārī’ti vuccati. 特相における住まいの拡大と繋縛ゆえに『住まいに行く者』と言われます。
Saddanimitta…pe… 特相における …中略…
gandhanimitta… 特相における …
rasanimitta… 特相における …
phoṭṭhabbanimitta… 接触特相における …
dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘niketasārī’ti vuccati. 特相における住まいの拡大と繋縛ゆえに『住まいに行く者』と言われます。
Evaṃ kho, gahapati, niketasārī hoti. 居士よ、『住まいに行く者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, aniketasārī hoti? では居士よ、『住まいに行かない者』はどのようでしょうか?
Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. 居士よ、如来には、特相における住まいの拡大と繋縛じられ、断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質です。
Tasmā tathāgato ‘aniketasārī’ti vuccati. それゆえ如来は『住まいに行かない者』と言われます。
Saddanimitta… 特相における …
gandhanimitta… 特相における …
rasanimitta… 特相における …
phoṭṭhabbanimitta… 接触特相における …
dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. 居士よ、如来には、特相における住まいの拡大と繋縛じられ、断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質です。
Tasmā tathāgato ‘aniketasārī’ti vuccati. それゆえ如来は『住まいに行かない者』と言われます。
Evaṃ kho, gahapati, aniketasārī hoti. 居士よ、『住まいに行かない者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, gāme santhavajāto [sandhavajāto (ka.)] hoti? では居士よ、『村で親交が生まれた者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, ekacco gihīhi [gihi (ka.)] saṃsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṃ āpajjati. ここで居士よ、ある者は在家者たちと関わり共に喜び、共にしみ、(みなが)幸福なときに幸福に、しむときにしみ住し、なすべき所用が生じると自らそれらに専念します。
Evaṃ kho, gahapati, gāme santhavajāto hoti. 居士よ、『村で親交が生まれた者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, gāme na santhavajāto hoti? では居士よ、『村で親交が生まれない者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, bhikkhu gihīhi [gihi (ka.)] asaṃsaṭṭho viharati na sahanandī na sahasokī na sukhitesu sukhito na dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu na attanā tesu yogaṃ āpajjati. 居士よ、ここに比丘は在家者たちと関わらず共に喜ばず、共にしみまず、(みなが)幸福なときに幸福にならず、しむときにしまず住し、なすべき所用が生じても自らそれらに専念しません。
Evaṃ kho, gahapati, gāme na santhavajāto hoti. 居士よ、『村で親交が生まれない者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, kāmehi aritto hoti? では居士よ、『諸欲空虚でない者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, ekacco kāmesu avigatarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. ここで居士よ、ある者は諸欲へのが離れず、が離れず、愛情が離れず、渇きが離れず、熱悩が離れず、渇愛が離れていません。
Evaṃ kho, gahapati, kāmehi aritto hoti. 居士よ、『諸欲空虚でない者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, kāmehi ritto hoti? では居士よ、『諸欲空虚な者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, ekacco kāmesu vigatarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. ここで居士よ、ある者は諸欲へのが離れ、が離れ、愛情が離れ、渇きが離れ、熱悩が離れ、渇愛が離れています。
Evaṃ kho, gahapati, kāmehi ritto hoti. 居士よ、『諸欲空虚な者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, purakkharāno hoti? では居士よ、『前におく者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, ekaccassa evaṃ hoti . ここで居士よ、ある者にはこのような(思い)があります。
‘evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsaṅkhāro siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhāna’nti.未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい』と。
Evaṃ kho, gahapati, purakkharāno hoti. 居士よ、『前におく者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, apurakkharāno hoti? では居士よ、『前におかない者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, ekaccassa na evaṃ hoti . ここで居士よ、ある者にはこのような(思い)はありません。
‘evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsaṅkhāro siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhāna’nti.未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい、未来の時このようなでありたい』と。
Evaṃ kho, gahapati, apurakkharāno hoti. 居士よ、『前におかない者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, kathaṃ viggayha janena kattā hoti? では居士よ、『異執して人々と話をなす者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, ekacco evarūpiṃ kathaṃ kattā hoti . ここで居士よ、ある者はこのような話をなす者です。
‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi;『君はこの法と律理解してないが、
ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. 私はこの法と律理解している。
Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? 君はこの法と律理解できるだろうか?
Micchāpaṭipanno tvamasi; 君は誤って行道しており、
ahamasmi sammāpaṭipanno. 私は正しく行道している。
Pure vacanīyaṃ pacchā avaca; 君は前に言われるべきことを後に言い、
pacchā vacanīyaṃ pure avaca. 後に言われるべきことを前に言った。
Sahitaṃ me, asahitaṃ te. 私の(話)は調和しており、君のは調和してない。
Adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ. 君の到達された(考え)は逆である。
Āropito te vādo; 君は論破された。
cara vādappamokkhāya. (もう)行け、論から脱するために。
Niggahitosi; 君は言い負かされた、
nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. もし出来るなら釈明せよ』と。
Evaṃ kho, gahapati, kathaṃ viggayha janena kattā hoti. 居士よ、『異執して人々と話をなす者』はこのようです。
‘‘Kathañca, gahapati, kathaṃ na viggayha janena kattā hoti? では居士よ、『異執して人々と話をなさない者』はどのようでしょうか?
Idha, gahapati, bhikkhu na evarūpiṃ kathaṃ kattā hoti . ここで居士よ、ある者はこのような話をなさない者です。
‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi…pe…『君はこの法と律理解してないが、 …中略…
nibbeṭhehi vā sace pahosī’ti. もし出来るなら釈明せよ』と。
Evaṃ kho, gahapati, kathaṃ na viggayha janena kattā hoti. 居士よ、『異執して人々と話をなさない者』はこのようです。
‘‘Iti kho, gahapati, yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe . かくして居士よ、『八偈の章、マーガンディヤの質問』でこう言われました、
‘‘Okaṃ pahāya aniketasārī,『家を捨て去って 住まいに行かない者
Gāme akubbaṃ munisanthavāni; 牟尼は 村で親交をなさない
Kāmehi ritto apurakkharāno, 諸欲空虚な者は (何も)前におくことなく
Kathaṃ na viggayha janena kayirā’’ti. 異執して 人々と話をなさない』と。
‘‘Imassa kho, gahapati, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti. 居士よ、この簡略な所説は、詳細にはこのように意味が見られるべきです」と。
sn22.3.txt · 最終更新: by h1roemon