ユーザ用ツール

サイト用ツール


mn52

mn52 『八城人経』 はちじょうじんきょう、 Aṭṭhakanāgarasuttaṃ、アッタカナーガラ・スッタ)

 私はこのように聞いた。
 ある時、アーナンダ尊者はヴェーサーリーのヴェールヴァ小村に住していた。1)
 ちょうどその頃、八城市民のダサマ居士は、何らかの所用によりパータリプッタにたどり着いていた。
 すると八城市民のダサマ居士はクックタ園林のとある比丘に近づいた。
 近づくとその比丘に礼拝して一隅に座った。
 一隅に座った八城市民のダサマ居士は、その比丘にこう言った。

「尊者よ、いったいアーナンダ尊者はいまどこに住するのでしょうか?」と。
 私はかのアーナンダ尊者に(まみ)えたいのです」と。
居士よ、アーナンダ尊者はヴェーサーリーのヴェールヴァ小村に住している」と。
 さて八城市民のダサマ居士は、パータリプッタでその所用を終わらせてヴェーサーリーのヴェールヴァ小村のアーナンダ尊者のもとに近づいた。
 近づいてアーナンダ尊者に礼拝して一隅に座った。
 一隅に座った八城市民のダサマ居士は、アーナンダ尊者へこう言った。
「アーナンダ尊者よ、いったいかの阿羅漢正等覚者、知り見る方である世尊によって告げられた一がありますか?そこで比丘が不放逸に熱心に自ら勤め住するなら解脱なき解脱し、尽き果てない諸漏遍尽に至り、未達の無上の瑜伽安穏にたどり着くような」と。

居士よ、かの阿羅漢正等覚者、知り見る方である世尊によって告げられた一がある。そこで比丘が不放逸に熱心に自ら勤め住するなら解脱なき解脱し、尽き果てない諸漏遍尽に至り、未達の無上の瑜伽安穏にたどり着くような」と。

「それではアーナンダ尊者よ、かの阿羅漢正等覚者、知り見る方である世尊によって告げられた一はいかなるものですか?そこで比丘が不放逸に熱心に自ら勤め住するなら解脱なき解脱し、尽き果てない諸漏遍尽に至り、未達の無上の瑜伽安穏にたどり着くような」と。

居士よ、ここに比丘はひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、ありある、遠離より生じた喜悦ある初禅成就して住する。
 彼は、かく熟慮する、
『この初禅もまた、為作され為思念されたものである。
 しかし何であれ為作され為思念されたもの、それは無常滅法である』と了知する。
 そこにとどまった彼は、諸漏尽滅に達する。
 もしそのにより、その喜びにより諸漏尽滅に達しなくても、五下分結遍尽によって化生者であり、そこで般涅槃して、その世界から還らざる性質となる。

 居士よ、これもかの阿羅漢正等覚者、知り見る方である世尊によって告げられた一である。そこで比丘が不放逸に熱心に自ら勤め住するなら解脱なき解脱し、尽き果てない諸漏遍尽に至り、未達の無上の瑜伽安穏にたどり着くような。

 そしてさらに居士よ、比丘は寂静により、内に明浄ある … 中略 …
 第二禅成就して住する。
 彼は、かく熟慮する、
『この第二禅もまた、為作され為思念されたものである。 …
 無上の瑜伽安穏にたどり着くような。

 そしてさらに居士よ、比丘は喜悦離貪により … 中略 …
 第三禅成就して住する。
 彼は、かく熟慮する、
『この第三禅もまた、為作され為思念されたものである。 … 中略 …
 無上の瑜伽安穏にたどり着くような。

 そしてさらに居士よ、比丘はにより、 … 中略 …
 第四禅成就して住する。
 彼は、かく熟慮する、
『この第四禅もまた、為作され為思念されたものである。 …
 無上の瑜伽安穏にたどり着くような。

 そしてさらに居士よ、比丘は慈しみを伴うをもって一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
 かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、慈しみを伴うをもって、行き渡らせて住する。

 彼は、かく熟慮する、
『このによる心解脱もまた、為作され為思念されたものである。
 しかし何であれ為作され為思念されたもの、それは無常滅法である』と了知する。
 そこにとどまった彼は、 …中略…
 無上の瑜伽安穏にたどり着くような。
 そしてさらに居士よ、比丘は憐憫を伴うをもって … 中略 …
 あるをもって   …中略…
 平静なるにより一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
 かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく加害なき、平静なるにより、行き渡らせて住する。
 彼は、かく熟慮する、
『この心解脱もまた、為作され為思念されたものである。
 しかし何であれ為作され為思念されたもの、それは無常滅法である』と了知する。
 そこにとどまった彼は、 …中略…
 無上の瑜伽安穏にたどり着くような。
 そしてさらに居士よ、比丘はの完全なる超越により・有対想消滅により・種々の不作意により『虚空は果てがない』という虚空無辺処成就して住する。

 彼は、かく熟慮する、
『この虚空無辺処等至もまた、為作され為思念されたものである。

 しかし何であれ為作され為思念されたもの、それは無常滅法である』と了知する。
 そこにとどまった彼は、 …中略…
 無上の瑜伽安穏にたどり着くような。
 そしてさらに居士よ、比丘は虚空無辺処を完全に超越して、『は果てがない』という、識無辺処成就して住する。

