ユーザ用ツール

サイト用ツール


mn62_2

文書の過去の版を表示しています。


mn62(2) 『教誡羅睺羅大経(2)』 (きょうかいらごらだいきょう、 Mahārāhulovādasuttaṃ、マハーラーフローバーダ・スッタ)

「ラーフラよ、に等しく修養を修めなさい。1)
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 たとえばラーフラよ、浄らかな物を投棄しても、汚物を投棄しても、大便を投棄しても、小便を投棄しても、唾液を投棄しても、膿を投棄しても、血を投棄しても、しかしそれによりは悩み、恥じ、嫌悪することはない。

 まさにそのようにラーフラよ、君はに等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 
 ラーフラよ、に等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 たとえばラーフラよ、浄らかな物を洗浄しても、汚物を洗浄しても、大便を洗浄しても、小便を洗浄しても、唾液を洗浄しても、膿を洗浄しても、血を洗浄しても、しかしそれによりは悩み、恥じ、嫌悪することはない。
 まさにそのようにラーフラよ、君はに等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 
 ラーフラよ、に等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 たとえばラーフラよ、火は浄らかな物を燃やし、汚物も燃やし、大便も燃やし、小便も燃やし、唾液も燃やし、膿も燃やし、血も燃やすが、それにより火は悩み、恥じ、嫌悪することはない。
 まさにそのようにラーフラよ、君はに等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 
 ラーフラよ、に等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 たとえばラーフラよ、火は浄らかな物にも吹きつけ、汚物にも吹きつけ、大便にも吹きつけ、小便にも吹きつけ、唾液にも吹きつけ、膿にも吹きつけ、血にも吹きつけるが、それにより火は悩み、恥じ、嫌悪することはない。
 まさにそのようにラーフラよ、君はに等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君がに等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 
 ラーフラよ、虚空に等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が虚空に等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 たとえばラーフラよ、虚空はどこも拠り所にしない。
 まさにそのようにラーフラよ、君は虚空に等しく修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が虚空に等しく修養を修めるなら、生じた好き嫌い諸触遍取してとどまらないから。
 ラーフラよ、慈しみ修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が慈しみ修養を修めるなら、悪意、それはじられるだろう。
 ラーフラよ、憐憫修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が憐憫修養を修めるなら、悩害、それはじられるだろう。
 ラーフラよ、修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が修養を修めるなら、不快、それはじられるだろう。
 ラーフラよ、修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が修養を修めるなら、反感、それはじられるだろう。
 ラーフラよ、不浄修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が不浄修養を修めるなら、、それはじられるだろう。
 ラーフラよ、無常想修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、君が無常想修養を修めるなら、我慢、それはじられるだろう。
 ラーフラよ、入出息念修養を修めなさい。
 なぜならラーフラよ、修養され多修された入出息念は君にとって大果大益がある。
 ではラーフラよ、入出息念はどのように修養されどのように多修されて大果大益があるのだろうか?
 ラーフラよ、ここに比丘は森に行き、樹の根元に行き、あるいはき家に行き、結跏を組み、まっすぐ定置して、面前現前させて座る。
 彼はひたすらじて入息し、ひたすらじて出息する。
 
 長く入息しつつ『長く入息している』と了知し、長く出息しつつ『長く出息している』と了知し、
 短く入息しつつ『短く入息している』と了知し、短く出息しつつ『短く出息している』と了知する。
 
