文書の過去の版を表示しています。
sn54.16[SNv,335]『第二比丘経』(だいにびくきょう、 Dutiyabhikkhusuttaṃ、ドゥティヤビック・スッタ)
さて多くの比丘が世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座った比丘たちに、世尊はこう言われた。
「比丘たちよ、いったい一法が修養され多修されると四法を成満させ、四法が修養され多修されると七法を成満させ、七法が修養され多修されると二法を成満させることはあるだろうか?」と。
「尊者よ、我々にとって法は世尊を根本とし… 中略 …
世尊の(所説を)聞いて、比丘たちは保持するでしょう」と。
「比丘たちよ、一法が修養され多修されると四法を成満させ、四法が修養され多修されると七法を成満させ、七法が修養され多修されると二法を成満させることはある。
それでは比丘たちよ、どの一法が修養され多修されると四法を成満させ、四法が修養され多修されると七法を成満させ、七法が修養され多修されると二法を成満させるのだろうか?
比丘たちよ、入出息念の定という一法が修養され多修されると四念処を成満させ、四念処が修養され多修されると七覚支を成満させ、七覚支が修養され多修されると明と解脱を成満させるという。
それでは比丘たちよ、入出息念の定はどのように修養されどのように多修されて四念処を成満させるのだろうか?
比丘たちよ、ここに比丘は森に行き、樹の根元に行き、あるいは空き家に行き、結跏を組み、まっすぐに身を定置して、面前に念を現前させて座る。
彼はひたすら念じて入息し、ひたすら念じて出息する。
… 中略 …
『放棄を随観しつつ入息しよう』と学び、『放棄を随観しつつ出息しよう』と学ぶ。
比丘たちよ、およそ比丘が長く入息しつつ『長く入息している』と了知し、長く出息しつつ『長く出息している』と了知し、短く入息しつつ『短く入息している』と了知し、 … 中略 …
『楽を体験しつつ入息しよう』と … 中略 …
『身行を軽安にさせつつ入息しよう』と学び、『身行を軽安にさせつつ出息しよう』と学ぶとき。
比丘たちよ、比丘はそのとき、身における身随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
それはなぜか?
比丘たちよ、私はこれを身のひとつと説く。すなわち入息・出息である。
それゆえ比丘たちよ、ここに比丘はそのとき、身における身随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
比丘たちよ、およそ比丘が『喜悦を体験しつつ入息しよう』 … 中略 …
『楽を体験しつつ入息しよう』 … 中略 …
『心行を体験しつつ入息しよう』 … 中略 …
『心行を軽安にさせつつ入息しよう』と学び、『心行を軽安にさせつつ出息しよう』と学ぶとき。
比丘たちよ、比丘はそのとき、諸受における受随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
それはなぜか?
比丘たちよ、私はこれを受のひとつと説く、すなわち、
入息・出息の充分な作意である。
それゆえ比丘たちよ、ここに比丘はそのとき、諸受における受随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
比丘たちよ、およそ比丘が『心を体験しつつ入息しよう』
… 中略 …
『心を大いに喜ばせつつ … 中略 …
『心を定めつつ入息しよう』と学び、『心を定めつつ出息しよう』と学ぶ。
『心を解脱させつつ入息しよう』と学び、『心を解脱させつつ出息しよう』と学ぶとき。
比丘たちよ、比丘はそのとき、心における心随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
それはなぜか?
比丘たちよ、私は、失念した意識的でない者には、入出息念の定の修養を説かない。
それゆえ比丘たちよ、ここに比丘はそのとき、心における心随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
比丘たちよ、およそ比丘が『無常を随観しつつ … 中略 …
『離貪を随観しつつ … 中略 …
『滅を随観しつつ … 中略 …
『放棄を随観しつつ入息しよう』と学び、『放棄を随観しつつ出息しよう』と学ぶとき。
比丘たちよ、比丘はそのとき、諸法における法随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
およそ諸羨望と諸憂にはその断がある。彼はそれを智慧により見て充分に俯瞰者になる。
それゆえ比丘たちよ、ここに比丘はそのとき、諸法における法随観者として熱心に意識的に念を具えて住しており、世間における羨望と憂を調伏する。
比丘たちよ、このように修養されこのように多修された入出息念の定は四念処を成満させる。
それでは比丘たちよ、四念処がどのように修養されどのように多修されて七覚支を成満させるのか?