 彼は、かく熟慮する、
『この識無辺処等至もまた、為作され為思念されたものである。
 しかし何であれ為作され為思念されたもの、それは無常滅法である』と了知する。
 そこにとどまった彼は、 …中略…
 無上の瑜伽安穏にたどり着くような。
 そしてさらに居士よ、比丘は識無辺処を完全に超越して、『何もない』という無所有処成就して住する。
 彼は、かく熟慮する、
『この無所有処等至もまた、為作され為思念されたものである。
 しかし何であれ為作され為思念されたもの、それは無常滅法である』と了知する。
 そこにとどまった彼は、諸漏尽滅に達する。
 もしそのにより、その喜びにより諸漏尽滅に達しなくても、五下分結遍尽によって化生者であり、そこで般涅槃して、その世界から還らざる性質となる。

 居士よ、これもかの阿羅漢正等覚者、知り見る方である世尊によって告げられた一である。そこで比丘が不放逸に熱心に自ら勤め住するなら解脱なき解脱し、尽き果てない諸漏遍尽に至り、未達の無上の瑜伽安穏にたどり着くような」と。

 このように言われたとき、八城市民のダサマ居士は、アーナンダ尊者へこう言った。
「アーナンダ尊者よ、まるで宝蔵の入口一つだけを求めている男が、一度に十一もの宝蔵の入口に到達するように、
 まさにそのように尊者よ、一つの不死を求める私は一度に、修養のための十一もの不死を得ました。
 尊者よ、たとえば男には十一ある家があり、その家が燃やされても、彼は一つ一つのによって自己を平穏になすことができるように、
 まさにそのように尊者よ、私はこれら十一の不死の、一つ一つの不死によって自己を平穏になすことができます。
 尊者よ、じつに異教徒たちですら師匠のため師匠の財を探し求めるものです。2)ましてや私がアーナンダ尊者のために供養をなさないことがあるでしょうか?」と。
 そこで八城市民のダサマ居士はパータリプッタ、そしてヴェーサーリーの比丘僧伽集合して頂き、優れた、噛みごたえのある、ふさわしい食により自らの手で給仕し満足させ、
 一人一人の比丘には、それぞれ一対の衣服をまとわせ、アーナンダ尊者には三衣をまとわせ。そしてアーナンダ尊者のために五百の住処を建立させたという。

Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake [veḷuvagāmake (syā. kaṃ. ka.)].
Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.
Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro taṃ bhikkhuṃ etadavoca .
‘‘kahaṃ nu kho, bhante, āyasmā ānando etarahi viharati?

Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ āyasmantaṃ ānanda’’nti.
‘‘Eso, gahapati, āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake’’ti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena vesālī yena beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca .
‘‘atthi nu kho, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti?
‘‘Atthi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti.
‘‘Katamo pana, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti?

‘‘Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘idampi paṭhamaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ.
Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma’nti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti.
No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ…pe…
dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘idampi kho dutiyaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ…
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu pītiyā ca virāgā…pe…
tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati .

‘idampi kho tatiyaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ…pe…

anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe…
catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘idampi kho catutthaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ…
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ [catutthiṃ (sī. pī.)].
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena [abyāpajjhena (sī. syā. pī.), abyāpajjena (ka.) aṅguttaratikanipātaṭīkā oloketabbā] pharitvā viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘ayampi kho mettācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā.
Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma’nti pajānāti.
So tattha ṭhito…pe…
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā…pe…
muditāsahagatena cetasā…pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.

Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā.
Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma’ntntti pajānāti.
So tattha ṭhito…
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā.
Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma’nti pajānāti.
So tattha ṭhito…pe…
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘ayampi kho viññāṇañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā.
Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma’nti pajānāti.
So tattha ṭhito…pe…
anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati .
‘ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā.
Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamma’nti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti.
No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti.
Evaṃ vutte, dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca .
‘‘seyyathāpi, bhante ānanda, puriso ekaṃva nidhimukhaṃ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya;
evameva kho ahaṃ, bhante, ekaṃ amatadvāraṃ gavesanto sakideva [sakiṃ deva (ka.)] ekādasa amatadvārāni alatthaṃ bhāvanāya.
Seyyathāpi, bhante, purisassa agāraṃ ekādasadvāraṃ, so tasmiṃ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṃ sotthiṃ kātuṃ;

evameva kho ahaṃ, bhante, imesaṃ ekādasannaṃ amatadvārānaṃ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṃ sotthiṃ kātuṃ.
Imehi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṃ pariyesissanti, kimaṅgaṃ [kiṃ (sī. pī.)] panāhaṃ āyasmato ānandassa pūjaṃ na karissāmī’’ti!
Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtakañca vesālikañca bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi,
ekamekañca bhikkhuṃ paccekaṃ dussayugena acchādesi, āyasmantañca ānandaṃ ticīvarena acchādesi, āyasmato ca ānandassa pañcasatavihāraṃ kārāpesīti.

1)
世尊が般涅槃後のお話のようです。
mn52.txt · 最終更新: by h1roemon