『全体験しつつ入息しよう』と学び
 
『全体験しつつ出息しよう』と学び
 
身行軽安にさせつつ入息しよう』と学び
 
身行軽安にさせつつ出息しよう』と学ぶ
 
喜悦体験しつつ入息しよう』と学び
 
喜悦体験しつつ出息しよう』と学び
 
体験しつつ入息しよう』と学び
 
体験しつつ出息しよう』と学び
 
身を体験しつつ入息しよう』と学び
 
身を体験しつつ出息しよう』と学び
 
心行軽安にさせつつ入息しよう』と学び
 
心行軽安にさせつつ出息しよう』と学ぶ
 
体験しつつ入息しよう』と学び
 
体験しつつ出息しよう』と学び
 
を大いに喜ばせつつ入息しよう』と学び
 
を大いに喜ばせつつ出息しよう』と学び
 
定めつつ入息しよう』と学び
 
定めつつ出息しよう』と学ぶ
 
解脱させつつ入息しよう』と学び
 
解脱させつつ出息しよう』と学ぶ
 
無常随観しつつ入息しよう』と学び
 
無常随観しつつ出息しよう』と学ぶ
 
離貪随観しつつ入息しよう』と学び
 
離貪随観しつつ出息しよう』と学ぶ
 
随観しつつ入息しよう』と学び
 
随観しつつ出息しよう』と学ぶ
 
放棄随観しつつ入息しよう』と学び
 
放棄随観しつつ出息しよう』と学ぶ
 
 ラーフラよ、入出息念はこのように修養され、このように多修されると、大果大益がある。
 ラーフラよ、入出息念がこのように修養されこのように多修されたとき、およそその最後の入息、それらも知られつつ滅する。知られないことはない」と。
 世尊はこう言われた。
 意に適ったラーフラ尊者は、世尊の所説に歓喜したという。

‘‘Pathavīsamaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.

Pathavīsamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.
Seyyathāpi, rāhula, pathaviyā sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gūthagatampi nikkhipanti, muttagatampi nikkhipanti, kheḷagatampi nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti, lohitagatampi nikkhipanti, na ca tena pathavī aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā;
evameva kho tvaṃ, rāhula, pathavīsamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi.
Pathavīsamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

‘‘Āposamaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Āposamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.
Seyyathāpi, rāhula, āpasmiṃ sucimpi dhovanti, asucimpi dhovanti, gūthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, kheḷagatampi dhovanti, pubbagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti, na ca tena āpo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā;
evameva kho tvaṃ, rāhula, āposamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi.
Āposamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

‘‘Tejosamaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Tejosamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.
Seyyathāpi, rāhula, tejo sucimpi dahati, asucimpi dahati, gūthagatampi dahati, muttagatampi dahati, kheḷagatampi dahati, pubbagatampi dahati, lohitagatampi dahati, na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā;
evameva kho tvaṃ, rāhula, tejosamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi.
Tejosamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

‘‘Vāyosamaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Vāyosamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.
Seyyathāpi, rāhula, vāyo sucimpi upavāyati, asucimpi upavāyati, gūthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati, kheḷagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati, na ca tena vāyo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā;
evameva kho tvaṃ, rāhula, vāyosamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi.
Vāyosamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

‘‘Ākāsasamaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Ākāsasamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.
Seyyathāpi, rāhula, ākāso na katthaci patiṭṭhito;
evameva kho tvaṃ, rāhula, ākāsasamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi.

Ākāsasamañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.
‘‘Mettaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Mettañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato yo byāpādo so pahīyissati.

Karuṇaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Karuṇañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato yā vihesā sā pahīyissati.

Muditaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Muditañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato yā arati sā pahīyissati.

Upekkhaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Upekkhañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato yo paṭigho so pahīyissati.

Asubhaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Asubhañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato yo rāgo so pahīyissati.

Aniccasaññaṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Aniccasaññañhi te, rāhula, bhāvanaṃ bhāvayato yo asmimāno so pahīyissati.
‘‘Ānāpānassatiṃ, rāhula, bhāvanaṃ bhāvehi.
Ānāpānassati hi te, rāhula, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.
Kathaṃ bhāvitā ca, rāhula, ānāpānassati, kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā?
Idha, rāhula, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
So satova assasati satova [sato (sī. syā. kaṃ. pī.)] passasati.

‘‘Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti;
rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti.

‘Sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati;

‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati;

‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati.

‘‘‘Pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati;

‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati;

‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati;

‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati;

‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati.

‘‘‘Cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati;

‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;

‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati;

‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;

‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati;

‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;

‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati;

‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati.

‘‘‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati;

‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati;

‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati;

‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati;

‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati;

‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati.

‘‘Evaṃ bhāvitā kho, rāhula, ānāpānassati, evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.
Evaṃ bhāvitāya, rāhula, ānāpānassatiyā, evaṃ bahulīkatāya yepi te carimakā assāsā tepi viditāva nirujjhanti no aviditā’’ti.

Idamavoca bhagavā.
Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

mn62_2.1768430201.txt.gz · 最終更新: by h1roemon