比丘たちよ、比丘が身における身随観者として住しているようなとき、
そのときその比丘には現前した念があり、失念されていない。
比丘たちよ、およそ比丘の現前した念があり、失念されていないようなとき、
そのとき比丘の念覚支は始まっており、そのとき比丘は念覚支を修養しており、そのとき比丘の念覚支は修養により成満に向かう。
彼はそのように念者として住しつつ、その法を智慧により分析し巡考し遍査に至る。
比丘たちよ、彼がそのように念者として住しつつ、その法を智慧により分析し巡考し遍査に至るようなとき、
そのとき比丘の択法覚支は始まっており、そのとき比丘は択法覚支を修養しており、そのとき比丘の択法覚支は修養により成満に向かう。
彼がその法を智慧により分析し巡考し遍査に至るとき、沈滞なき精進が始まっている。
比丘たちよ、比丘がその法を智慧により分析し巡考し遍査に至り、沈滞なき精進が始まっているようなとき、
そのとき比丘の精進覚支は始まっており、そのとき比丘は精進覚支を修養しており、そのとき比丘の精進覚支は修養により成満に向かう。
精進が始まった者には離肉の喜悦が生じる。
比丘たちよ、比丘の精進が始まり離肉の喜悦が生じるようなとき、
そのとき比丘の喜悦覚支は始まっており、そのとき比丘は喜悦覚支を修養しており、そのとき比丘の喜悦覚支は修養により成満に向かう。
喜悦の意ある者には身も軽安になり、心も軽安になる。
比丘たちよ、喜悦の意ある比丘の身も軽安になり、心も軽安になるようなとき、
そのとき比丘の軽安覚支は始まっており、そのとき比丘は軽安覚支を修養しており、そのとき比丘の軽安覚支は修養により成満に向かう。
身が軽安になり楽ある者の心は入定する。
比丘たちよ、身が軽安になり楽ある比丘の心が入定するようなとき、
そのとき比丘の定覚支は始まっており、そのとき比丘は定覚支を修養しており、そのとき比丘の定覚支は修養により成満に向かう。
彼はそのように入定した心に(対して)充分に俯瞰者になる。
比丘たちよ、比丘がそのように入定した心に(対して)充分に俯瞰者になるようなとき、
そのとき比丘の捨覚支は始まっており、そのとき比丘は捨覚支を修養しており、そのとき比丘の捨覚支は修養により成満に向かう。
比丘たちよ、比丘が諸受における受随観者として
… 中略 …
心における心随観者として … 中略 …
諸法における法随観者として住する、
そのときその比丘には現前した念があり、失念されていない。
比丘たちよ、およそ比丘の現前した念があり、失念されていないようなとき、
そのとき比丘の念覚支は始まっており、そのとき比丘は念覚支を修養しており、
そのとき比丘の念覚支は修養により成満に向かう。 … 中略 …
彼はそのように入定した心に(対して)充分に俯瞰者になる。
比丘たちよ、比丘がそのように入定した心に(対して)充分に俯瞰者になるようなとき、
そのとき比丘の捨覚支は始まっており、そのとき比丘は捨覚支を修養しており、そのとき比丘の捨覚支は修養により成満に向かう。
比丘たちよ、四念処はこのように修養され、このように多修されると、七覚支を成満させる。
それでは比丘たちよ、七覚支がどのように修養されどのように多修されて明と解脱を成満させるのか?
比丘たちよ、ここに比丘は、遠離に寄り、離貪に寄り、滅に寄り、棄捨に推移する念覚支を修養する。
遠離に寄り、離貪に寄り、滅に寄り、棄捨に推移する択法覚支を修養する。 … 中略 …
遠離に寄り、離貪に寄り、滅に寄り、棄捨に推移する捨覚支を修養する。
比丘たちよ、七覚支がこのように修養され、このように多修されると、明と解脱を成満させる」と。
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca .
‘‘atthi nu kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti?
‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe…
bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.
‘‘Atthi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti’’.
‘‘Katamo ca, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti?
Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentīti.
‘‘Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
So satova assasati, satova passasati…pe…
‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati’’.
‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe…
sabbakāyappaṭisaṃvedī…pe…
‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati .
kāye kāyānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
Taṃ kissa hetu?
Kāyaññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ .
assāsapassāsaṃ.
Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītippaṭisaṃvedī…pe…
sukhappaṭisaṃvedī…pe…
cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe…
‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati .
vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
Taṃ kissa hetu?
Vedanāññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ .
assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ.
Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu cittappaṭisaṃvedī…pe…
abhippamodayaṃ cittaṃ…pe…
‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;
‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati .
citte cittānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
Taṃ kissa hetu?
Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi.
Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī…pe…
virāgānupassī…pe…
nirodhānupassī…pe…
‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati .
dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.
Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
‘‘Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.
‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti?
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati .
upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā .
satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
‘‘So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati .
dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
‘‘Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ .
vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
‘‘Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā .
pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
‘‘Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati .
passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
‘‘Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati .
samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti .
upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu…pe…
citte…pe…
dhammesu dhammānupassī viharati .
upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā .
satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti .
satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe….
So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti .
upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.
‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ;
dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe…
upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti.
