samadhindriya
| samādhindriya |
|---|
| 定根 |
samādhi:定 + indriya:根
五根の要素であり、このように定義されています。
| ‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhindriyaṃ? | では比丘たちよ、定根とは何か? |
| Idha, bhikkhave, ariyasāvako vossaggārammaṇaṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ. | 比丘たちよ、ここに聖弟子は棄捨を所縁として、定を得、心の一境性を得ます。 |
| So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. | 彼は諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住します。 |
| Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. | 尋と伺の寂滅ゆえに、内に明浄ある、心の統一した、尋なき伺なき、定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住します。 |
| Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. | 喜悦の退色ゆえに、捨ある者として住し、念じ正知しつつ身による楽を体験し、聖者たちがそれを『捨と念ある楽住者』と告げる第三禅を成就して住します。 |
| Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati . | 楽の断ゆえに苦の断ゆえに、以前の嬉、憂の消滅ゆえに、不苦不楽なる、捨と念により遍浄な第四禅を成就して住します。 |
| idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhindriyaṃ. | 比丘たちよ、これが定根と呼ばれます。 |
出典: sn48.10
類語 saddhindriya:信根、vīriyindriya:精進根、satindriya:念根、paññindriya:慧根
出典: sn48.8
| ‘‘Saddhassa hi, sāriputta, ariyasāvakassa āraddhavīriyassa upaṭṭhitassatino etaṃ pāṭikaṅkhaṃ yaṃ vossaggārammaṇaṃ karitvā labhissati samādhiṃ, labhissati cittassa ekaggataṃ. | サーリプッタよ、信ある、精進に励む、念の現前した聖弟子にはこれが予期されます。彼は棄捨を所縁として定を得るでしょう。心の一境性を得るでしょう。 |
| Yo hissa, sāriputta, samādhi tadassa samādhindriyaṃ. | サーリプッタよ、定があるなら、それは彼の定根です。 |
出典: sn48.50
●ある観点(pariyāya)によるならば同一とされます。
samadhindriya.txt · 最終更新: by h1roemon
